Bagātajiem jāmaksā nodokļos vairāk
«Esam pirmspēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc līdzekļiem, kas tiek piešķirti veselības aprūpei. Vēl mazāk naudas tiek vienīgi Rumānijas iedzīvotāju veselībai. Skaidrs, ka ir nepieciešamas reformas. Jāpieaug naudas apjomam, kas ienāk veselības aprūpes sistēmā. Ja skatāmies uz IKP, redzam, ka medicīnai dodam maz, izglītībai, zinātnei, sociālajiem pakalpojumiem dodam maz. Bet kam tad mēs dodam daudz? Skatoties ES kontekstā, mums daudz līdzekļu paredzēts infrastruktūras attīstībai. Bet tur ir milzīgi korupcijas riski,» uzskata U.Gruntmanis.
Runājot par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, ārsts to vērtē pozitīvi, taču saredz arī riskus - viņaprāt, ir absolūti nepareizi palielināt darbaspēka nodokļus, jo gan ienākuma, gan sociālais nodoklis ir gana liels. «Šī nauda, kam paredzēts ieplūst veselības aprūpē kā obligātajai veselības apdrošināšanai, ko maksā visi strādājošie, nāks no nodokļiem - no sociālā vai ienākumu nodokļa. Jautājums, kas to maksās - darba devējs vai ņēmējs? Domāju, ka papildu nodokļi jāiekasē no īpašumu nodokļa. Īpašums neko neražo, tas vienkārši ir tur, kur tas ir. Daudziem pārtikušiem cilvēkiem Latvijā ir vairāki īpašumi, par kuriem viņi maksā salīdzinoši nelielus nodokļus, bet tas nav pareizi,» uzskata U.Gruntmanis. Viņaprāt, jākoncentrējas arī uz ēnu ekonomikas apkarošanu, taču nav jēgas veselības aprūpē vienkārši pludināt iekšā naudu, ja netiek veikta virkne reformu, kas šīs naudas izlietojumu padara efektīvāku.
Svarīgi definēt skaidrus mērķus
«2017. gadā plānots palielināt budžeta deficītu, piešķirot papildu līdzekļus medicīnai. Bet mums jāsaprot, tieši kam mēs vēlamies šo naudu novirzīt. Budžeta deficīts ir pieļaujams, ja līdzekļi tiek izlietoti mērķtiecīgi konkrētai lietai kaut ko paveikt, aizņemoties uz salīdzinoši īsu laiku. Mums tomēr vairāk jākoncentrējas, kā palielināt kopējo nodokļu masu, jo, paskatoties uz Eiropas Savienības līmeni, Latvijā nodokļu iekasējums ir ļoti mazs: 24-27% no IKP,» uzsver Gruntmanis.
Viņš raizējas par ārstu pārslodzi un došanos prom no valsts, kā arī faktu, ka privātā un valsts medicīna ir sajaukušās - valsts iestādes pieņem pacientus arī par maksu, turklāt tā var tikt ātrāk rindā, būtībā diskriminējot tos, kam naudas ir mazāk - turīgākie pārpērk iespēju tikt pie ārsta ātrāk. «Tas ir pret jebkuriem ētikas principiem. Ja ir privāta klīnika, kur vienkārši maksā un saņem pakalpojumu - viss kārtībā, bet ne jau pārpirkt rindu valsts iestādē!» ir sašutis ārsts.
Runājot par obligāto veselības apdrošināšanu, VM kā piemēru min Nīderlandes modeli. Gruntmanis norāda - gan Nīderlandē, gan daudzviet citur pakalpojumu pamata paketē ietilpst arī zobārstniecības pakalpojumi. Viņaprāt, Latvijā šī joma ir katastrofālā stāvoklī, jo liela daļa iedzīvotāju nevar atļauties zobārstu pakalpojums, kaut arī žokļu veselība ir vispārējās veselības sastāvdaļa.
«Kaut arī Latvijas medicīnai it kā ir maz naudas, mums ir sapirkta dārga, moderna aparatūra. Mēs esam trešajā vietā pasaulē uz vienu miljonu iedzīvotāju pēc kompjūtertomogrāfu skaita un esam 4. vietā pēc izdarīto kompjūtertomogrāfiju skaita. Manuprāt, Latvijā tieši cilvēkresursu trūkums medicīnā ir milzīga problēma. Ārsti ir izglītoti, mācījušies daudzus, garus gadus, nevar piespiest viņus darīt to, kam netic. Nepieciešams ir dialogs un diskusija, un cienīga samaksa. Nevar pārmest cilvēkam, ka viņš, tik ilgi un smagi mācījies, par savu darbu grib saņemt adekvātu algu, ne tikai noskrieties neskaitāmās darbavietās, bet arī atpūsties, normāli un pilnvērtīgi dzīvot, nemaz nerunājot par nepieciešamību pastāvīgi izglītoties, attīstīties, nodarboties ar zinātni,» skaidro U. Gruntmanis.