Pēc tam, kad vasarā savās pastkastēs iedzīvotāji saņēma vēstuli no Eiropas Izglītības fonda, kurā norādīts, ka tas apmaksājis studijas LBK, sabiedrībā sākās viļņošanās. Vairāki pensionāri zvanīja uz sabiedrisko radio, paužot neizpratni par drukas un stila kļūdām vēstulē, norādot, vai tiešām Eiropas institūcija neprot gramatiski pareizi noformulēt vēstījumu. Savukārt daļa no tiem, kuri tiešām bija nolēmuši izmantot iespēju, vīlās. Izrādās, budžeta vietām un stipendijām nebija nekāda tieša sakara ar Eiropas Savienību (ES), turklāt līgumā parādījās vairāki iespaidīgi zemūdens akmeņi, kas patērētājus varēja maldināt. Iebildumus pauda arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), norādot, ka vārdi «bezmaksas» un «par brīvu» reklāmas materiālos un līgumos ir maldinoši, noklusēta arī būtiska informācija. Turklāt negodīga komercprakse fiksēta jau no 2011. gada, koledžai uzlikts sods.
Tagad iedzīvotāju pastkastītes iekaro jaunas LBK reklāmas. Šoreiz gan Eiropa pieminēta netiek. Rakstīts, ka budžeta vietas un stipendijas apmaksā LBK. Šeit gan rodas pirmā pretruna, jo koledžas pārstāve Dace Ieviņa Dienai norāda, ka par stipendijām rūpējas Eiropas Stipendiju fonds. Faktiski tas gan ir tas pats Eiropas Izglītības fonds. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aizrādījumiem, ka izglītības fonds jau pastāv un ir Eiropas institūcija, tam pirms pāris mēnešiem nomainīts nosaukums, taču tā vadībā cirkulē tās pašas personas, kas LBK.
Šoreiz reklāmas materiālos parādās informācija, ka, sākot studijas budžeta vietā, ir jāiemaksā nauda par pēdējo semestri - 197 lati. Tie tiek atmaksāti tikai, ja students iztur budžeta grupā pēdējo studiju semestri. Tiesa, nav atbildes, cik reāli to vispār iespējams izdarīt un kādas ir prasības.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā apstiprina, ka sūdzības par LBK tiek saņemtas regulāri. «Mēs šajā iestādē esam bijuši, esam sastādījuši pārbaudes aktus. Tas notiek diezgan regulāri,» stāsta dienesta Uzraudzības departaments direktora vietnieks Maksims Platonovs. Viņš uzsver, ka dienests nav tiesīgs izvērtēt programmas kvalitāti, to skata akreditācijas komisija. Iesniegumi ir bijuši par programmas īstenošu. «Tagad mēs gaidām atbildi no LBK par studiju līgumiem. Tur minēts, ka topošajam studentam jāmaksā atsevišķa summa kā studiju maksa par programmu, atsevišķi nākas maksāt par gala darbu priekšaizstāvēšanu un aizstāvēšanu. Tā nedrīkst būt,» skaidro M. Platonovs. Tāpat līgumā nav atrunāts studiju programmu apguvei nepieciešamais individuālais tehniskais nodrošinājums.
PTAC pārstāve Ilze Žunde atzīst, ka LBK komunikācijā kļuvusi atvērtāka, tās pārstāvji pēc pašu iniciatīvas uz centru nāk risināt sūdzību jautājumus. Tomēr pārmetumi par negodīgu komercpraksi, slēpjot precīzu informāciju par kopējo studiju maksu, tiesu līmenī tiek risināti joprojām. D. Ieviņa gan ir kategoriska: «Mēs neuzskatām, ka tā informācija, ko mēs sniedzām, būtu nepatiesa. Ja studenti sekmīgi turpina studijas arī tālāk, tad viņi arī pabeidz studijas, nemaksājot neko.»
Viņa gan Dienai neatklāj, cik studentu ar jauno kampaņu iecerēts piesaistīt. Iepriekšējā kampaņa nesusi labus rezultātus. Šogad koledžā iestājušies 2800 studentu. No kopējā LBK studējošo skaita apmaksātas studijas palaban ir apmēram 900 studentiem.