Viņu vadīja augstā ideja par mākslas modinātāju, garīgu urdītāju misiju, bet daudzpusīgajā darbībā valdīja praktiska ievirze. Viņš atstāj kompozīciju klāstu, kurā netrūkst izglītojošas mācību vielas bērniem un jaunatnei, taču citviet negaidītās, bieži izaicinošās teksta un mūzikas attiecības, kā arī kontrastainās vai parodiskās stilu sadursmes var daudz ko mācīt visām klausītāju paaudzēm. Bērnu muzicēšanas vokālsimfoniskos uzvedumus daudzajos latviešu dziesmu svētkos Rietumeiropā, kurp bija aizvedusi bēgļu laiva, Andris Vītoliņš komponēja, aranžēja un iemācīja visiem, pat vispieticīgākajiem sagatavotības līmeņiem, tā atraisīdams daudzus talantus.
Ērģelnieka mūža darbā viņš baznīcas mūziku tiecās atbrīvot no rutīnas un atdot tai vēsturiski daudzpusīgo un pārveidojošo iedarbību. Kopš 1992. gada atkal dzīvodams Rīgā, Andris Vītoliņš, Stokholmas Mūzikas augstskolas triju diplomu īpašnieks, desmit gadu docēja mūsu Mūzikas akadēmijā, pasniegdams baznīcas mūzikas vēsturi un liturģiskās mūzikas praksi.
Pirmo reizi Latvijā, pēc seno baznīcmūzikas meistaru parauga, Andris Vītoliņš ir izstrādājis iksvētdienas repertuāru, sacerēdams un aranžēdams skaņdarbus liturģijas palīgmūzikai gada garumā, un tos kaligrāfiskā rokrakstā uzdāvinājis Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Lietišķa darītāja un mecenāta gars ir triumfējis vēl pienācīgi nenovērtētajā akcijā, kurā Andris Vītoliņš kā ierosinātājs, starpnieks, sakarnieks un pasākuma dvēsele no Zviedrijas ir sagādājis Latvijas 50 gados noplicinātajiem dievnamiem ap pusotra desmita ērģeļu vai to sastāvdaļu.
Viņš bija cilvēks ar neizsīkstošu enerģiju, par kuriem mēdz teikt - uz tādiem balstās pasaule. Ar Andri Vītoliņu allaž bija interesanti arī apmainīties domām, bet tad bija jāatmet jebkura domu inerce vai ieskatu vispārīgums. Viņš vienmēr saskatīja, kur kas maināms vai uzlabojams, un raksturoja to mulsinošā saasinājumā.
Lai viņa nesamierinātības un pārveidotāja tēls nebeidz mūs uzrunāt joprojām!
Arnolds Klotiņš Latvijas Komponistu savienība