Novembra sākumā no Bolīvijas prezidenta amata atkāpās un trimdā uz Meksiku devās valsts vadītājs Evo Moraless, kurš bija viens no visilgāk valdījušajiem kreisajiem līderiem Latīņamerikā. Viņa laikā Bolīvijai bija ciešas attiecības ar sociālistisko Kubu, kas uz Dienvidamerikas valsti bija nosūtījusi simtiem ārstu. Taču pēc varas maiņas Bolīvijas konservatīvā pagaidu valdība paziņoja, ka pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Kubu, un lika pamest valsti kubiešu ārstiem, apsūdzot tos mēģinājumos iejaukties valsts iekšējās lietās.
Bolīvija seko Brazīlijai un Ekvadorai, kas arī nesen paziņoja par atteikšanos no simtiem kubiešu mediķu pakalpojumiem un tādējādi sagādāja nopietnas raizes Kubas režīmam. Tieši medicīnisko pakalpojumu pārdošana citām valstīm – nevis tabaka vai cukurs, kā varētu domāt, – ir Kubas galvenā eksportprece, kas mazattīstīto valsti ļauj nodrošināt ar ārvalstu valūtas rezervēm. ASV ir izvērsušas diplomātisko kampaņu, lai pārliecinātu citas valstis pārtraukt kubiešu ārstu importēšanu, apgalvojot, ka mediķi ir Kubas valdības īstenotas cilvēktirdzniecības upuri.7
Cilvēcīgā režīma seja
Pašlaik aptuveni 50 tūkstoši kubiešu ārstu jeb "baltsvārču armija|, kā viņus dēvē Kubas valdība, strādā 66 pasaules valstīs. Kopumā 300 tūkstoši kubiešu mediķu ir darbojušies vismaz 158 valstīs Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā. Var rasties loģisks jautājums, kā starptautiski izolētā un autoritāri pārvaldītā Kuba, kurā nereti trūkst pirmās nepieciešamības lietu, kļuva par vienu no vislielākajiem medicīnas pakalpojumu eksportētājiem pasaulē.
Saknes tam ir meklējamas drīz pēc 1959. gadā notikušās revolūcijas, kad komunistu nemiernieki ar Fidelu Kastro priekšgalā gāza ASV atbalstīto labējo diktatoru Fulhensio Batistu. Kastro iedibinātā režīma pamats bija universālā veselības aprūpes sistēma un bezmaksas izglītība. "Tās bija divas visbūtiskākās revolūcijas investīcijas," Kubas eksperts Marks Kellers no britu konsultāciju uzņēmuma Economist Intelligence Unit skaidroja izdevumam Time. "Tāpēc Kubai ir ļoti labi izglītoti iedzīvotāji un mediķu pārbagātība." Kubā ir vislielākais ārstu skaits attiecībā pret pacientiem. 2017. gadā uz 100 tūkstošiem kubiešu bija 81,9 ārsti, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati (PVO). Vidējais Kubas iedzīvotāju mūža ilgums 2017. gadā bija 78,6 gadi. (1960. gadā tie bija tikai 63,8 gadi.) Tādējādi mūsdienās kubieši vidēji nodzīvo tikpat ilgi, cik daudzu pasaules attīstītāko valstu iedzīvotāji.
Aukstā kara gados Kuba izmantoja savus mediķus kā diplomātisko līdzekli, lai izkļūtu no politiskās izolācijas. 1963. gadā pēc tam, kad Kuba tika izslēgta no Amerikas valstu organizācijas, Havana nosūtīja savu pirmo mediķu misiju uz Ziemeļāfrikas valsti Alžīriju, kas gadu iepriekš bija ieguvusi neatkarību no Francijas. Ārsti palīdzēja izveidot ciešu saikni starp abām valstīm, kurām joprojām ir tuvas attiecības. Vēlāk Kuba nosūtīja savas ārstu komandas uz citām Āfrikas valstīm, kuras cīnījās pret koloniālajām varām.
Kad beidzās aukstais karš un Kuba zaudēja savu visspēcīgāko sabiedroto – Padomju Savienību –, izskanēja pareģojumi, ka drīz Kastro režīms kritīs. Taču šīs prognozes nepiepildījās, jo Havana spēja saglabāt vēsturiski izveidojušās attiecības un arī mūsdienās gūst labumu no savu ārstu nosūtīšanas uz citām valstīm. "Mazākas Āfrikas vai Karību reģiona valstis, kas nevar atļauties maksāt par mediķiem, parasti nostāsies Kubas pusē," norāda Kellers. "Šīs valstis būs daudz iecietīgākas pret Kubu gadījumos, kad uz tām tiks izdarīts starptautiskais spiediens no ASV un Eiropas Savienības, lai panāktu nostāšanos pret Havanu."
Medicīniskā personāla nosūtīšana uz ārvalstīm ir spēcīgs maigās varas instruments, kas palīdz spodrināt Kubas starptautisko tēlu.
Kubiešu ārsti izpelnījās pasaules mediju atzinību par savu profesionālo darbu pēc 2010. gada postošās zemestrīces kaimiņvalstī Haiti un cīņā pret ebolas vīrusu Rietumāfrikā 2014. gadā. Tas piešķir cilvēcīgu seju Kubas autoritārajam režīmam, kas nepieļauj nekādu politisko opozīciju, ierobežo pilsoņu tiesības ceļot un ik gadu bez pamata iesloga cietumā tūkstošiem cilvēku. Piemēram, amerikāņu domnīca Freedom House Kubu ir ierindojusi pasaules visnebrīvāko valstu vidū, savukārt organizācija Reportieri bez robežām Kubas režīmu uzskata par "visļaunāko mediju brīvības pārkāpēju" Latīņamerikā.
Barojot diktatūru
Mūsdienās medicīnas profesionāļu aizdošana citām valstīm gan vairs nav balstīta tikai altruismā. "Kad valstij ir ļoti labi izglītoti iedzīvotāji, bet trūkst naudas un pirmās nepieciešamības lietu, tā meklē veidus, kā gūt labumu no šiem cilvēkiem," stāsta Kellers. Piemēram, pēc tam kad 1998. gadā Dienvidamerikas valstī Venecuēlā pie varas nāca sociālists Ugo Čavess, Karakasa nodibināja ļoti draudzīgas attiecības ar Kubu, ko tolaik vēl vadīja Čavesa elks Fidels Kastro. Ar naftu bagātā Venecuēla kopš tā laika nodrošina Kubu ar skaidru naudu un ļoti lētiem naftas produktiem, bet apmaiņā pret to Kuba uz Venecuēlu nosūta ne tikai savus ārstus, bet arī izlūkus un sporta trenerus. Vēl pērn postošas ekonomiskās un humānās krīzes pārņemtajā Venecuēlā strādāja vairāk nekā 20 tūkstoši kubiešu profesionāļu. Līdz 2018. gadam Kubas ārstu otra lielākā importētāja bija Brazīlija. 2013. gadā toreizējā Brazīlijas sociālistu prezidentes Dilmas Rusefas valdība ar Havanu noslēdza vienošanos par kubiešu ārstu nosūtīšanu uz valsts visnabadzīgākajiem un visattālākajiem nostūriem. Brazilja Kubai katru mēnesi par vienu mediķi pārskaitīja 3600 dolāru (3267 eiro), vēsta interneta medijs Havanatimes.org. Līdz pagājušā gada novembrim, kad Kuba paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar Brazīliju, šajā valstī bija 8300 kubiešu ārstu. Tas nozīmē, ka tikai Brazīlijā strādājošie ārsti vien Kubas režīmam gadā ienesa aptuveni 360 miljonus dolāru (326 miljoni eiro).
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6.-12. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ezis
tā lūk
Irlielāmērāticams