Nelāgās sajūtas
Viena no atziņām, kas var rasties britiem, atbalstot atdalīšanos, būtu saistīta ar to, ka patlaban ES ir vāja. Pēc DNB bankas ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa domām, viens no galvenajiem riskiem saistīts ar bažām, ka citās dalībvalstīs augs spiediens sarīkot līdzīgus referendumus, kas var radīt bažas par vēl krasāku iekšējā tirgus sašaurināšanos.
«Zudīs līdzsvars starp vairāk uz liberālu politiku un protekcionismu orientētām valstīm lēmumu pieņemšanā. Tas var būt visnozīmīgākais efekts,» spriež DNB ekonomikas eksperts un piebilst, ka, samazinoties britu iemaksām ES budžetā, attiecīgi būs lielākas grūtības tā sabalansēšanā. Izmaiņas tieši ietekmēs arī korporatīvo vidi. «Daļai uzņēmumu būtu nenoteiktība par iespējām nākotnē pārdot Britānijā, jo nākotnes tirdzniecības attiecību modelis uzreiz nebūs zināms. Nav šaubu, ka saites saglabāsies ciešas, bet iespējamas nianses, jo īpaši pakalpojumu tirdzniecībā,» varbūtējo situācijas attīstību ieskicē P. Strautiņš.
Komentējot, kāda ir potenciālā situācijas attīstība, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš stāsta, ka patlaban ar 65% varbūtību tiek prognozēta palikšanas ES atbalstītāju uzvara. «Šādā gadījumā paliek viss pa vecam, kas nozīmē, ka britu sabiedrībā saglabāsies neuzticēšanās ES. Šo iznākumu ar atvieglojumu uztvertu finanšu tirgus, un tas veicinātu mārciņas cenas augšanu un akciju cenu kāpumu,» skaidro SEB bankas speciālists un piebilst, ka ekonomikas izaugsme Lielbritānijā šogad varētu sasniegt 2,2%, bet nākamajā gadā - 2,4%. Savukārt izaugsme ES šogad varētu sasniegt 1,9%, bet nākamgad - 2%.
Būtiskais valūtas kurss
Latvijas eksportētājiem satraukums ir par valūtas kursu svārstībām. To apliecina Kurināmās koksnes produkcijas ražotāja SIA Manco Energy Latgale valdes loceklis Jānis Trēziņš. Viņš teic, ka uzņēmumam Lielbritānijā ir arī sadarbības partneri, kuriem produkcija tiek piegādāta arī par eiro, taču attiecībā uz tiem, kuriem produkcija tiek piegādāta par mārciņām, gan ir zināmas neskaidrības.
«Neviens nezina, kāds būs valūtas kurss ilgtermiņā, sevišķi grūti kaut ko prognozēt gadījumam, ja Lielbritānija izstāsies no ES. Var gadīties, ka ilgtermiņā kurss izrādās izdevīgs Latvijas eksportētājiem, taču par to visu vēl pāragri spriest. Valūtas koridors, lai mūsu produkcija nestu peļņu vai kļūtu nerentabla, ir ļoti šaurs,» situāciju raksturo uzņēmējs. Jāatceras, ka pērn novembrī attiecībās ar eiro tika sasniegts Lielbritānijas valūtas vērtības pēdējā laika augstākais punkts un viena mārciņa bija vairāk nekā 1,40 eiro vērta, bet tagad tās kurss ir par 10-11% zemāks. Tas ir samērā daudz, sevišķi vēl tad, ja runājam korporatīvā līmenī, kas atsaucas arī uz ierindas iedzīvotāja maku. J. Trēziņš izsaka cerību, ka arī tad, ja briti nobalsos par izstāšanos, tirdzniecības saites būtiski necietīs, jo to saglabāšanā ieinteresēta gan ES, gan pati Lielbritānija.
Jāpiebilst, ka pēdējos gados Apvienotā Karaliste bija viena no tām valstīm, uz kuru Latvijas eksporta apjomi palielinājušies. Pērn uz šo valsti Latvijas eksporta apjoms sasniedza 541,6 miljonus eiro jeb par 6% vairāk nekā 2014. gadā. Kopējais preču eksporta īpatsvars uz Apvienoto Karalisti pērn sasniedza 5,2%, kas Latvijas eksporta partneru vidū to ierindo septītajā vietā, tai faktiski jau minot uz papēžiem Zviedrijai. Turklāt pēc Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas bija vērojams būtisks Latvijas pārtikas preču eksporta pieaugums tieši uz Lielbritāniju.