Ja nevar ielas cilvēciskot uzreiz un pavisam, varbūt labs variants ir kaut vai laiku pa laikam atteikties no mašīnu trokšņiem un dot vietu kaut kam veselīgākam. Daudz kur pasaulē uz laiku nomierinātās ielas ir nogriežņi, kur uzplaukst biznesi, kur sporto, spēlējas vai vienkārši satiekas lieli un mazi cilvēki, kur gaiss kļūst tīrāks un iestājas relatīvs klusums.
Kad progresīvi pilsētplānotāji runā par risinājumiem, kas dzīvi cilvēkiem padarītu labāku, visbiežāk tiek minēti piemēri no Skandināvijas un Rietumeiropas. Un tad pie katra tur veiktā darba gribas teikt, ka mēs gan tā nevarētu, jo tur visi bagātnieki, kuru kabatās šķind zelts, bet mums vispār nav un nebūs naudas, tāpēc nekāds progress vai jebkādas pārmaiņas nav un nebūs iespējamas. Taču, izrādās, piemēru ir daudz vairāk.
Slēdz visā pasaulē
Ģedimina bulvāris – viena no Viļņas centrālajām ielām – nu jau kādu laiku reizi nedēļā kļūst par gājēju ielu, kas droši vien ir viens no iemesliem, kāpēc draugi aizvien biežāk no Lietuvas galvaspilsētas atgriežas ar sajūsmas saucieniem kabatā. Arī ierobežojumi braukāt ar piesārņojošiem auto Madrides centrā noveduši pie cītīgākas iepirkšanās turienes veikalos un čilošanas kafejnīcās, kā arī pie tīrāka gaisa.
Tāpat reizi nedēļā kādu ielu pārvērst par tirgošanās placi bez mašīnām ir visai ierasti dažādās Francijas pilsētās un pilsētiņās.
Pērn septembrī arī visa Brisele uz dienu tika aizvērta privātajam autotransportam. Todien sabiedriskais transports bija bez maksas un gan autobusiem, gan velosipēdiem, gan stāvdrāžiem bija ātruma ierobežojumi – nedrīkstēja traukties ātrāk par 30 km/h.
Cerētais un arī sasniegtais rezultāts – tīrāks gaiss.
Ar šādiem eksperimentiem nodarbojas ne tikai augstprātīgajā un bagātajā Eiropā. Strauji augošajās pilsētās Āzijā un Āfrikā, iespējams, tas ir pat vēl svarīgāk. Piemēram, Etiopijas galvaspilsēta patlaban veidota tieši tā, lai visdrošāk un ērtāk tajā pārvietoties būtu pie autostūres, kaut arī nopirkt mašīnu tur ir ārkārtīgi dārgi un retais to var atļauties. Tomēr jau tagadējie auto un mazie busiņi, kas cilvēkus vadā šurpu turpu, rada tādus sastrēgumus un gaisa piesārņojumu, ka pēdējais laiks domāt, kā pārsēdināt cilvēkus uz riteņiem vai nolikt pašus uz savām kājām. Tāpēc tur reizi mēnesī dažādos rajonos vairākās ielās privātais autotransports nav gaidīts. Rezultāti?
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. janvāra -6. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Raksta autorei — Elīnai Kolātei
prokurors Vioriks
skats no malas