Gatavas tērēt mazāk
Dienas iepriekš apkopotie dati par ministriju pieprasījumiem liecināja, ka kopumā ministrijas no nākamā gada valsts budžeta vēlējās papildus saņemt aptuveni 592 miljonus latu jeb 10,5% no 2013. gada budžeta. Savukārt pieejamo papildu līdzekļu apjoms, neskaitot pensiju indeksācijai jau atvēlētos līdzekļus, pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) aplēsēm varētu veidot vien aptuveni 30 miljonu latu. Partiju pārstāvju teiktais liecina, ka to izvirzīto prioritāšu saraksts nākamā gada budžetam paredz krietni mazāku slogu nekā ministriju prasījumi, un tās arī nav noskaņotas radikāli pārskatīt budžeta papildu tēriņu apjomu - neskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, kuras izmaksas tiek lēstas ap 67 miljoniem latu, kopējā partiju prioritāšu izmaksu summa sniedzas tikai desmitos miljonu latu.
Cīnīsies par nodokļiem
Partiju pārstāvju teiktais liecina, ka galvenais jautājums, par kuru šobrīd koalīcijā ir vērojamas skaidras pretrunas, ir iepriekš plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums. Reformu partijas līderis Edmunds Demiters sarunā ar Dienu norādīja, ka viena no prioritātēm, par kuru partijas nostāja varētu būt uzstājīgāka, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums 2014. gadā līdz 22%, savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzsver, ka partija šo priekšlikumu neatbalsta un iestāsies par darbaspēka nodokļa samazināšanas pasākumiem, kuri uz valsts budžetu atstās mazāku iespaidu. Nacionālās apvienības (NA) frakcijas līderis Einārs Cilinskis Dienai atzīst, ka jautājumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli NA nostāja ir līdzīga Vienotības nostājai.
Galvenokārt iebildumi pret iecerēto iedzīvotāju nodokļa likmes samazināšanu ir saistīti ar to, ka, pēc Vienotības un NA domām, samērā ierobežoto budžeta iespēju dēļ būtu jādod priekšroka risinājumiem, kas rada mazāku iespaidu uz budžetu un skar mazāk turīgu iedzīvotāju daļu, piemēram, neatliekamā minimuma palielināšana un atvieglojumi par apgādājamiem. Tiesa, būtisku atvieglojumu ģimenēm vēlas ieviest arī Reformu partija, kura rosina palielināt nodokļu atvieglojumu par apgādājamo līdz 140 latiem. E. Demiters prognozē, ka šis solis budžetam izmaksās ap 10 miljonu latu.
Vēlas pievērsties veselībai
Savukārt partiju pārstāvju uzskaitītās jomas, kurām nākamā gada budžetā būtu nepieciešami papildu līdzekļi, nebija pārsteidzošas - lielākoties partijas starp prioritārām ir minējušas savu ministriju pārvaldītās nozares. Dz. Zaķis norāda - partija atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei, jo kopš ekonomiskās krīzes laikiem vairākas citas nozares, piemēram, sociālās aizsardzības joma un iekšlietu joma jau ir saņēmušas papildu finansējumu, bet veselības nozarei tas solīts 2014. gadā, un «šis solījums ir jāpilda.» Vienotības pārstāvis norādīja, ka pagaidām vēl nav lemts, cik līdzekļu papildus tiks piešķirti veselības nozarei, bet atkarībā no iespējām summa varētu būt robežās no dažiem miljoniem latu līdz dažiem desmitiem miljonu latu.
E. Demiters savukārt uzsvēra, ka RP par savu prioritāti ir izvirzījusi pedagogu atalgojuma palielināšanu, kurai būs nepieciešami aptuveni deviņi miljoni latu, kā arī sociālo garantiju un veselības pakalpojumu pieejamības veicināšanu iekšlietu sistēmas darbiniekiem, kurai saskaņā ar Iekšlietu ministrijas iepriekš ziņoto nepieciešami 5,5 miljoni latu.
Arī E.Cilinskis starp partijas prioritātēm minēja partijas pārziņā esošo kultūras jomu, tomēr vienlaikus piebilda, ka ar konkrētākiem pieprasījumiem nozarei pašlaik klajā nākt negrasās. Ņemot vērā to, cik kopumā līdzekļu vispār būs pieejams, ir skaidrs, ka koalīcijā turpināsies sarunas, un, formulējot prioritātes, visiem būs jārēķinās ar ierobežotajām iespējam, viņš teica.