Kamēr Latvijā veselu mēnesi valda vasaras viducim drīzāk pavēss laiks, Eiropas dienvidos cilvēki cepas kā uz pannas. Gaisa temperatūra dažviet krietni pārsniedz 40 grādu pēc Celsija skalas, liekot brīnīties un jautāt, kādu karstumu vispār cilvēks spēj izturēt. Šis jautājums bieži tiek uzdots zinātniekiem, un viņi nākuši klajā ar izsmeļošu skaidrojumu. No tā izriet, ka mūsu ķermenis patiesībā ir piemērots krietni zemākiem grādiem, nekā mēs paši domājam.
Lai arī gaisa temperatūra tieši ietekmē mūsu pašsajūtu, karstums nav vienīgais faktors. Ne mazāk nozīmīgs ir relatīvais gaisa mitrums, jo tas nosaka, pie kādas temperatūras mūsu organisms sāk justies slikti. Proti, sausā tuksneša vidē cilvēka ķermenis spēj puslīdz normāli funkcionēt pat 50 grādu karstumā. Svarīgi vien to regulāri veldzēt ar ūdens malkiem. Savukārt augsts gaisa mitrums pazemina ķermeņa spējas pretoties karstumam.
Robeža 38 grādi
Līdz šim valdīja uzskats, ka pie normāla 50% relatīvā gaisa mitruma cilvēks var turpināt funkcionēt pat pie 46 grādu temperatūras pēc Celsija skalas, bet pie 100% gaisa mitruma – pie 35 grādiem. Taču nupat Pensilvānijas štata universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka robeža ir ievērojami zemāka. Pie 60% gaisa mitruma tie esot 38 grādi, bet pie 100 procentu – vien 31 grāds, teikts žurnālā Journal of Applied Physiology publicētajā ziņojumā. Ja kļūst karstāk, tad cilvēka ķermenis vairs nespēj pats sevi dzesēt, izdalot sviedrus. Līdz ar to tas nespēj arī uzturēt stabilu temperatūru, un tas jau rada tiešus draudus veselībai.
Zinātnieki pie šāda secinājuma nonāca eksperimentu sērijā, kuras dalībniekiem slēgtā vidē bija jāuzturas dažādās temperatūras un gaisa mitruma kombinācijās, veicot ierastos ikdienas darbus, piemēram, jāgatavo ēst, jāuzkopj māja, jāmazgājas un jāēd. Tikmēr zinātnieki uzraudzīja dalībnieku veselības stāvokļa mērījumus, ieskaitot temperatūru ķermeņa kodolā. Dati atklāja nepārprotamu ainu – tiklīdz ķermenis vairs nespēja sevi dzesēt un tā kodola temperatūra sāka pieaugt, pēkšņi parādījās dažādas veselības likstas. Tās var būt ķermeņa dehidrācija, galvas reibšana, krampji, vemšana, pulsa paātrināšanās, samaņas zaudēšana un citas problēmas.
Karstumā saasinās kaites
Izskaidrojums šādām ķibelēm ir gaužām vienkāršs. Pirmkārt, šķidruma apjoms organismā strauji sarūk. Otrkārt, lai mazinātu ķermeņa temperatūru, āda caur asinsvadiem tiek pastiprināti apasiņota. Tas krietni palielina slodzi sirdij, un šādās krīzes situācijās visas slēptās veselības problēmas spilgti izgaismojas. Ja šie manevri nepalīdz samazināt temperatūru, nākamais solis ir karstuma dūriens, kas jau prasa medicīnisku iejaukšanos. Pretējā gadījumā pastāv risks iedzīvoties iekšējo orgānu bojājumos.
Karstuma dūriens var notikt kā īslaicīga karstuma viļņa laikā, tā ilgstošā vairāku dienu karstuma periodā. Dažiem cilvēkiem, piemēram, bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām sirgstošajiem, karstuma dūriena risks ir augstāks. Šī iemesla dēļ zinātnieki vēlas veikt karstuma noturības testus ar dažādu vecuma grupu pārstāvjiem, lai sagatavotu rekomendācijas, kādos apstākļos ieteicams uzturēties bērniem, senioriem un ar dažādām slimībām sirgstošajiem.