Te ir Hoftenbergas, Juzefovas un Rozališķu parks ar dendroloģiskajiem stādījumiem.
Teritorijā konstatēti tādi Eiropas Savienības (ES) Biotopu direktīvas biotopi kā upju straujteces un dabiski upju posmi, klajas iekšzemes kāpas, minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, nogāžu un gravu meži, sausi zālāji kaļķainās augsnēs, kur sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Savukārt īpaši aizsargājams emocionālas jeb sirds nozīmes simbols Latvijas iedzīvotājiem ir dabas parks Daugavas loki. Augšdaugava tiem ir gluži kā buferzona. Kad pagājušajā gadsimtā vēl padomju laikos šajā teritorijā tika ieplānota hidroelektrostacijas (HES) būvniecība un Daugavas krastos jau sākti priekšdarbi, Daugavpils pusē sākās protesta viļņošanās, kas aizsāka Latvijas atmodas laiku un vainagojās ar spēkstacijas būvniecības apturēšanu. «Ja tas nebūtu izdevies, uz visām šīm vērtībām mēs varētu noraudzīties melnbaltajās fotogrāfijās,» saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā eksperte Inita Bružika, kurai Daugavas lokos esošo dabas vērtību saglabāšana ir sirdsdarbs.
Protesti pret HES
Iepazīt dabas parku Daugavas loki sākam pa ceļu Daugavpils-Krāslava, kas ir Augšdaugavas robeža no ceļa pa labi, līdz Daugavai un tai pāri. 1979. gadā saistībā ar plānoto HES te tika sākti vērienīgi priekšdarbi - pilsētā uzbūvēts dambis, Daugavas piekrastes joslā izcirsti meži. «XX gadsimta 80. gados inteliģences vidū sākās neapmierinātība ar to, ka Latvijā atkal gaidāms liels migrācijas vilnis. Daugavpilī tiks ievests milzīgs darbaspēks, kas būvēs HES un te arī paliks, jo pilsētas Rugeļu mikrorajonā jau tika sabūvētas daudzdzīvokļu mājas potenciālajiem strādniekiem. Protestus vadīja Dainis Īvāns. HES netika uzbūvēta, un jau 1990. gadā tika nodibināta teritorija dabas parks Daugavas loki - kā opozīcijas atbilde tam, lai šeit nebūtu HES,» stāsta I. Bružika.
Vēlāk, kad viesosimies Slutišķu sādžā, kur Naujenes Novadpētniecības muzejs iekārtojis ekspozīciju par HES būvi un tās apturēšanu, redzēsim stendus ar izsmeļošu dokumentālo informāciju par šo procesu - ar fotogrāfijām, tā laika laikrakstu izgriezumiem, parakstītiem dokumentiem un to cilvēku vārdiem, kuri centās panākt elektrostacijas būvi, un to vārdiem, kuri protestēja. Starp dokumentiem fotogrāfs Aivars Liepiņš atpazīst dabas entuziastu, kurš 80. gadu sākumā viņam palīdzējis veidot fotoalbumu par Daugavpili. Salīdzinot tā laika dabas ainavu Daugavas lokos ar mūsdienām, būtiski tā nav mainījusies, tikai tur, kur mežs bija izcirsts, ir izaudzis jauns, un priedītes ap atjaunoto Vasargelišķu torni vispārskatāmākajā likteņupes loku punktā izaugušas par vareniem kokiem.
I. Bružika atzīst - Daugavpils novada Naujenes pagasts allaž ir bijis iniciatīvas bagāts dabas vērtību saglabāšanā, jau 90. gados uzskatījis, ka tūrisms ir viens no pagasta attīstības stūrakmeņiem. «Sadarbībā ar Daugavpils Universitātes mācībspēkiem pagasts sāka veidot Markovas dabas taku, pētīt Daugavas lokus, avotus, gravas. Viss balstījās uz dažu cilvēku iniciatīvu, un, pateicoties tam, dabas parks ir ļoti labi izpētīta teritorija,» stāsta I. Bružika.
Iegrauzusies sauszemē
Naujenes pagasta teritorijā ir divi dendroloģiskie parki - Hoftenbergas parks un Juzefovas parks. Pēdējam ir izstrādāts rekonstrukcijas plāns, pēc kura arī atjauno stādījumus. Savdabīgs, mazliet mistisks gadījums saistās ar Hoftenbergas parku: kāds pusmūža vīrs bez noteiktas nodarbošanās, kurš bijis stipro dzērienu cienītājs, nonācis komā. Acīmredzot tieši šai trauslajā dzīvības stadijā viņš piedzīvojis kādreizējā Hoftenbergas barona aicinājumu kļūt par senā parka dārznieku. Kad vīrs modies no komas, viņš barona aicinājumu uztvēris kā misiju - katru dienu nācis un brīvprātīgi, neprasot atlīdzību, parku kopis. «Rekonstrukcijas projektu kā tādu mūsu pusē parkiem nav tik daudz - tagad būs Medumu un Jaunsventes parkam. Dabas parkam Daugavas loki ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Uz tā pamata bija jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par individuālajiem aizsardzības noteikumiem šajā teritorijā, bet tie joprojām nav pieņemti, tāpēc tagad ir spēkā vispārējie,» uzsver vides eksperte.
Turpinot ceļojumu, apskatām Dinaburgas pilsdrupas. Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu pērn DAP te realizējusi projektu, izbūvējot Dinaburgas taku, kā arī rekonstruējot Vasargelišķu skatu torni. No 20 metru augstā torņa redzams Rozališķu loks, kas savulaik tika atainots uz desmit latu naudaszīmes. Projekta ietvaros dabas parka teritorijā tika uzstādīti 13 informatīvie stendi, 30 robežzīmes un norādes zīmes. I. Bružika stāsta, ka viena no lielākajām Daugavas loku dabas vērtībām ir gravas un upju palienes, kur ir savdabīgs mikroklimats. Te koncentrējas aizsargājamās sugas. «Dabas parkā ir aptuveni 260 dažādas morfoloģijas gravu - tas liecina, ka Daugava pakāpeniski iegrauzusies sauszemē arvien dziļāk,» paskaidro eksperte. Gravas te ir iespaidīgas, tajās pat siltā septembra dienā ir jūtami vēss, bet, kad Daugavā sākas pali, gravās ūdens aizskalo tiltiņus.
Saduras intereses
Daugavai šajā teritorijā ir astoņi meandri jeb loki, katram savs nosaukums. DAP pārstāve stāsta, ka liela ekonomiska problēma Augšdaugavas teritorijā ir Butišķu lokā esošie karjeri - jau vēsturiski te izveidojušies - un saskaņā ar Daugavpils novada teritoriālo plānojumu tajos joprojām ir atļauta derīgo izrakteņu, respektīvi, smilts un grants, ieguve. «Tā notiek intensīvi, bet nav instrumentu, lai šo procesu regulētu,» uzskata I. Bružika un turpina: «Kā jebkurā teritorijā ar vairākiem īpašniekiem, arī te saduras zemes privātīpašnieku, valstiskās un dabas aizsardzības intereses. Ir liela māksla tās līdzsvarot. Augšdaugavai līdzīga milzīga teritorija ir Augšzeme, kur tikko tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Tur bija jāmeklē lieli kompromisi, lai neaizvainotu zemes īpašniekus. Diemžēl mūsu valstij nav izteikti laba kompensācijas mehānisma, tāda, lai vienlaikus ES pierādītu, ka tiek īstenotas dabas aizsardzības intereses un lai izpildītu savas saistības uz zemes īpašnieku rēķina, neparedzot pilnvērtīgas kompensācijas - tādas kompensācijas, kuras tik ļoti apmierinātu, ka zemes īpašnieks ar savu iniciatīvu pats būtu gatavs aizsargāt dabas vērtības.»
Vides speciālisti novērojuši arī negatīvas tendences sabiedrībā, kas saistās ar divu novadu atšķirīgo pieeju Daugavas loku kā īpaši aizsargājamas teritorijas perspektīvajā redzējumā. Daugavpils novads šajā teritorijā saredz ekonomisku izdevīgumu, attīstot tūrismu. Savukārt, kā liecina Baltijas Koleopteroloģijas biedrības 2011. gadā pēc pašvaldību lūguma veiktā aptauja, izstrādājot dabas parka vispārējo rīcības plānu, Krāslavas novadā nacionālā parka izveidošanas ideju saistībā ar šo teritoriju neatbalstīja. Abos novados viedoklis atšķīrās radikāli - Daugavpils novadā vidēji tikai 10% bija pret nacionālā parka izveidi, Krāslavas novadā tikai 10% bija par to. «Tās ir divas diametrāli pretējas pozīcijas,» atzīst I. Bružika un turpina: «Vienīgais ainavas aizsardzības instruments ir teritoriālais plānojums. Daugavpils novada plānojumā ir veikta ļoti dziļa ainavas kā dabas vērtības analīze un Augšdaugava, tāpat kā Augšzeme, ir definēta kā nacionālas nozīmes ainavu telpa ar ainaviskiem ceļu posmiem, skatu punktiem, skatu perspektīvām, līdz ar to šīs vietas var aizsargāt. Krāslaviešiem šīm vērtībām piesaistes nav.»
Diemžēl Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks šajā jautājumā Dienai sniegt komentāru atteicās.
Raksti un Daugavas vārti
Slutišķos no Markovas pilskalna puses lejup paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas terasi - kā maza, pateicoties HES būvniecības apturēšanai, neapplūdināta relikvija te joprojām saglabājusies Slutišķu sādža, unikāla ar savām simtgadīgajām guļbūvēm un slāvu dekoratīvo koka ēku apdari. Izsenis te dzīvojuši latgaļi, bet XVII gadsimtā, sākoties vecticībnieku vajāšanām Krievijā, šī teritorija kļuva par vecticībnieku apmešanās vietu. Neizskaidrojami, taču šajā vietā pat lielāko palu laikā Daugava neapplūst. Aiz Daugavas līkuma atrodas ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis - Daugavas labajā krastā Slutišķu krauja, kreisajā - aptuveni 40 metru augstā Ververu krauja. Sašaurinājums starp kraujām ir dabas piemineklis Daugavas vārti. Naujenes Novadpētniecības muzeja izveidotās ārpusmuzeja ekspozīcijas Slutišķu vecticībnieku māja gide Jūlija stāsta, ka senākie sādžas iedzīvotāji savas mājas pameta, bēgot no HES draudiem. Tagad pastāvīgo iedzīvotāju te faktiski nav, ir tikai viena ģimene, kura te mīt gan ziemā, gan vasarā, pārējie iemītnieki ir vasarnieki. Ekspozīcija 2001. gadā iekārtota un pērn ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu atjaunota sādžas turīgākās Jermolajevu ģimenes mājā, kura to pameta 2000. gadā.
Mājas iekārtojums ir autentisks, ar saimniekiem piederējušajām sadzīves lietām, dzimtas fotogrāfijām un pat 1947. gada kalendāru, kas izdots Viļņā. Daugavas loku apmeklējums ir fantastisks ceļojums laikā un vēsturē. Tādas iespējas nebūtu, ja nebūtu cilvēku, kuriem rūp Latvijas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.