Latvijas izlases galvenais treneris Marians Pahars izšķīrās par labu spēlēšanai ar diviem uzbrucējiem - Artjomam Rudņevam priekšējā līnijā palīdzēja Valērijs Šabala. Līdz ar to Latvijas izlase spēlēja tikai ar diviem centra pussargiem, un abi (Igors Tarasovs un Artis Lazdiņš) ir tendēti uz bumbas atņemšanu, ne saspēles veidošanu.
Tehniska centra pussarga neesamība noveda pie vairākām zaudētām bumbām Vaņina sargāto vārtu tuvumā. Mača sākumā uzbrukumu ievadīšana bija uzticēta Lazdiņam, kurš vairākkārt nepanāca pretī bumbai, ļaujot pretiniekiem sevi atbruņot. Nevēloties riskēt ar bumbas zaudēšanu savu vārtu tuvumā, uzbrukumu ievadīšanas plāns tika mainīts. Neierasti Marianam Paharam Latvijas izlase pēkšņi sāka spēlēt gluži tāpat kā savulaik Aleksandra Starkova vadībā - uzbrukumus ar tālām piespēlēm centās iesākt vārtsargs vai aizsargs, bet visbiežāk šādas piespēles adresātu nesaņēma, un arī pie atlēkušajām bumbām mājinieku futbolisti netika.
Uzbrukumu iesākšanā un aizsardzībā vairākkārt nepārliecinoši spēlēja Kaspars Dubra. Pēc vienas no viņa kļūdām veiksme stāvēja klāt mājiniekiem, kad dažu sekunžu intervālā Vaņina vārtu konstrukcija tika norībināta divreiz. Pēc trofejas atbraukušie lietuvieši aktīvi presingoja Latvijas futbolistus uzbrukumu sākšanā, kas sekmēja mājinieku kļūdu skaitu un neprecīzās piespēles.
Pārejot uz vienkāršāko risinājumu uzbrukumu iesākšanā (tālajām piespēlēm), Latvijas izlasei izdevās samazināt kļūdu skaitu savā laukuma pusē un atvirzīt spēli uz laukuma vidusdaļu, taču nemitīgajās divcīņās par augstu lidojošām bumbām lielākoties veiklāki, nadzīgāki un sportiski nekaunīgāki bija viesi. Šādā stihijā izcēlās tikai Valērijs Šabala, kurš nevienā no epizodēm nepiekāpās. Viņš un Jānis Ikaunieks nopelnīja vairākas standartsituāciju iespējas, kas šoreiz netika izmantotas.
Puslaiku pārtraukumā Tarasova vietā laukumā nāca saspēli diriģējošais Artūrs Zjuzins. Tieši viņš ar precīzu piespēli otrā puslaika sākumā izvirzīja Artjomu Rudņevu viens pret vienu ar Lietuvas izlases vārtsargu Ernestu Šetku. Un tieši Zjuzins pēc Rudņeva piespēles arī guva pirmos vārtus, bet vēlāk bumbu «ar gaļu» iebakstīja arī mača galvenais varonis Rudņevs.