«Tehnika mūs pievīla visnepiemērotākajā brīdī,» secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Mareks Silovs. Par sūkņa sabojāšanos gan nebūtu īpaši jābrīnās, jo tas ražots 1976.gadā un nokalpojis garu mūžu. «Liela daļa ugunsdzēsēju, kas strādāja pils dzēšanas darbos, bija jaunāki par sūkņa staciju, uz ko viņiem vajadzēja paļauties,» norāda Silovs.
Tās nebija vienīgās tehniskās problēmas, kas ugunsdzēsējus piemeklēja Rīgas pils dzēšanas laikā. Apgrūtināta bija arī ūdens ņemšana no pils tuvumā esošajiem hidrantiem, kuros nav bijis pietiekami liels spiediens. Tāpat ugunsdzēsēju rīcībā nebija transportlīdzekļu, kas ļautu ātri piekļūt visām degšanas vietām. Šim nolūkam tiek izmantoti autopacēlāji un autokāpnes, kuru skaits bija nepietiekams. VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā ir piecas autokāpnes, no kurām vienas bija remontā, bet otras nosūtītas uz ugunsgrēku kādā 12 stāvu mājā. Vēl sliktāka bija situācija ar autopacēlājiem. «Rīgā mums ir divi autopacēlāji, bet viens no tiem pašlaik ir remontā, jo nav ekspluatācijā drošs. Mēs nedrīkstam riskēt ar savu vīru dzīvību,» stāsta Silovs.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pēc ugunsnelaimes atzina, ka šis gadījums kārtējo reizi apliecinājis: VUGD tehniskais aprīkojums ir kritiskā stāvoklī. VUGD autobāzē lielākā daļa tehnikas ir vēl padomju laika transportlīdzekļi, kas vecāki par 20 gadiem. Savulaik uz ZiL un Kamaz bāzes būvētie ugunsdzēsēju auto ir tehniski un fiziski novecojuši; ar tiem nevar attīstīt operatīvai palīdzības sniegšanai nepieciešamo ātrumu, turklāt padomju laika auto tērē ļoti daudz degvielas. Pēc speciālistu domām, ja tuvāko gadu laikā netiks piešķirti līdzekļi jaunu auto iegādei, VUGD transportlīdzekļu bāzi gaida pilnīgs krahs.
Bēdīgā situācija, protams, nav izveidojusies viena gada laikā, jo ugunsdzēsēju prasības jau gadiem ilgi atstātas novārtā. «Atklāti sakot, kopš neatkarības atjaunošanas tieši VUGD no visiem valsts dienestiem saņēmis vismazākos ieguldījumus. Tādēļ gan ugunsdzēsēju aprīkojums, gan depo telpas daudzviet ir kritiskā stāvoklī,» atzīst Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, kurš parlamentā vada par iekšlietu jomu atbildīgo Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Pēc viņa domām, šāda politiķu un arī sabiedrības nevērība skaidrojama ar to, ka par ugunsdzēsēju darbu mēs iedomājamies tikai kritiskās situācijās, kad notikusi kāda nelaime. «Piemēram, pa autoceļiem mēs braucam katru dienu, tādēļ sabiedrībā daudz biežāk izskan prasības ieguldīt līdzekļus ceļu sakārtošanā.» Latkovskis sola, ka nākamā gada budžeta veidošanas gaitā ugunsdzēsēju vajadzībām varētu pievērst pastiprinātu uzmanību.
Ugunsdzēsēji arī agrāk dzirdējuši šādus solījumus, bet ar to pildīšanu valdībai gājis grūtāk. «VUGD jau sen ir mocījies ar tehnisko nodrošinājumu. Katru gadu rakstījām pieprasījumus par papildu finansējuma piešķiršanu. Taču mainījās valdības, mainījās ministri un mainījās arī prioritātes,» secina bijušais VUGD priekšnieks Aivars Straume.
VUGD no valsts budžeta nākamgad gribētu saņemt astoņus miljonus latu savas tehnikas atjaunošanai. Taču arī tas būtu krietni par maz, lai ugunsdzēsēju aprīkojumu padarītu mūsdienu standartiem atbilstošu. VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš aprēķinājis, ka kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai dienestam būtu nepieciešams 200 miljonu latu liels ieguldījums. Salīdzinājumam — pašlaik VUGD gada budžets ir 28,5 miljoni latu, turklāt lauvas tiesa (22,4 miljoni latu) tiek izlietoti atalgojumam.
«Finansējums mums vienmēr bijis ierobežots, tādēļ bieži vien nācās izvēlēties starp cilvēkiem un tehniku. Mēs izvēlējāmies kaut nedaudz palielināt algas ugunsdzēsējiem, jo tieši cilvēki ir mūsu lielākā vērtība,» stāsta Straume. VUGD ir vairāk nekā 3000 darbinieku, kuru vidējais atalgojums ir salīdzinoši neliels. VUGD priekšnieka alga ir zem 1400 latiem mēnesī (pēc nodokļiem), bet ierindas ugunsdzēsējs karjeras sākumā pelna tikai 280 latu mēnesī uz rokas. Palielinoties izdienas laikam un paaugstinoties dienesta pakāpei, atalgojums nedaudz pieaug, vidēji sasniedzot ap 330 latu pēc nodokļiem. Tiesa gan, ugunsdzēsēja profesija nodrošina arī zināmas priekšrocības, piemēram, iespēju 50 gadu vecumā aiziet izdienas pensijā. Tāpat nav noslēpums, ka ugunsdzēsēju darba grafiks paver iespēju papildus maizes darbam strādāt arī citos darbos.