Neviens negrib būt īrnieks
RSU rektors Jānis Gardovskis Dienai skaidro, ka augstskolas koncentrēšanās vienuviet ir pasaules pieredze - universitātes veido savas pilsētiņas, tas nodrošina ērtu un pieejamu vidi vienkopus. Tā ir tendence, kurai jāseko, lai radītu labāku auru studentiem un darbiniekiem. Latvijā gan krietni grūtāk klājas ar augstskolu sadarbību savā starpā. Būtībā varētu veidot gan kopīgas dienesta viesnīcas, gan sporta bāzes, bet pie mums katrs «grib būt atslēgas turētājs» un kopējus projektus īstenot nevar. Vienmēr būs jautājums, kam tas piederēs, un neviens negribēs būt īrnieks. Te svarīgs būtu labs menedžments. Pagaidām RSU atliek kalt vien savus plānus.
Idejas par RSU zinātnes un studiju kompleksa un tā apkārtnes attīstības plāniem Pārdaugavā bijušas jau sen, bet līdz tam universitātei bijis jānobriest, iepriekš arī nav bijusi iespēja iegādāties zemi. «Mēs esam diezgan labi pēdējos gados materiāli tehniski nostabilizējušies un varam to atļauties. Ja naudas nav, neko jau nevar izdarīt. Universitāte ir attīstījusies, mēs neesam tērējuši pa labi un kreisi naudu, esam racionāli attīstījušies, un pašreiz finansiālās spējas ir tādas, ka dienesta viesnīcas izmaksas varēsim segt arī bez kredīta. Ja saglabāsies tādas pašas tendences gan mūsu, gan ārzemju studentu vidū un būs arī Eiropas struktūrfondu atbalsts, mēs varēsim šos projektus pacelt,» uzskata rektors.
Plāni lieli
Pilnībā no jauna RSU plāno būvēt dienesta viesnīcu Dārza ielā 5, ieguldot 4,5 miljonus eiro. Tā paredzēta kā trīsstāvu ēka, un 2017. gada nogalē to varēs sākt apdzīvot studenti. Jau augusta sākumā plānots ielikt ēkas pamatu, un noslēgts ir arī līgums par ēkas projektēšanu un būvniecību, Dienai skaidro RSU Infrastruktūras departamenta būvniecības projektu nodaļas vadītājs Dainis Zemešs.
Vērienīgākā iecere gan ir Studiju, zinātnes un sporta komplekss Konsula ielā 21/23. Kādreiz tur atradušās Botāniskā dārza eksperimentālās siltumnīcas. Tā kā plāni ir lieli, paredzēts ņemt aizdevumu. J. Gardovskis piebilst - konsultējoties ar speciālistiem, ir izvērtēts, ka augstskolai kredīta potenciāls ir 20 miljonu, ko tā drīkst uzņemties. Tik liela summa gan nebūšot vajadzīga, un rektors pieļauj, ka kompleksa projektēšanas un būvniecības izmaksas varētu būt virs 10 miljoniem eiro. D. Zemešs atzīmē, ka šobrīd ir izstrādāta vīzija, bet gada otrajā pusē plānots izsludināt pirmos iepirkumus. Viņš pieņem, ka projekts tiks pabeigts divu līdz triju gadu laikā, bet pats J. Gardovskis kādā brīdī min, ka pēc diviem gadiem sporta zālē būtu jāspēlē basketbols.
RSU plāni saistās arī ar psihosomatikas katedras un klīnikas izveidi Kristapa ielā 30, kur ir telpas, bet tās jāpielāgo. To iecerēts darīt nākamā gada sākumā, finansējumu rodot pašas augstskolas budžetā. Par RSU līdzekļiem renovācijas darbi patlaban norit arī anatomikumā Kronvalda bulvārī 9, savukārt blakus ēkā plānots iekārtot RSU muzeju. Augstskola nav aizmirsusi arī par Stomatoloģijas institūtu. Pamazām tiek atjaunotas telpas.
Vīzija sakrīt
Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) Dienai apliecina, ka būtībā domes un RSU vīzija par Pārdaugavas attīstību sakrīt. Turklāt izveidojusies situācija, ka visas trīs lielās universitātes savus centrus attīsta tieši Pārdaugavā. Protams, RD pienākums vispirms ir rūpēties par pilsētā esošajām skolām un bērnudārziem, bet sadarbība tiek veidota arī ar augstskolām. Jau līdz šim attiecībā uz Latvijas Universitātes (LU) kompleksa izveidi Torņakalnā esot bijis vienots redzējums un strādāts pie infrastruktūras. Arī attiecībā uz RSU izskan solījumi sakārtot apkārt esošos ceļus, pieturvietas un citas lietas. A. Ameriks cer, ka vēl ciešāk varēs sadarboties ar augstskolu attiecībā uz blakus esošo Rīgas 41. vidusskolu. Tās teritorijā ir sporta laukums, un šo objektu varētu attīstīt kopā. Tāpat vicemēra vārdos izskan cerības, ka RSU nākotnes sporta kompleksu varēs izmantot gan skolas, gan citi interesenti, bet augstskolas rektors atzīmē, ka vispirms tiks apmierinātas RSU vajadzības, pastāvot arī iespējai telpas piedāvāt citiem.
Par sava veida universitāšu pilsētiņām domā arī LU un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Jau tagad Ķīpsalā RTU koncentrē lielu daļu savu ēku. Universitātes pārstāve Dita Arāja stāsta, ka, īstenojot visus plānus, tas kļūs par Baltijas reģionā modernāko inženierzinātņu studiju centru, kur būs koncentrētas RTU fakultātes, laboratoriju māja, zinātniskā bibliotēka un administratīvās ēkas. Daudz jau ir izdarīts, bet jaunajā plānošanas periodā paredzēts renovēt Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, uzbūvēt Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti, kā arī uz Ķīpsalu pārcelt Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāti, kuras pārvietošana jau daļēji ir sākusies.
Torņakalnā patlaban slejas LU Dabaszinātņu un akadēmiskais centrs, bet nākotnē plānots, ka tur atradīsies studentu un pasniedzēju dienesta viesnīcas, zinātņu centrs, studiju centrs, Medicīnas un dzīvības zinātņu tehnoloģiju centrs, kā arī sporta infrastruktūra. LU prezentācijā kā iespējamais pabeigšanas termiņš minēts 2020. gads.