Reiz dzīvoja... skola

Skolu tīkla optimizācija turpinās vēl tagad, un bez skolu slēgšanas neiztiksim arī tālākā nākotnē, jo pašos pamatos skolas likvidācijas cēloņi paliek nemainīgi – sabiedrība noveco, dzimstība samazinās, uzņēmēji saprotamu iemeslu dēļ savu nākotni izvēlas tuvāk pilsētām, bet, kur ir darbvietas, tur dodas ģimenes.

Taču ir lietas, kuras grūti izmērīt tikai skaitļos un parādīt statistikas datos. Septembra sākumā jau rakstījām par Upītes ciemu pierobežā, kur šogad pirmo reizi 1. septembri sagaidīja bez skolas. Nenoliedzami ikviens lēmums aizvērt skolu nes līdzi emocijas un arī dažādas spekulācijas. Sevišķi – ja tas noticis nupat. Nedaudz objektīvāku ainu gan par iemesliem, gan to, vai tomēr nevajadzēja cīnīties, lai skolu saglabātu, var redzēt, atskatoties pēc ilgāka laikaposma. 

Tāpēc SestDiena un laikraksts Diena īpašā rakstu sērijā mēģinās noskaidrot, kas noticis tajās Latvijas vietās, kur 2009. gadā nolēma likvidēt skolu. 

Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai emocijas noliktu malā un izvērtētu, vai ir pamats bieži piesauktajam apgalvojumam, ka skola ir tā, kas apkaimē uztur dzīvību. Likvidēs skolu, izmirs vieta? Varbūt šo argumentu izmantojam vien tāpēc, ka nespējam palaist vaļā ierasto pirmā septembra ainu un uz to raugāmies pārlieku sentimentāli? Vai varbūt gluži otrādi – pārāk daudz skatāmies tikai uz skaitļiem, nemēģinot rast izeju un neordinārus risinājumus, kas spētu konkrētajā vietā iepūst jaunu dzīvību?
 

Nepilnīgi dati

Atskatoties gandrīz desmit gadu senā pagātnē, jāatgādina, ka 2009. gadā skolu slēgšanu ietekmēja ne tikai nepietiekamais bērnu skaits un ekonomiskā krīze, bet arī administratīvi teritoriālā reforma. Skolas 2009. gadā slēdza arī pilsētās, ne tikai laukos, taču pieņemam, ka uz pilsētnieku dzīvi tas neatstāja tik lielu iespaidu, jo lielākoties nozīmēja vien nedaudz lielāku attālumu līdz turpat netālu esošai mācību iestādei. Tāpēc šīs skolas analīzē nav iekļautas. Tāpat nav aplūkoti bērnudārzi un izglītības iestādes, kas piedzīvoja reorganizāciju, lai gan patiesībā tas varēja nozīmēt arī iestādes slēgšanu.

(karti var apskatīt pilnā izmērā, klikšķinot šeit)

Kartē atzīmējām tos punktus, kur pašvaldības lēmums bijis nepārprotams – skola ir likvidēta. Tāpat kartē atrodamas tās piecas lauku skolas, kuras likvidēja gadu vēlāk – 2010. gadā. Nākamajos pāris gados aizslēdza nesalīdzināmi mazāk skolu, un vēl arī nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu pārmaiņas.