Jau vairāk nekā astoņus gadus Sīriju ir plosījis karš, kas ir paņēmis vismaz pusmiljona cilvēku dzīvību, bet vēl simtiem tūkstošu sīriešu ir guvuši ievainojumus vai sakropļojumus. Kara upuru skaits varētu būt vēl lielāks, ja nebūtu par baltajām ķiverēm dēvēto brīvprātīgo, kuri, riskējot ar savu veselību un dzīvību, no aviācijas bumbu sagrautu ēku drupām izglābuši daudzus civiliedzīvotājus. Organizācija Sīrijas civilā aizsardzība, kuras paspārnē strādā baltās ķiveres, ir izgaismojusi arī neskaitāmus kara noziegumus, kurus konflikta laikā ir pastrādājušas tajā iesaistītās puses. Šī iemesla dēļ brīvprātīgie glābēji ir ieguvuši sev daudzus nelabvēļus, kuri viņus apsūdzējuši sadarbībā ar teroristiem un kalpošanā rietumvalstu specdienestiem.
Pēc tam kad pagājušajā nedēļā Stambulā pie savas mājas tika atrasts miris viens no balto ķiveru izveidotājiem un atbalstītājiem Džeimss Lemezirjē, ir izskanējušas spekulācijas, ka viņa nāvē varētu būt vainojams Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīms vai to atbalstošā Krievija, kas nelaiķi uzskatīja par britu spiegu. Turcijas policija kā galveno Lemezirjē bojāejas versiju izmeklē pašnāvību.
Izvēlējās nestuves
Lemezirjē 2015. gadā intervijā Katarā bāzētajam televīzijas kanālam Al Jazeera stāstīja, ka balto ķiveru pirmsākumi ir meklējami 2012. gada beigās Sīrijas ziemeļu un dienvidu rajonos, kur kontroli bija pārņēmuši opozīcijas grupējumi. Asada režīms sāka bombardēt šīs teritorijas, lai gan tur atradās arī daudzi civiliedzīvotāji. ''Šajās kopienās parādījās atsevišķas personas, kuras gadījumos, kad kaut kur netālu tika uzmesta bumba, devās palīgā saviem kaimiņiem, lai gan viņi nebija apmācīti un viņiem nebija ekipējuma,'' stāstīja Lemezirjē. 2013. gada sākumā valdības spēku apdraudētajos rajonos sāka veidoties brīvprātīgo glābēju grupas, kuru dalībnieki bija gatavi uzlidojumos sagrautu namu drupās meklēt gan mirušos, gan izdzīvojušos un sniegt viņiem medicīnisko palīdzību.
Lemezirjē, kurš tajā laikā bieži uzturējās Stambulā, uzmeklēja turku brīvprātīgie glābēji, kuru specializācija ir cilvēku meklēšana pēc spēcīgām zemestrīcēm. Pie viņiem pēc palīdzības bija vērsušies vairāki sīriešu brīvprātīgo glābēju grupu vadītāji, kuri vēlējās iegūt zināšanas par cilvēku meklēšanu zem bumbu sagrautām ēkām un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu. ''Turku brīvprātīgie glābēji nekad nebija strādājuši kara zonā. Es biju, bet neko nezināju par meklēšanu un glābšanu. Taču rezultātā mēs novadījām pirmo mācību kursu 20 puišiem no Alepo ziemeļiem, bet pēc tam baltās ķiveres izauga līdz 20 glābēju komandām,'' atminējās Lemezirjē, kurš kā Lielbritānijas armijas kapteinis deviņdesmito gadu beigās bija piedalījies miera nodrošināšanas misijā Kosovā, bet pēc atvaļināšanās 2000. gadā pārsvarā uzturējās karstajos punktos Tuvajos Austrumos, strādājot drošības jomā un kā humānās palīdzības koordinators.
Cilvēki, kas iesaistījās brīvprātīgo glābēju grupās Sīrijā, pirms kara bija maiznieki, taksometru vadītāji, skolotāji un citu profesiju pārstāvji, kuriem nebija ne mazākās saistības ar cilvēku glābšanu dabas katastrofu vai kara zonās. ''Viņi visi bija ļoti atšķirīgi cilvēki, kuri katrs izdarīja savu individuālu izvēli par to, kāds būs viņu pienesums Sīrijas revolūcijā. Viņiem visiem bija izvēle – ņemt šaujamos un iet karot vai kļūt par bēgļiem. Bet viņi visi izvēlējās ķerties pie nestuvēm,'' Lemezirjē sacīja Al Jazeera. Viņš arī uzsvēra, ka baltās ķiveres nešķiro, kurus cilvēkus glābt. Esot bijuši gadījumi, kad brīvprātīgie glābēji pēc uzlidojumiem ir devušies meklēt cilvēkus sagrautos namos, kuros ir atradušies Asada režīmam lojāli kaujinieki.
''Viņi savu darbu redz līdzīgi kā mediķi, kas ir devuši Hipokrata zvērestu. Viņu uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību, nevis tiesāt viņus.''
Gadu gaitā baltās ķiveres izauga vairāk nekā līdz 3000 brīvprātīgajiem glābējiem visā Sīrijā rajonos, kurus nekontrolēja Asada valdības spēki un to sabiedrotie. Šie drosmīgie cilvēki ir izglābuši vismaz 100 tūkstošus līdzpilsoņu. Vismaz 252 baltās ķiveres ir zaudējušas dzīvību, pildot pienākumu, bet vēl vairāk nekā piecsimt ir guvušas ievainojumus, raksta BBC. 2016. gadā baltās ķiveres saņēma par alternatīvo Nobela miera prēmiju dēvēto apbalvojumu Right Livelihood Award par ''neizmērojamu drošsirdību, līdzjūtību un humāno darbību, glābjot civiliedzīvotājus''. Kopš 2014. gada baltās ķiveres ik gadu bijušas izvirzītas arī Nobela Miera prēmijai, turklāt 2017. gadā ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars nominācijā Labākā dokumentālā īsfilma saņēma britu režisora Orlando fon Einsīdela uzņemtā filma The White Helmets (Baltās ķiveres), kas seko balto ķiveru bīstamajai un nospriegotajai ikdienai.
Līdz savai nāvei 11. novembrī Lemezirjē kopā ar sievu vadīja organizāciju Mayday Rescue, kas mācīja Sīrijas brīvprātīgos glābējus un vāca finansējumu balto ķiveru darbības nodrošināšanai. Piemēram, oktobrī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apstiprināja 4,5 miljonu dolāru (četri miljoni eiro) piešķiršanu baltajām ķiverēm. Baltais nams savu lēmumu pamatoja ar ASV vēlmi atbalstīt organizācijas nozīmīgo un augsti novērtēto darbu Sīrijā, ziņoja AFP. 2016. gadā Lemezirjē no Apvienotās Karalistes valdnieces Elizabetes II saņēma Britu impērijas Virsnieka ordeni par kalpošanu Sīrijas civilajai aizsardzībai un civiliedzīvotāju aizsardzību Sīrijā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22.-28.novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
interesanti