Par Rīgas jauno atnākšanu

Kopš pirmajām ziņām par Rīgas satiksmes kukuļoša­nas lietu šķita, ka Rīgas dome (RD) vairs mani nespēj pārsteigt. Kārtējie jaunumi par iespējamām krimināllietām, kratīša­nām Rātsnamā un tā darboņu dzīvesvie­tās jau bija kļuvuši par ierastu fonu. Nereti Vecrīgas intelektuāļi rauc degunu: kā nu tas tā var būt, ka cilvēks nezina, kā sauc premjeru un citus svarīgus vīrus, tostarp arī vissvarīgākos tēlus galvaspilsē­tas domē? Taču jāatzīst, ka šodien pār­mest kaut ko pareizo uzvārdu nezinātā­jiem būtu nekorekti.

Bet jautājums, cik un kas šobrīd ir Rīgas vicemēri, iespē­jams, varētu būt ierindojams jau dažādu prāta spēļu cieto riekstu groziņā. 

Vajag atlaist 

Par to, ka Rīgas domi vajag atlaist, politi­kas kuluāros un pavisam atklātās zālē runā jau apmēram gadu. Par pirmo atlaidēju tika izvēlēts universālais mi­nistrs Kaspars Gerhards (NA), kurš tolaik pildīja par pašvaldībām atbildīgā vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministra amatu. Tā kā atmiņa ir maziņa kā kalnu kaziņa, kas dzīvo kalnu namiņā, zīda zeķes kājiņā, jāatgādina, ka pirms gada Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- TB/LNNK, izmantojot brīdi, kad prožekto­ri bija pievērsti Rātsnamam un sargi kliedza: ''Ķeriet zagli!'', kongresā uzdeva šim ''Visvarim'' atlaist grēkā kritušo domi.

Visupirms (pērnā gada 15. decembrī) ministrs bija kūtrs un teica, ka neredz pamatu šādam solim. Taču jau divas dienas vēlāk politiķis valdībā iesniedza likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. 

Esot gan bijis tā, ka likumu zinātāji norādījuši ministram – tas īsti nebūtu tiesiski. Taču Gerhards vienalga uzdevis: rakstiet! Un tā nu pa brīvdienām tapa daži teikumi likumprojektā. Vēlāk, kad par atbildīgo ministru kļuva Juris Pūce (A/P), atlaists toties tika Nils Ušakovs (Saskaņa), jo pašu domi atlaist neesot tiesiski. 

Šajā – otrajā – gadījumā arī tika sarakstīti būtiski vairāk teikumu. Ušakovs gan solīja tiesāties un darīja to vairākos virzienos. Iespējams, tāpēc kaut ko sajauca un vēstuli par tiesāšanos ar opozīcijas deputātu Vilni Ķirsi (JV) nosūtīja, izmantojot pašvaldības resur­sus. Tiesa tur saskatīja likumpārkāpumu un, kā vēsta LETA, skaidroja, ka ''Ušakovs prasību pret Ķirsi bija cēlis savu tiesību un interešu aizsardzībai, proti, viņš nerīkojās Rīgas domes vārdā''. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka šo izdevumu segšana varētu atbilst Rīgas pilsētas iedzīvotāju interesēm. Tāpat lēmumā tika norādīts: nav nozīmes tam, ka izlietoto līdzekļu apjoms ir neliels, jo pamatu secinājumam par iespējamu likuma pārkāpumu rada pats rīcības fakts neatkarīgi no līdzekļu apjoma. 

Atkritumu padenis 

Pēc Ušakova ievēlēšanas Eiropas Parla­mentā Rīgas domē sākās juku laiki. Izrādījās, ka līdz tam ierasto ikdienas gaitu pamatā tomēr regulējusi autoritāra pieeja un bez tās vairs nav nekādas kārtības, jo demokrātija jau paģēr labākas prasmes un zināšanas. Tad nu Rīgas puspagrabos tika liktas likmes – par ko tad tagad varētu atlaist Rīgas domi? 

Ticama bija versija, ka tas varētu notikt tāpēc, ka deputāti ilgstoši nevar ievēlēt savas amatpersonas. Tomēr tagad esam situācijā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz Saeimu virza likumprojektu jau par visu Rīgas domes atlaišanu, pamatojot to ar haosu Rīgas atkritumu saimniecībā. Ministrs Pūce atlaišanas paziņojumā skaidro: ''Pēdējos astoņus mēnešus VA­RAM ir uzstājīgi vērsusi RD uzmanību uz pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaim­niekošanas pakalpojuma nodrošināšanā galvaspilsētas teritorijā. Šo astoņu mēnešu laikā Rīgā jau otro reizi iestājusies ārkārtē­ja situācija un pašvaldība nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas. Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša sabiedrības interesēm un veicina tās neuzticību vietējo pašvaldī­bu spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā.'' 

Tātad atkritumi. Lai gan, iespējams, tam nav nozīmes. Latviešu dzīvesziņā atlaišanas rituāls ir spēcīgi iekodēts – tas palīdz risināt dažādas likstas un dziedē traumas. Taču vai atlaišana palīdzēs atrisināt haosu Rīgas domē? Visticamāk, ne. Piemēram, politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis neatstāj cerības un SestDienai to komentē īsi un skaidri:

''Nē, nē!'' Viņš atgādina, ka pēdējos desmit gados Rīgā tikusi realizēta vienpersoniska valdīšana, taču, vērtējot nākotnes izredzes, ticams, ka Rīgu sagaida koalīcijas pieeja dzīvei un politikai. Un tā jau ir daudz haotiskāka.