Tas, ka vidusskolniece ieguvusi prestižo balvu, nostājoties vienā rindā ar tādiem leģendāriem Nobela Miera prēmijas laureātiem kā Mārtins Luters Kings, Andrejs Saharovs, Māte Terēze un Nelsons Mandela, varētu šķist neticami, bet arī Malalas dzīvesstāsts ir īpašs. Tas ļoti atšķiras no vidējā Rietumu pasaules pusaudža dzīves, jo par iespējām, ko mēs uzskatām par pašsaprotamām, Malalai nācies maksāt ļoti dārgu cenu. Kamēr miljoniem Rietumu pusaudžu mostas ar domu "atkal jāvelkas uz stulbo skolu", Malala bija gatava riskēt ar dzīvību, cīnoties par savām un citu Pakistānas meiteņu tiesībām iegūt izglītību. Taliban kaujinieki drosmīgo meiteni uzskatīja par bīstamu ienaidnieci, tādēļ pirms diviem gadiem sarīkoja uzbrukumu, lai viņu nogalinātu. Uzbrucēja raidītā lode trāpīja viņai galvā, bet Malala izdzīvoja. Slepkavības mēģinājums neiedragāja Malalas apņēmību, un tagad viņa vēl aktīvāk iestājas par bērnu, it sevišķi meiteņu, tiesībām uz izglītību.
Līdz ar viņu Nobela Miera prēmiju saņems arī Indijas bērnu tiesību aizstāvis Kailašs Satjarti, kurš gadu desmitiem cīnījies pret bērnu ekspluatāciju. Pasaulē ir ap 168 miljoniem bērnu, kas spiesti strādāt, lai nodrošinātu iztiku sev un ģimenei. "Bērniem jāmācās skolā, nevis jākļūst par finansiālas ekspluatācijas upuriem," uzsver Nobela komiteja.
Malala dzīvoja Pakistānas ziemeļrietumu provincē, kur pirms dažiem gadiem saasinājās cīņa starp valdības spēkiem un Taliban kaujiniekiem. Islāma ekstrēmisti uz brīdi guva virsroku un sāka ieviest savus likumus: aizliedza mūziku un televīziju, pieprasīja vīriešiem audzēt bārdu, ierobežoja sieviešu parādīšanos sabiedriskās vietās. Sevišķi nikni viņi vērsās pret meiteņu skolām, jo uzskatīja, ka sieviešu izglītošana ir pretrunā islāma likumiem.
Noraugoties talibu uzvaras gājienā, Malala saprata, ka viņas sapnis par izglītību ir apdraudēts un nākotne rādās bēdīgās krāsās. "Es baidījos, ka vairs nevarēšu apmeklēt skolu. Negribēju, lai mani izprecina 13–14 gadu vecumā, lai tieku ieslodzīta četrās sienās, kur man jādomā tikai par ēdiena gatavošanu un bērnu dzemdēšanu. Es negribēju sev tādu dzīvi."
Malalai bija tikai 11 gadu, kad viņa sāka rakstīt blogu raidsabiedrībai BBC. Tajā viņa aprakstīja, kāda ir dzīve Taliban kontrolētajā teritorijā. Malalas vēstījums piesaistīja Pakistānas sabiedrības uzmanību; to ievēroja arī talibu kaujinieki, kas meiteni iekļāva savu ienaidnieku sarakstā. 2012.gada oktobrī Malala kopā ar citiem bērniem pēc skolas sakāpa autobusā, lai dotos mājās. Taču ceļā viņus apturēja bruņoti kaujinieki, kuri ar ieročiem vērsās pret meitenēm. "Kura no jums ir Malala? Runājiet, citādi nošaušu jūs visas!" draudēja terorists. Tad viņš notēmēja uz Malalu un izdarīja vairākus šāvienus.
Viena no lodēm trāpīja meitenei galvā, par laimi, smadzenes nebija skartas. Malala steigšus tika nogādāta slimnīcā. Viņas stāvoklis bija kritisks, un tuvinieki jau domāja, ka jāsāk gatavoties bērēm. Tomēr ārstiem izdevās glābt meitenes dzīvību. Viņa tika pārvesta uz Lielbritānijas klīniku, kur saņēma augstvērtīgu medicīnisko palīdzību. Malalas galvā iebūvēta titāna plāksne, lai segtu galvaskausa bojājumus; viņa saņēmusi arī dzirdes implantu, kas palīdz pret uzbrukuma radītajiem dzirdes bojājumiem.
Ja talibi ar uzbrukumu Malalai gribēja viņu apklusināt, tad viņi ir panākuši tieši pretējo: vienkārša Pakistānas meitene kļuvusi par pasaules mēroga slavenību, kuras vārdos ieklausās miljoniem cilvēku. Pagājušogad uzrunā ANO viņa teica: "Teroristi domāja, ka lodes mūs apklusinās. Taču viņiem neizdevās; klusuma vietā radās tūkstošiem balsu. Teroristi domāja, ka viņiem izdosies apturēt un mainīt mūsu mērķus, bet manā dzīvē nekas nav mainījies, izņemot šo: vājums, bailes un bezcerība ir mirušas, to vietā ir dzimis spēks un drosme."
Visu rakstu par Nobela Miera prēmijas laureāti Malalu Jusafzaju lasiet žurnāla Sestdiena 17.oktobra numurā!