Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Noķert komētu aiz astes. NEOWISE Latvijas debesīs

Līdz jūlija beigām Latvijas debesīs būs novērojama visnotaļ reta viešņa – spožā NEOWISE komēta, kas nākamreiz Saules sistēmā varētu atgriezties pēc 6800 gadiem. ''Komēta, kas pamazām sāk bālēt, atrodas pietiekami augstu, ir pietiekami spoža, un Lielais Lācis ir labs orientieris, lai ikviens interesents par to vēl varētu papriecāties,'' saka Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.

Kāpēc šī komēta ir tik ļoti ievērojama?

Noteikti tās spožuma dēļ, jo tik spožas komētas Latvijas debesīs nav bijušas redzamas daudz gadu. Kaut arī NEOWISE komētas spilgtumu ir grūti salīdzināt ar 90. gados šeit novērotajām Hjakutakes un Heila–Bopa komētām, tā tomēr ir pietiekami spoža. Tiesa, kā jau teicu, komētas gaisma sāk samazināties, tādēļ nākamās nedēļas laikā ar neapbruņotu aci to būs grūti atrast un ieraudzīt. Tā ka šīs tiešām ir beidzamās dienas, lai paskatītos uz šo komētu. Taču, ja novērotājam ir pieejams binoklis, arī nākamā nedēļa laikapstākļu ziņā būs piemērota, lai Lielā Lāča zvaigznājā komētu varētu viegli atrast.

Šajās dienās komēta atrodas vistuvāk zemei. Vai kāda no mūsu observatorijām piedāvā to aplūkot teleskopā?

Domāju, ka ar Riekstukalna observatoriju Baldonē to varētu sarunāt, bet man nav tādas informācijas. Mums Latvijā gan ir vairākas observatorijas: StarSpace observatorija, Lielzeltiņu observatorija. Ja ar viņiem sazinātos, droši vien par tādu iespēju varētu vienoties. Komēta ir redzama visas nakts garumā līdz pat saullēktam, un ap pulksten 23 jau ir pietiekami tumšs, lai to varētu ieraudzīt. Protams, tam nepieciešami labvēlīgi laikapstākļi. Sudrabainie mākoņi ir pietiekami zemu, lai tie vairs netraucētu.

Cik bieži Latvijas debesīs parādās komētas, un vai ir iespējams aprēķināt, kad varam gaidīt nākamo viešņu?

Komētu redzamību prognozēt ir ļoti sarežģīti, un tas ir diezgan neiespējams uzdevums. Arī pēdējos gados ir atklātas pietiekami spožas komētas, tomēr galvenā potenciālo kandidātu nelaime – tās bija pārāk mazas, turklāt to kodoli pietuvojās tik tuvu Saulei, ka vienkārši izira vai sabruka. Protams, katru gadu tiek atklātas jaunas komētas; ir arī periodiskās komētas, taču tās ar īpašu spožumu nekad nav izcēlušās. Piemēram, Haleja komēta, kas ir zināmākā periodiskā komēta, būs redzama tikai pēc daudziem gadiem – ap 2062. gadu.

Pirmā grāmatiņa, kas nāk prātā, runājot par komētām, ir Tūves Jansones Komēta nāk, kurā aprakstīts, kā Zemē ietriecās komētas aste. Vai kas tāds ir iespējams arī realitātē?

Tas ir zināms un reāls notikums: 1910. gadā Haleja komētai tiešām bija tik liela aste, ka Zeme tai izgāja cauri. Tiesa, komētas aste ir ļoti, ļoti retināta un sastāv no sīku daļiņu mākoņa, tas nav akmens veidojums, kā varētu uzskatīt. Tāpēc neviens pat nenojautīs, ka, Zemei kustoties pa orbītu, esam šķērsojuši komētas asti. Protams, komētas draudi – tāpat kā asteroīdu draudi – ir pietiekami reāli, tāpēc ir izstrādātas nopietnas programmas Zemei tuvu nonākušu objektu identificēšanai. To ietvaros tiek pētīti, piemēram, asteroīdi, kuri, šķērsojot Zemes orbītu, var radīt sadursmes draudus. Ir speciāla mājaslapa, kurā tiek ievietota informācija par asteroīdiem, kas pienāk Zemei ļoti tuvu.

Par dažām sadursmēm, šķiet, ir zināms pietiekami daudz…

Nu, svaigākais gadījums, kas daudziem vēl varētu būt atmiņā, ir 2013. gada Čeļabinskas meteorīts. Tas gan nebija pārāk liels, bet mēs redzējām, kādas sekas radīja tā nonākšana Zemes atmosfērā. 1908. gada Tunguskas meteorīts tiek minēts kā uzskatāmākais piemērs, kas notiek, ja Zeme saduras ar šādu objektu, bet par to joprojām ir daudz neskaidrību. Pēdējās izpētes liecina, ka meteorīts, iespējams, vienkārši atlēca no Zemes atmosfēras un aizgāja atpakaļ pa savu orbītu.

1910. gadā tika rīkotas īpašas Haleja komētas novērošanas ballītes. Vai par godu NEOWISE komētai pasaulē arī kas tāds notiek?

Skatīties komētas vienmēr ir interesanti. 1996. un 1997. gadā mēs arī rīkojām publiskos komētas novērojumus. Protams, pašreizējos apstākļos pasaulē publiska komētu skatīšanās laikam nebūtu vēlama. Tāpēc ir pieejama informācija, kuru katrs var atrast, un, orientējoties pēc zvaigznēm, komētu meklēt individuāli. Ne vienmēr komētas orbīta attiecībā pret Zemi ir novietota tik veiksmīgi, lai Latvijā tās varētu novērot tā kā šo.

Kāpēc komētas tik ļoti piesaista cilvēku uzmanību?

Tāpēc, ka tās ir gan skaistas, gan retas, gan interesantas. Protams, ļoti aizraujoši ir arī procesi, kas ar tām notiek. Visi gaida arī vizuālos efektus – gan komētu, gan tās asti –, un pašreiz internetā ievietotās NEOWISE fotogrāfijas patiešām ir ļoti iespaidīgas, jo reti kad komētai izveidojas tik skaista aste. Bieži vien komētas ir miglaini, difūzi objekti ar niecīgu asti, vai arī tās ir tālu no Zemes.

Ja nu kāds vēl grib papriecēt acis ar šo komētu, to labāk darīt ārpus Rīgas?

Var meklēt tādu vietu, bet pirms dažām dienām komēta bija ļoti labi saskatāma kaut vai Imantā. Facebook var redzēt dažu cilvēku bildes, kurās komēta ir nofotografēta, piemēram, virs Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas jumta. Skaisti!

Savulaik cilvēki ticēja, ka komētu un kāvu parādīšanās atnesīs karus un citas likstas. Cerams, mūsdienās cilvēki šādiem māņiem vairs netic…

Nu, ja kāds NEOWISE parādīšanos vēlas sasaistīt, piemēram, ar Covid-19, to var ļoti vienkārši izdarīt. Par māņticību runājot, es negribu plaši komentēt to, jo cilvēki var ticēt dažādām lietām.

Tieši tāpat komēta vai tās lielums nevar ietekmēt, piemēram, okeānu paisumus vai bēgumus. Šīs komētas kodola diametrs ir pieci kilometri; lielākais zināmais ir Heila–Bopa komētas kodola diametrs – trīsdesmit kilometru. Šāds objekts uz Zemes neko nevar ietekmēt

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pavasara konstruktors

Domājot par pavasari, neizbēgami nāk prātā kustība – asnu spraukšanās no zemes, pumpuru sprādzieni, augšana un tiekšanās pret gaismu. Un tāpēc šķiet, ka pavasarī arī mākslā tik ļoti iederas deja, it ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata