Līdz šim visaugstākā gaisa temperatūra 24. jūnijā fiksēta 1935. gadā, kad tā sasniedza +30,6 grādus. Taču nebūtu korekti, ja tie, kuriem karstums šķiet mokošs, par šo svētku temperatūru šķendētos, jo 2014. gada Jāņos aukstummīļiem bija lieliska, tiešām reta iespēja svētkos būvēt sniegavīrus. Tā gan bija krusa, kas noklāja zemi baltu, bet sasalis ūdens dienās, kad pie mums no saules pieplūst lielākais siltumenerģijas daudzums visa gada laikā, ir ekskluzīvi. Pērn savukārt varēja dzesēties 15 metru sekundē stiprās vēja brāzmās un bagātīgās lietus šaltīs, kas vietām Vidzemē atnesa 22 litrus ūdens uz kvadrātmetru.
Šogad neticami laicīgi un stabili meteoroloģiskajās prognozēs uzrādījās anticiklons, kas ar dienvidu, dienvidaustrumu vēja plūsmām lielākajā daļā Eiropas ienesīs karstas gaisa masas. Biežāk jūnija otrajā pusē laikapstākļi ir nestabili, un vēl dienu vai divas pirms svētkiem nevar droši apgalvot, kur varēs līgot bez lietus. Šoreiz gan ir iespēja, ka tveicīgajā gaisā var izveidoties kāds lokāls negaisa mākonis, bet mans subjektīvais viedoklis ir, ka šāds 5-10 minūšu gāziens svētkiem var sniegt tikai vairāk piedzīvojuma garšas, nevis tos sabojāt.
Līgo bez lietus
Līgo dienā debesīs būs daudz gubu mākoņu, starp kuriem spīdēs saule. Kopumā diena būs sausa, bet daži lielākie gubu mākoņi pēcpusdienā vietām, visticamāk, Kurzemē, atnesīs īslaicīgu dažu minūšu lietu. Vējš no dienvidiem, dienvidrietumiem būs lēns. Gaisa temperatūra pēcpusdienā sasniegs +23..+27 grādus, taču jūras piekrastē Kurzemē būs vēsāks - +18..+22 grādi. Līgo vakarā nelīs nekur Latvijā, un vakars būs silts
Jāņu nakts paies bez lietus. Vietām, īpaši ūdeņu tuvumā, veidosies neliela, ainaviska migla. Vējš būs lēns. Ap saullēktu temperatūra būs pazeminājusies līdz +11..+16 grādiem, vietām Kurzemes vidienē un Vidzemes centrālajā daļā līdz +9 grādiem.
Jāņos laiks būs skaidrs un saulains, lietus nav gaidāms nekur Latvijā. Pūtīs lēns dienvidu, dienvidrietumu vējš. Svelme pēcpusdienā sasniegs +26..+31 grādu, vienīgi vietām piekrastē būs vēsāks - ap +22..+25 grādiem.
No visām brīvdienām viskarstākais laiks būs sestdien, kad temperatūra sasniegs +28..+33 grādus, svētdien būs par 1-2 grādiem vēsāks. Šajās dienās vietām veidosies pērkona negaisi.
Nākamās nedēļas sākumā lietus un negaiss būs plašāks, kļūs arī mazliet vēsāks.
Biežāk silts un karsts
Gandrīz ik gadu līdz Jāņiem dzirdu gaušanos, ka «vasaras jau šogad nebūs». Šogad to pastiprināja «arguments», ka viss vasaras siltums iztērēts maija beigu karstuma vilnī. Stabils karstums jūnijā Latvijā ir reta parādība - tāpat kā maija beigās. Īstā vasara parasti sākas tikai pēc Jāņiem. Klimatiskie dati rāda, ka, piemēram, Ziemeļkurzemē, kur meteoroloģiskā vasara (vidējā diennakts temperatūra stabili paceļas virs +15 grādiem) iestājas visvēlāk, tas notiek jūnija beigās vai pat jūlija sākumā. Tāpēc šobrīd izteikt bažas, ka vasara beigusies nesākusies, ir aplam.
Pašreizējās ilgtermiņa prognozes rāda, ka pēc karstuma viļņa Jāņu brīvdienās, nākamnedēļ kļūs vēsāks, tomēr arī jūlija sākumā laiks būs siltāks par klimatisko normu, tas nozīmē - ja arī būs kādas vēsākas dienas, tām sekos karstas. Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datiem mūsu reģionā viss jūlijs būs siltāks par klimatisko normu, bet nokrišņu daudzums būs ap normu. Lai arī sīkākās detaļās šo prognozi izvērst ir lieki, jo precīzu temperatūras gaitu prognozēt joprojām nav iespējams, tomēr skaidrs, ka biežāk valdīs silts un karsts laiks nekā vēss. Bieži gaidāmi negaisi, līdz ar to nokrišņu sadalījums Latvijā būs nevienmērīgs un lauciniekiem jārēķinās, ka būs reģioni, kuros valdīs sausums.
Iepriekš, maija sākumā, ASV meteoroloģijas kompānija Accuweather izplatīja vasaras prognozi Eiropai, mūsu reģionam paredzot mitru vasaru ar gaisa temperatūru, visticamāk, ap normu. Pašreiz pieejamie jaunākie dati liek secināt, ka šī prognoze tomēr, visticamāk, būs kļūdaina, jo vairākums datu norāda, ka lielāka iespējamība ir siltai, pat karstai vasarai. Vēl šonedēļ starptautiskā The Weather Company atjaunoja prognozi tuvākajiem mēnešiem Eiropai, kurā prognozē, ka Skandināvijā un Baltijas valstīs jūlijs būs silts, bieži ar karstām dienām, bet augusts un septembris atsevišķos reģionos būs vēsāks par klimatisko normu. Augustā vēsāks laiks skars vairāk rietumus, tātad drīzāk Norvēģiju un Zviedriju, savukārt septembrī vēsu laiku prognozē Skandināvijas un Baltijas valstu dienviddaļā, kas gan skar Latviju.
Jāņi ar augstu starojumu
Vasarīgais laiks gan līdzi nesīs arī nepatīkamas lietas. Tās nav tieši saistītas ar meteoroloģiju, taču noteikti gribu vērst ne tikai līgotāju, bet arī atbildīgo dienestu uzmanību. Jāņi ir unikāli svētki, jo tikai tajos lielākā daļa nācijas dodas uz laukiem un pie dabas. Gados, kad laiks ir vēss un lietains, svinības mēdz būt vai nu mierīgākas, vai tiek pārceltas uz telpām. Skaidrs, ka šogad tūkstošiem cilvēku meklēs svinību vietu pie ūdens. Un ikkatram no mums ir atbildība, lai beidzot sagaidītie vasarīgi karstie Jāņi nepārvēršas par melnajiem Jāņiem. Cilvēku uzvedība svinību laikā pie ūdeņiem mēdz būt sevišķi neapdomīga, lai reizēm neteiktu pat skarbāk. Pērn, kad pēc vēsā vasaras sākuma pirmajā jūlija nedēļas nogalē gaisa temperatūra sasniedza +31 grādu, abu brīvdienu laikā noslīka astoņi cilvēki. Un tā bija parasta nedēļas nogale, nevis Jāņi un vēl divas karstas brīvdienas, kas mums priekšā šogad.
Jāuzmanās arī no karstuma. Ja kāds līgotājs pēc veiksmīgi sagaidīta saullēkta nolēmis atgūt spēkus paēnā zem jāņogkrūma, jāpieskata, vai saule kādā brīdī tomēr nesāk apspīdēt svinētāju līdz pārkaršanai. Turklāt ultravioletais starojums tieši Jāņu brīvdienās paaugstināsies, tuvojoties astotajam līmenim, kas faktiski ir augstākais, kas Latvijā iespējams, tāpēc ilgstoši uzturēties saulē bez aizsargkrēma vai viegla apģērba būs bīstami. Jāatgādina, ka ūdens tuvumā starojums ir spēcīgāks, jo radiāciju cilvēks saņem ne tikai tieši no saules, bet arī ar saules atstarojumu no ūdens un smiltīm.