Aļona Ribakova
Vai mērķis bija sasniegt Latvijas rekordu?
Es reāli izvērtēju savas spējas pret citiem pasaules peldētājiem. Es zinu, ka tikt pie medaļām vai pat pusfinālā ir gandrīz neiespējami. Mans mērķis bija uzlabot savu personisko rezultātu un arī Latvijas rekordu, jo gandrīz četrus gadus es stāvēju uz vietas. Četru gadu laikā es uzlaboju savu rezultātu tikai par divpadsmit sekundes simtdaļām, kas ir nieks, tāpēc tagad esmu vairāk nekā apmierināta.
Treniņos juti, ka izdosies tik ievērojami uzlabot rezultātu?
Jā, jo mēs daudz strādājām pēdējā laikā. Bija gan viena nedēļa jūlijā pēc Latvijas čempionāta, kad es netrenējos vispār, jo nezināju, vai braukšu uz olimpiādi. Mans baseins arī bija ciet. Pēc tam gan ar treneri ļoti daudz strādājām, arī uz zāli gāju. Darīju visu, lai es te nenomirtu. Protams, ka bija uztraukums. Viens procents vienmēr paliek, ka es kaut ko neizdarīšu un ka kaut kas neies, kā gribētos. Tomēr es biju gatava. Es domāju par to, ka būs rekords. Par 99 procentiem biju pārliecināta, ka izdosies.
Pati juti, ka pareizi sadalīji spēkus distancē?
Labāk nekā parasti. Varbūt, ka varēju vairāk atstāt spēkus nobeigumam, bet pēdējo gadu laikā parasti bija tā, ka pēdējos piecdesmit metros es gandrīz stāvot finišēju. Tagad man liekas, ka bija daudz labāk.
Lielais baseins atšķīrās no treniņu baseiniem Rio?
Nē, izmēru ziņā vienādi. Ūdens gan nedaudz atšķīrās.
Rio ir sasniegti daudzi rekordi. Ūdens ir ātrs?
Treniņā, kad ar Uvi iekāpām šajā baseinā, ūdens likās diezgan smags. Varbūt arī viņš to pateiks, bet mēs to savā starpā tā apspriedām. Vakar mums bija te smagi. Šodien abi pusastoņos aizgājām uz treniņu baseinu un tikai divdesmit minūtes papeldējām, lai pamostos, un tagad te jau bija viegli. Gribējām izdarīt tā, lai šie priekšpeldējumi būtu kā fināls, jo vakarā vienmēr labāk peldas.
Juti olimpisko uztraukumu?
Kad tikko atbraucām un vēl sēžot mājās Rīgā, es domāju, ka atbraukšu un uzreiz no pirmās dienas būs tā, ka Vau!, bet es atbraucu un biju pilnīgi mierīga. Man šķita, ka mēs esam treniņnometnē, jo bija divreiz dienā treniņi, starp treniņiem pagulējām. Kad sākām samazināt slodzes un gājām atklāšanas ceremonijā, tad arī parādījās reāls uztraukums. Ar katru dienu bija arvien lielāks uztraukums. Kad es izgāju uz starta, es neteikšu, ka biju mierīga.
Kas vēl ir šosezon plānots?
Atpūta. Ar šiem startiem arī sezona beidzas. Man vismaz mēnesi būs atpūta, ja es vispār vēl turpināšu peldēt. Nē, nu es turpināšu, bet apzinos, ka drīzumā jau būs jābeidz. Ir jau daudz gadu.