.. Daudzas ģimenes devušās uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos vai profesionālās pieredzes attīstīšanai, un atvases dodas līdzi. Tā kā valdības mērogā aizbraukušo tautiešu mudināšana atgriezties jeb reemigrēt ir pasludināta par vienu no prioritātēm, arī pedagogiem nākas būt gataviem, kā strādāt ar bērniem, kas atgriežas Latvijas skolās no citas kultūras, valodas un mācību vides. Tādēļ Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) veica analītisko izpēti Vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo, kuri atgriezušies no mācībām citā valstī, iekļaušana Latvijas izglītības sistēmā, ar ko klajā nāca pērnā gada nogalē. Projekta mērķis bija izpētīt, kā reemigrējušie bērni iekļaujas Latvijas skolu dzīvē, kādas ir izplatītākās problēmas, ar ko nākas saskarties un ko risināt. Skolas Diena noskaidro, kā skolas īsteno reemigrējušo skolēnu integrēšanu un kā jūtas paši bērni.
Skaitļi un rīcība
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas komunikācijas konsultante Iveta Zariņa informē, ka analītiskajā izpētē piedalījās 64 skolu direktori, pedagogi un reemigrējušo bērnu vecāki no dažādiem Latvijas reģioniem. No aptaujātajām skolām 35 mācījās reemigrējušie skolēni, kā arī bērni, kuri piedalījušies skolēnu apmaiņas programmās un izglītojušies kādā citā valstī nevis ģimenes aizbraukšanas dēļ, bet pēc pašu izvēles. Kaut arī šīs situācijas ir visai atšķirīgas, tomēr pedagogi atzīst - pēc atgriešanās Latvijā grūtības, ar kādām nākas saskarties šiem bērniem, ir līdzīgas, vienīgi apmaiņas programmās pabijušie ir motivētāki tās produktīvāk pārvarēt. Rīgas reģionā ar IKVD izpētes posmā un atbalsta skolām sniegšanā sadarbojas arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD), izpētot, ka 2012./2013. mācību gadā Rīgas skolās mācījās 46 reemigrējušie bērni, savukārt 2013./2014. mācību gadā - 36. Septiņi skolēni atkārtoti devušies uz ārzemēm, savukārt tikai astoņos gadījumos skolas nav spējušas tikt galā pašu spēkiem un skolēna iekļaušanai skolas dzīvē bijis nepieciešams citu iestāžu atbalsts - visbiežāk Valsts izglītības un satura centra un Latviešu valodas aģentūras speciālistu konsultācijas. Taču lielākoties skolas spēj tikt galā, jo skolu direktoriem kursos ir tikusi nodrošināta rīcības pamatprincipu apguve.
Biežāk pieklibo valoda
Rīgas Centra daiļamatniecības sākumskolas direktore Aija Neilande stāsta, ka arī tad, ja skolēns labi mācās un ģimene seko līdzi bērna dzīvei skolā, reemigrējušam skolēnam nepieciešama pastiprināta uzmanība no klases audzinātājas, iespējams, arī sociālā pedagoga konsultācijas. «Mūsu skolā mācījās bērns, kurš divus gadus pavadīja Lielbritānijā un pēc tam atgriezās Latvijā, otrs skolēns savukārt mācījās Itālijā. Abi bērni ir no rūpīgām ģimenēm, vecāki ļoti seko līdzi, kā atvasēm sokas skolā. Rīgas domes IKSD speciālisti mums piedāvāja savu palīdzību, bet viss noritēja veiksmīgi, nebija nepieciešami papildspēki,» stāsta direktore.
Lielākā problēma, ar kuru saskaras reemigrējošo skolēnu pedagogi, ir bērnu valodas prasmes nepietiekams līmenis. Tas ir aktuāli gan skolās ar latviešu mācību valodu, gan mazākumtautību izglītības iestādēs. To uzsver arī Rīgas 74. vidusskolas direktore Irina Frolova un rosina vecākiem sekot līdzi, lai, atrodoties ārzemēs, atvase neaizmirst dzimto valodu vai to valodu, kādā notiek mācības dzimtenes skolā. «Mūsu skolā atgriezās skolēns no Anglijas, un priecājamies, ka viņš bija saglabājis līdzšinējo valodas zināšanu līmeni krievu un latviešu valodai, kā arī pilnveidojis angļu valodu - tas bērnam ir tikai ieguvums. Klases audzinātāja veiksmīgi sadarbojās ar vecākiem, un semestra laikā bērns bija pilnībā iejuties skolas dzīvē,» teic I. Frolova.
Jāiesaistās ģimenei
A. Neilande uzsver - lai bērns veiksmīgi iejustos jaunā vidē, liela nozīme ir vecāku iesaistei, arī ģimenes inteliģences līmenim. «Bieži, dzīvojot vidē ar atšķirīgu valodu, bērnam krītas dzimtās valodas zināšanu līmenis - klibo gramatika rakstot, tiek lietotas nepareizas vārdu formas, ienāk izteicieni no svešvalodas. Lai tā nebūtu, svarīgi, kādā līmenī latviešu valodu lieto ģimene - vai lasa grāmatas, dzied dziesmas, runā par sajūtām, diskutē par garīgām, kulturālām tēmām, nevis lieto valodu tikai sadzīviskai saziņai,» saka direktore.
Vēl viens grūtums ir atšķirīgs mācību priekšmetu apguves līmenis. Pat ES ietvaros dažādās valstīs atšķiras ne tikai izglītības programmas, prasības un laiks, kad bērns ko mācās, bet pat mācību priekšmeti, to formulējums, saturs. I. Zariņa stāsta, ka IKVD veiktās izpētes secinājumi paredz reemigrējušajiem skolēniem veidot individuālu mācību plānu un noteikt papildu konsultācijas pie priekšmetu pedagogiem, lai izlīdzinātu zināšanu līmeni. Tad skolēnam nav jāpaliek kādā klasē otru gadu, taču nākas mācībām veltīt vairāk laika. Tas gan nenozīmē, ka reemigrējušie bērni kaut ko ir iekavējuši, mēdz būt, ka atsevišķos priekšmetos viņu zināšanu līmenis ir pat augstāks. Bet galvenais ir saprast, kas jādara šeit, Latvijas skolā. A. Neilande ievērojusi, ka atšķirīgi ir arī sekmju vērtējumi, kas ne vienmēr ir interpretējami tā, kā ierasts Latvijā. Turklāt skolēnam no Itālijas viss sekmju izraksts bijis itāļu valodā. Līdz ar to skolai jāvelta uzmanība, lai saprastu, tieši kas domāts ar vienu vai otru atzīmi. Lai noteiktu bērna zināšanu līmeni un to, kas vēl jāapgūst, lai iekļautos, var būt vajadzīgi arī papildu pārbaudījumi.
«Bez praktiskajām grūtībām, kādas var būt ar mācībām, nedrīkst aizmirst arī psiholoģiskās. Bērnam vides maiņa ir stress. Mainās draugu loks, ikdiena, arī klimats. Itālijā ir silti, sabiedrība pozitīvāka, atvērtāka. Mums ir noslēgti cilvēki, pelēkas ziemas. Vecākiem jārēķinās, ka atvase var izjust diskomfortu, un kopā ar skolu jāmeklē risinājumi, kā to mazināt,» domā A. Neilande.