Aizvadītais gads Latvijā bija desmitais pēc kārtas ar vidējo temperatūru virs klimatiskās normas – tie bija 7,4 grādi, bet norma ir 6,8 grādi. Jāatgādina, ka klimatiskā norma nav gluži izdomāts, bet pašas dabas sagādāts lielums – pēdējās pilnās trīsdesmitgades vidējais rādītājs jeb apstākļu kopums, kādā pašreizējā sabiedrība radusi dzīvot. Vienlaikus tas, protams, norāda, ka sasilšana notiek gana strauji, ja reiz pēdējos desmit gados Latvijā laiks nav spējis būt normāls. Taču tieši klimata pārmaiņu kontekstā jāsecina, ka 2022. gads varēja būt krietni nešpetnāks. Normālu to padarīja visu gadalaiku esamība.
Sniega kalni un karstums
Ziema bija gan gada sākumā, gan beigās, kas, no vienas puses, var šķist pašsaprotami, tomēr dažos iepriekšējos gados par ziemas eksistenci pamatā atgādināja tumsa, mazāk – sals un sniegs. Arī dažādu ekstrēmu laikapstākļu biežums pēdējos gados palielinās, bet aizvadītais gads šajā ziņā bija itin saudzīgs. Skaitliski ekstrēmiem tuvojās vasara – tā bija trešā karstākā Latvijas laikapstākļu novērojumu vēsturē, taču šķiet, ka vairums Latvijas cilvēku pie karstuma pierod itin labi, tādēļ līdzās sūdzībām par pārāk lielu svelmi no cilvēkiem, kas to pacieš slikti, gana bieži nācās dzirdēt arī sūkstīšanos, ka laiks tomēr nav gana vasarīgs. No tā jāsecina, ka šī klimata pārmaiņu sadaļa – karstākas vasaras – daudzus apmierina tīri labi.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!