Spānijas valdības pārstāvji jau pirmdien pirms publikācijas bija aicinājuši uz tikšanos ASV vēstnieku Madridē, lai pārrunātu ziņas, ka amerikāņi izspiegojuši spāņu politiskās elites pārstāvjus. Spānijas valdība pirms tam uzsvērusi, ka tai nav zināms, ka amerikāņi izspiegotu tās iedzīvotājus.
Pagājušajā nedēļā atklātībā nāca informācija, ka amerikāņi viena mēneša laikā Francijā fiksējuši 70,3 miljonus telefonzvanu. Ziņas par Francijas, kā arī Spānijas izspiegošanu aptver periodu no pagājušā gada decembra līdz šī gada janvārim.
Masveida spiegošana izsaukusi Eiropas dusmas, un uz Vašingtonu sūtīta pat speciāla Eiropas Savienības (ES) delegācija, lai pieprasītu paskaidrojumus. Delegācijas mērķis būs ar ASV pārrunāt ES pilsoņu tiesības uz privātumu. Eiropas līderi uzsvēruši, ka šāda slepena noklausīšanās nav pieņemama.
Šonedēļ uz Vašingtonu dodas arī Vācijas izlūkdienestu pārstāvji. Vācijā sašutumu izraisījušas ziņas, ka amerikāņi vairāk nekā desmit gadu sekojuši kancleres Angelas Merkeles telefonsarunām.
Kā vēsta The Guardian, ASV Nacionālā drošības aģentūra uzraudzījusi 35 pasaules līderu mobilos sakarus.