lv_ aicinātu sabiedrību dot cerību smagi slimiem onkoloģijas pacientiem. Maija Kovaļevska sarunā ar Dienu stāsta par šo koncertu, kurā viņas, soprāna Sonoras Vaices, basa Krišjāņa Norveļa, itāļu tenora Rikardo Gato un koncertmeistares Jeļenas Larinas (Austrija) izpildījumā skanēs latviešu kamermūzika, kā arī Eiropas garīgā mūzika un opermūzika.
Nav pirmā reize, kad dziedi labdarības koncertu Latvijā, turklāt pati esi inicatore?
Šis ir jau otrais. Pirmo koncertu 2011. gadā Rīgas Domā sniedzām kopā ar Berlīnē dzīvojošo latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu. Toreiz vācām līdzekļus rehabilitācijas centram bērniem ar īpašām vajadzībām Mēs esam līdzās. Šoreiz sadarbojos ar Ziedot.lv. Esmu sadarbojusies arī ar Itālijas Pretvēža asociāciju (AIRC), vācot līdzekļus zinātnisku pētījumu veikšanai onkoloģijā, un arī kopā ar poļu tenoru Pjotru Bečalu uzstājusies ASV Ņujorkas ikgadējā labdarības pasākumā Annual Petroushka Ball bāreņu atbalstam. Priecājos, ka piedalīties piekrituši mani draugi. Mūsu Operas basu Krišjāni Norveli tiešām varu saukt par īstu draugu. Viņš bija mans skatuves krusttēvs, kad debitēju pirmajā operlomā: viņš bija Leporello, es - Elvīra (Mocarta operā Dons Žuans). Kriša atbalsts un padomi man vienmēr ir palīdzējuši. Mēs ļoti daudz kopā uzstājāmies, jo īpaši Opermūzikas svētkos Siguldā.
Tikko Rīgā ieradās Vīnē dzīvojošā pianiste, koncertmeistare Jeļena Larina, ar kuru man ir jau ļoti sena sadarbība. Iepazināmies pirms desmit gadiem Zalcburgas festivālā, kur debitēju Terēzes lomā H. Berlioza operā Benvenuto Čellīni, viņa spēlēja Čaikovska Jevgeņija Oņegina mēģinājumos. Mums uzreiz radās ļoti jauks kontakts. Vairākkārt esam tikušās Vīnē, kur viņa pasniedz universitātē. Viņa man palīdz kā koncertmeistare un koučs. Kad pateicu par ideju, Jeļena piekrita uzreiz, jo pēdējā laikā pati daudz domājusi, ka ļoti daudz tiek pievērsta uzmanība bērniem, bet, tiklīdz pieaugušais nonāk nelaimē, bieži vien viņš paliek viens pats ar savām sāpēm, slimību un to, kas viņam ir jāpārdzīvo. Bieži vien psiholoģiskais trieciens ir vēl smagāks par pašu slimību.
Mūsu viessolists Rikardo Gato ir pavisam jauns itāļu tenors. Viņam ir ekonomista izglītība, bet viņš pēkšņi atklāja savu balsi. Tā tiešām ir liela un skaista, un viņš tagad mēģina doties operas virzienā. Tā ir milzīga pārmaiņa, jo viņš jau strādāja savā profesijā. Rikardo tagad jau dzied teātros Itālijā, bet es ar viņu iepazinos Brazīlijā Sanpaulu teātrī, kur aprīlī dziedāju Bohēmā. Kad ieminējos par labdarības koncertu, viņš teica: atbraukšu jebkurā laikā! Pirmo viesošanos Latvijā viņš gaida kā atklājumu. Rikardo vēl ir jauns, bet viņa balss ir liela, kupla, skanīga. Tā man mazliet atgādina Hosē Karrerasa tembru. Domāju, ka Latvijas publikai tas būs saldais ēdiens. Bija piekritis arī baritons Vitorio Vitelli, taču atbraukt nevarēs, jo viņš un vecāki Itālijā dzīvo Askoli Pičeno, kur tikko notika zemestrīce un ir sabrukušas veselas pilsētiņas. Mēs varam būt laimīgi, ka mums te nav ne plūdu, ne zemestrīču, ne neizturama karstuma.
Kā nonāci pie domas, ka vēlies sniegt labdarības koncertus?
Jāsaka, tā neesmu es. Tas ir aicinājums no augšas. Dievs mani uzrunā, un es jūtu, ka man tas ir jādara. Jūtu, ka šāds koncerts ir vajadzīgs. Konkrētu gadījumu dēļ, kas bijuši arī tuvu man apkārt, jūtu, ka vēlos kaut ko darīt, palīdzēt cilvēkiem. Brāļa krusttēvs Mārtiņš, kurš aizgāja no šīs pasaules šā gada ziemā. Man ļoti tuvai draudzenei, kura dzīvo Šveicē, atklāja krūts vēzi. Viņa šobrīd ļoti intensīvi cīnās ar slimību un ir jau pārvarējusi pirmo posmu. Es redzēju, ka jau Šveicē tas nav viegli, bet mums Latvijā apstākļi nav tādi, kādiem tiem vajadzētu būt. Slimnīcās vide ir diezgan nomācoša, tai vajadzētu būt mājīgākai, un ne visiem ir pieejamas zāles. Ziedot.lv ir nosaukti konkrēti cilvēki, kuriem palīdzība ir ļoti nepieciešama.
Vai tiesa, ka arī viesi atskaņos latviešu vokālo kamermūziku?
Vienu no dziesmām, Jāzepa Vītola Aizver actiņas un smaidi, iemācījies arī itāļu tenors. Apskatījies notis, viņš bija sajūsmā: cik skaista dziesma! Bet, kad aizsūtīju notis Jeļenai, viņa bija pārsteigta, kāpēc latviešu klasiķu dziesmas pasaulē nav zināmas, turpretim visiem ir pazīstami čehu komponisti Dvoržāks, Smetana, Janāčeks. Jeļena uzskata, ka mūsu dziesmas ir līdzvērtīgas Eiropas vokālās kamermūzikas pērlēm. Mēs sevi novērtējam par zemu, un kamermūzika mūsu laikos vispār ir mazliet atstāta novārtā.
Latviešu valoda nav liktenīgā barjera?
Čehu puisis, kurš vada manu feisbuka lapu, man teica: tici man, čehu valodu neviens ārzemju mākslinieks (pat visizcilākie!) nedzied pareizi. Krievu operu lomās citzemju solistiem bieži jūtams akcents, bet to piedod, un Čaikovska operas iestudē arī Rietumos. Rikardo Gato es palīdzu ar latvisko izrunu. Pati izvēlējos Lūcijas Garūtas Mēness laivu, vienu no man tuvākajām latviešu solodziesmām. Krišjānis Norvelis dziedās Alfrēda Kalniņa Brīnos es. Savukārt garīgā mūzika būs mūsu lūgšana Dievam. Sākotnējā ideja bija koncertu nosaukt Ave Maria, tomēr nolēmām, ka šis ir gan mūsu, mākslinieku, gan publikas sirds veltījums visiem. Afišā, kuru veidojusi mana māsa Laura Freināte, redzamas baltas sirsniņas. Mums visiem, latviešiem ir balta sirds. Tas - lai paliekam pie vērtībām. Koncerta otrajā daļā skanēs opermūzika, taču - uz gaišas nots. Verdi, Doniceti, Pučīni, Mocarts. Pirmo reizi Latvijas publikai dziedāšu Jolantas āriju (no P. Čaikovska operas Jolanta). Tā ir par dziedināšanu. Zinu, ka padomju vara bija aizliegusi tekstu, pateicības lūgšanu. Tā vietā dziedāja: mēs pateicamies dabai. Koncertā izmantosim arī Dinas Ābeles brīnišķīgo Dievmātes gleznu projekcijas. Tikko biju uz izstādi Galerijā Rīga un iesaku to apskatīt ikvienam: viņa ir ļoti spēcīga māksliniece. Viņa ļoti uzrunā ar saviem darbiem, kuros daudz izmanto zilo cerības krāsu un spēka pilno oranždzelteno.