Sākotnējās prognozes liecina, ka nedzīvības tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt 6-7%, balstoties uz iepriekšējo gadu tendenci, proti, nedzīvības apdrošināšanas tirgus aug divreiz ātrāk par iekšzemes kopproduktu (IKP), kura izaugsme šogad tika paredzēta 3% apmērā. Tomēr kopš sākotnējām IKP prognozēm Latvijas Banka jau vairākkārt samazinājusi prognozes procentu, un šobrīd tie ir 2%. To ietekmējuši gan ārējie faktori - ģeopolitiskā saspringtība, partnervalstu ekonomiku lēnāka izaugsme, Lielbritānijas Brexit referendums -, gan iekšējie faktori, piemēram, aizkavēšanās ar Eiropas Savienības fondu apgūšanu jaunajā plānošanas periodā. «Lielākais pieaugums - virs 10% - tiks sasniegts veselības apdrošināšanā, kas liecina, ka darba devēji aizvien vairāk uzskata to par nopietnu darbinieku motivācijas elementu,» stāsta Gjensidige Latvijā vadītājs Aleksandrs Rjabovs. Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins rezumē, ka, neskatoties uz nelielo kritumu dzīvības apdrošināšanas bruto prēmiju apjomā un ņemot vērā izaugsmi riska apdrošināšanas segmentā, gads kopumā būs ar nelielu plusa zīmi - vidēji 5% izaugsmi.
Spiediens uz cenām
Konkurences un tirgus konsolidācijas ietekmē Latvijā vidējais apdrošināšanas pakalpojumu cenu līmenis saglabājas nemainīgs, salīdzinājumam - Lietuvā un Igaunijā vērojams mērens cenu kāpums atbilstoši risku novērtējumam un saistīto pakalpojumu, piemēram, autoservisu un ārstniecības pakalpojumu, cenu pieaugumam. Pie mums atsevišķos segmentos novērojama pat apdrošināšanas pakalpojumu cenu samazināšanās, neraugoties uz daudziem faktoriem, kas liktu pārskatīt cenu politiku. «Piemēram, autoservisu pakalpojumu izmaksas Latvijā šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugušas par aptuveni 10-12%, ārstniecības iestāžu pakalpojumu cenas kāpušas par 4-6%, bet ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā palielinājies par vairāk nekā 10%,» norāda BTA Baltic Insurance Company valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus, piebilstot, ka kopumā tendences apdrošināšanas tirgū strauji nemainīsies, - obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana (OCTA) turpinās strādāt ar zaudējumiem, palielināsies brīvprātīgā apdrošināšana, bet pakalpojumu cenas strauji nepieaugs, tādēļ apdrošinātāji meklēs veidus, kā biznesu sabalansēt.
Visos apdrošināšanas segmentos un produktos konkurence ir ļoti sīva, protams, jo vairāk tirgus spēlētāju vienā apdrošināšanas veidā, jo konkurence lielāka. Piemēram, KASKO (brīvprātīga sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana), īpašuma apdrošināšanā un OCTA segmentos darbojas desmit spēlētāji, radot nežēlīgu konkurenci. Citos segmentos, kur mazāks spēlētāju skaits, konkurence ir nedaudz vājāka, taču arī produkts ir «mazāks».
«Konkurence pieaug tajos apdrošināšanas veidos, kuros koncentrējas mazāks spēlētāju skaits,» teic J. Abāšins. Taču jābūt uzmanīgiem, lai šī konkurence nepārvērstos «cenu karā», kā rezultātā zaudētāji būs gan klienti, gan apdrošinātāji, gan Latvijas ekonomika kopumā, vērtē Balta valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks. Negatīvākā scenārija gadījumā tas nozīmētu, ka uzņēmumi finansiālās problēmas risinās, ietaupot uz pakalpojumu kvalitāti, vai bankrotēs.
Īpašnieku maiņa
Pēdējos gados vairākām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā mainījušies īpašnieki, pērn Austrijas apdrošināšanas kompānija Vienna Insuance Group papildināja savu Latvijas portfeli ar Baltikumu, iepriekš Polijas PZU no Lielbritānijas kompānijas iegādājās Baltu. Līdzīgi darījumi notiek visā Baltijas tirgū, piemēram, Gjensidige pērn rudenī iegādājusies apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva. Tā kā Latvijas un arī Baltijas apdrošināšanas tirgus ir samērā mazs, A. Rjabovs vērtē, ka konsolidācijas procesi turpināsies un pēc pieciem gadiem Baltijas tirgū paliks pieci seši spēlētāji, kuri pārstāvēs lielās starptautiskās uzņēmēju grupas.
Pērn un šogad uzsāktie apvienošanās procesi vēl nav pabeigti, un pagaidām šo darījumu efekts uz tirgu un konkurenci vēl nav redzams. Tomēr prognozējams, ka konsolidācijas rezultātā apdrošināšanas pakalpojumu cenas palielināsies un vienlaikus uzlabosies sniegto pakalpojumu kvalitāte. Arī J. Abāšins uzskata, ka pagaidām īpašnieku maiņa nav radījusi jūtamu ietekmi uz tirgu, jo konkurence mūsu mazajā tirgū ir ļoti liela. «Attiecībā uz ārvalstu kapitālu - no vienas puses, tas ir zināms garants uzņēmuma un nozares stabilitātei, jo var runāt par spēcīgiem reģionāliem vai globāliem spēlētājiem, investoriem, tādējādi to vērtēju kā pozitīvu rādītāju nozares izaugsmei un ilgtspējai. Taču, no otras puses, nevaru noliegt, ka gribētos, lai pieaug vietējais kapitāls, sekmējot vietējā tirgus intereses,» teic J. Abāšins.
Pirkšanas un pārdošanas darījumi ir ierasta prakse visā pasaulē, uzņēmumi meklē konsolidācijas un sadarbības iespējas, lai kļūtu konkurētspējīgāki. Latvija un Baltija kopumā nav izņēmums, jo konkurence Baltijas valstu apdrošināšanas tirgū ir ļoti sīva un uzņēmumiem jādomā, kā attīstīties nākotnē un kā piedāvāt klientiem kvalitatīvākus pakalpojumus un servisu. «Ieguvēji no šādām izmaiņām viennozīmīgi ir klienti, kuriem tiek nodrošināts daudz plašāks pakalpojumu klāsts par pieejamākām cenām, kā arī paši uzņēmumi un tās darbinieki, kuri iegūst jaunas zināšanas un pieredzi, darbojoties starptautisko kompāniju ietvaros. Turklāt šāda īpašnieku maiņa parāda, ka Latvijas un Baltijas tirgus starptautiskajiem spēlētājiem ir interesants un ka te ir redzams potenciāls, lai attīstītu uzņēmējdarbību,» uzskata J. Lucaus.
Karstais kartupelis
Patlaban atkal skaļi izskanējis, ka valstī būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana, gan politiķiem, gan nozares pārstāvjiem, gan sabiedrībai ir dažādi viedokļi šajā jautājumā, kas arī ir loģiski, jo risinājumi saistībā ar veselības aprūpi skar pilnīgi visus iedzīvotājus.
No vienas puses, obligātā veselības apdrošināšana tieši apdrošināšanas uzņēmumiem sniedz papildu biznesa iespējas, no otras puses, atklāts ir jautājums par iedzīvotāju maksātspēju, proti, iespēju atļauties nodokļos maksāt vairāk, kā arī par sistēmas sakārtotību veselības aprūpē. Protams, apdrošināšanas kompānijas konceptuāli atbalsta obligātās veselības apdrošināšanas iniciatīvu, savukārt politiķu redzeslokā ir 2017. gada pašvaldību un 2018. gada Saeimas vēlēšanas, kurās vēlētāji varētu demonstrēt neizpratni par papildu nodokļa maksājumu. Ņemot vērā krasās atšķirības veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā nabadzīgajiem un turīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas Banka rosina ieviest obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, kas arī paģērētu papildu maksājumu no maksātspējīgās iedzīvotāju daļas. Jau vēstīts, ka izstrādāti vismaz trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļa varianti. Veselības ministrija visredzamāk aizstāvējusi to variantu, kas neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, bet prasa daļu sociālo iemaksu novirzīt veselības aprūpei, savukārt tam nepiekrīt Labklājības ministrija.
Eiropas valstu pieredze liecina, ka neviens no obligātajiem veselības apdrošināšanas modeļiem nav izticis bez privāto apdrošināšanas kompāniju piedalīšanās, jo neviena valsts nav spējīga nodrošināt ārstniecības pakalpojumu apmaksu 100% apmērā.
«Turklāt no finanšu resursu pārvaldības viedokļa nebūtu lietderīgi uzticēt šāda pakalpojuma sniegšanu kādai valsts institūcijai, ja privātajām kompānijām ir resursi un pieredze, lai šādu sistēmu administrētu. Tā būtu kārtējā valsts līdzekļu izlietošana ar neprognozējamu rezultātu un kvalitāti. Analizējot Latvijas un citu valstu praksi, mēs uzskatām, ka modelim noteikti jābūt kombinētam, kurā iesaistīta gan valsts, gan privātās institūcijas. Lai modelis būtu dzīvotspējīgs, viens no svarīgākajiem valsts uzdevumiem šajā situācijā ir definēt, kas rūpēsies par mazaizsargātajām sabiedrības grupām, piemēram, bērniem, pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un skaidri definēt apmaksāto medicīnisko pakalpojumu «grozu»,» teic J. Lucaus.
Arī A. Rjabovs uzskata, ka valsts regulēta obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, kurā galveno lomu spēlē apdrošinātāji, atšķirībā no valsts kontrolētas un administrētas sistēmas, veicinās konkurenci un ļaus lietderīgi izmantot medicīniskajai aprūpei atvēlētos līdzekļus. Apdrošinātāji konkurēs savā starpā par klientiem, bet ārstnieciskās iestādes konkurēs savā starpā, lai noslēgtu sadarbības līgumus ar apdrošinātājiem. Konkurence neļaus cenām nepamatoti kāpt, bet katram pacientam būs nodrošināta izvēles brīvība, jo varēs izvēlēties sev piemērotāko programmu (minimālo vai ar paplašināto segumu). Savukārt neefektīviem medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem nāksies mainīt savu biznesa modeli, bet valstij nebūs jāfinansē vai, pareizāk sakot, nebūs jādotē tās medicīniskās iestādes, kas strādā neefektīvi un (vai) nekvalitatīvi. Arī saskaņā ar ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD rekomendācijām tieši regulējama konkurence veselības apdrošināšanā ir priekšnoteikums efektīvas un kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas izveidei.
Trūkst skaidrības
«Konkrēti valsts apmaksāti veselības pakalpojumi jāsasaista ar nodokļu maksāšanu, jābūt noteiktam pakalpojumu minimumam, ko valsts nodrošina 100% visiem iedzīvotājiem, un par pārējiem pakalpojumiem vai nu maksā pats pacients, vai apdrošinātājs, vai šī nauda tiek iezīmēta katra indivīda sociālajā nodoklī. Mūsu valsts izceļas ar neiekasētiem nodokļiem, un šī būtu iespēja iedzīvotājiem likt padomāt, vai labāk maksāt nodokļus vai par medicīnas pakalpojumiem,» uzskata E. Gulbja laboratorijas valdes locekle Sandra Dimante.
Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis piekrīt, ka obligātajai veselības apdrošināšanai jābūt piesaistītai nodokļu nomaksai un personificētai, norādot, ka šāda kārtība bija jāievieš jau sen, bet nevienam politiķim nav pieticis dūšas uzzināt patiesos nodokļu maksātāju apmērus.
Ņemot vērā dažādas spekulācijas, kas šobrīd valda ap obligāto veselības apdrošināšanu un tās potenciālajiem modeļiem, valsts sektoram lielāka uzmanība būtu jāvelta sabiedrības iesaistīšanai un izglītošanai par obligātās veselības apdrošināšanas būtību un nepieciešamību. Latvijas iedzīvotāju nodokļu slogs uz abu pārējo Baltijas valstu fona ir smags, tāpēc arī cilvēki ir ļoti piesardzīgi, domājot par jebkādiem papildu maksājumiem vai nodokļiem.