Ir populāri politiķi, bet ar skeletiem skapī un laika gaitā sakrātām aizdomu ēnām. Un ir tādi, kuriem šādas bagāžas nav, bet viņus arī tikpat kā nepazīst. Vienotība Rīgas domes vēlēšanās kā saraksta līderi izvēlējās otrā ešelona politiķi Vilni Ķirsi. Tiesa, popularitāti ar laiku var iegūt, savukārt publiskai apskatei izvilktus skeletus noslēpt ir grūtāk. Nevarētu teikt, ka Ķirsim nekad nebūtu paslīdējusi kāja, tāpat kā nevarētu sacīt, ka partija nebūtu meklējusi kandidātu arī populāro līderu galā, tomēr tur gribētāji neatradās.
Taču Vilnis Ķirsis gribēja būt Rīgas mēra kandidāts. Jau pirms četriem gadiem, vēl būdams Valda Zatlera dibinātajā Reformu partijā (RP), viņš to vēlējās, kad no šīs iespējas būt par RP saraksta pirmo numuru Rīgā atteicās tagadējais Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. (Arī Bondars tagad startēs uz Rīgu, bet jau no LRA saraksta.) Togad Ķirsi ielika sarakstā kā otro aiz Ingas Antānes, bet partija nesasniedza iekļūšanai domē nepieciešamo piecu procentu barjeru. Tagad Ķirsis mēģinās vēlreiz. Vienotības vadība uzskata, ka komandas galvgalī ir jābūt cilvēkam, kuram ir motivācija un liela vēlme tur būt. "Vilnim ir dzelzs griba," reiz teica partijas vadītājs Andris Piebalgs. Ekonomista izglītība un pieredze uzņēmējdarbībā ir galvenie iemesli, ar ko tiek pamatota Ķirša izvēle.
Nevienai citai partijai tās pastāvēšanai starts Rīgā nav tik svarīgs kā Vienotībai. Zaļo un Zemnieku savienība jau labu laiku nav pārstāvēta Rīgas domē, bet tai ir atbalsts reģionos, un tagad tā ir arī premjera partija. Nacionālajai apvienībai (NA) ir savi stabilie vēlētāji, uz kuriem tā allaž ir paļāvusies. To sarakstu līderi arī nav tik ļoti nodevušies kampaņai. Savukārt Ķirsis izmanto visas iespējas, sākot ar Saeimas tribīni, no kuras teiktās runas pēc tam ieliek apmaksātos reklāmas laukumos sociālajos medijos, un beidzot ar oficiālām vēstulēm tiesībsargājošām iestādēm, prasot izvērtēt Rīgas domes iespējamos pārkāpumus.
Tas jau ir nopietnāk nekā uzmanības pievēršana ar dalību televīzijas šovā, demonstrējot prasmes kulinārijā, vai mešanās āliņģī zemessarga tērpā, ar ko viņš sev pievērsa uzmanību sākumā.
Politikā Ķirsis ir kopš 2011. gada vasaras, taču vairāk vai mazāk tajā bijis jau kopš bērnības. Ar politiku nodarbojās arī viņa vecāki. Tēvs – arī Vilnis Ķirsis – 90. gados no LNNK bija ievēlēts Rīgas domē. Savukārt viņa tagad jau mūžībā aizgājusī māte Maruta Dambekalne strādāja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā un bija partijā Mūsu zeme. Ķirsim ir dažus gadus vecāka māsa, angļu valodas skolotāja Gundega Liepiņa, kā arī septiņus gadus vecāks brālis Valdemārs Dambekalns, kurš bija viens no Valmiermuižas alus dibinātājiem, bet tagad strādā savā zemnieku saimniecībā Vecpiebalgas novadā un pirms dažiem gadiem ir saņēmis arī novada gada uzņēmēja titulu.
Sazinoties ar Valdemāru Dambekalnu, šķita, ka viņi ar jaunāko brāli ir ne tikai vizuāli līdzīgi, bet arī abu balsi un runas veidu ir grūti atšķirt. Par brāļa politiķa gaitām viņš nebija sajūsmā. «Es būtu priecīgāks, ja Vilnis darbotos ģimenes biznesā, nevis politikā. Agri vai vēlu no politikas jāizkrīt, labāk agrāk, kamēr vēl kaut ko prot arī parastajā dzīvē,» uzskata Dambekalns. Kad viņš veidoja Valmiermuižas alu, jaunākais brālis, kuram ir ekonomista izglītība un biznesa konsultanta pieredze, palīdzējis gatavot projekta pieteikumu un biznesa plānu.
Politiķa tēvs Vilnis Ķirsis bija atbalstošāks. "Viņš pats izdomāja iet politikā, un, ja tur esi, citas izejas nav kā kandidēt. Tad lai tikai tagad sukā vaļā," sacīja seniors Ķirsis. Viņš piebilda, ka būt politikā ir ļoti sarežģīti, bet to jau saprotot tikai tie, kas tur ir iekšā. Taču dēls esot mērķtiecīgs un neatlaidīgs. Tas tāpēc, ka visi bērni ģimenē esot ļoti stingri audzināti. "Viņam ir laba atmiņa. Dzirdes atmiņa, neko nevajag pierakstīt. Kad Saeimā viņš deva zvērestu, stāvēja kā glezna, neko nelasīja," uzsvēra tēvs.
"Viļņa Ķirša starts Rīgā ir signāls sabiedrībai, ka Vienotībā notiek paaudžu maiņa," SestDienai sacīja Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Šajā un vairākos turpmākajos SestDienas numuros iepazīstināsim ar tiem Rīgas mēra krēsla pretendentiem, kuru pārstāvētajām partijām aptaujās paredz iespēju pārvarēt 5 % barjeru. Kandidātus lūgsim raksturot cilvēkiem, kuriem dažādos laikos ir bijusi iespēja viņus iepazīt, iespēju robežās pastāstot arī par sarakstu līderu ģimenēm. Taču šajos rakstos nebūs kandidātu redzējuma par situāciju Rīgā un ieskata viņu priekšvēlēšanu programmās, ar kurām pēc sarakstu iesniegšanas ikviens varēs iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā. Nelielā intervijā visiem aprakstītajiem kandidātiem būs iespēja arī komentēt par viņiem izteiktos viedokļus vai minētos faktus
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Juris > tukšajai muciņai
tālskatis