Bēgt no bezcerības

Dienvidamerika pieredz vienu no lielākajām migrācijas krīzēm reģiona vēsturē. Miljoniem Venecuēlas iedzīvotāju, līdzi ņemot tikai pašu nepieciešamāko, ir devušies uz citām Dienvidamerikas valstīm. Tur viņi cer izrauties no milzīgā trūkuma, pie kā dzimtenē ir novedusi divdesmit gadu ilgā sociālistu valdīšana. Starptautiskā sabiedrība brīdina par tuvojošos humāno krīzi reģionā, jo Venecuēlas kaimiņvalstis nespēj tikt galā ar milzīgo bēgļu daudzumu.

Venecuēlas autoritārais prezidents Nikolass Maduro dziļajās sociālekonomiskajās problēmās nevaino savas valdības nekompetenci, nesaimnieciskumu un korumpētību, bet gan ārējus spēkus ar ASV priekšgalā. Venecuēlas kaimiņvalstis ir apsūdzējušas Maduro režīmu noziegumos pret cilvēci un aicinājušas tos izmeklēt Starptautiskajai krimināltiesai.
 

Brīvajā kritienā

Venecuēlas, kuras rīcībā ir lielākās naftas rezerves pasaulē, ekonomika jau vairākus gadus atrodas brīvajā kritienā. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka valsts iekšzemes kopprodukts šogad saruks par 18%, bet inflācijas līmenis sasniegs 1 000 000%, vēl vairāk samazinot iedzīvotāju jau tā niecīgos ienākumus, papildinot badā dzīvojošo venecuēliešu rindas letaun vēl dziļākā postā iedzenot veselības aprūpes sistēmu.

Ekonomikas krīzes aizmetņi meklējami laikā, kad pie varas atradās pašpasludinātais XXI gadsimta sociālists Ugo Čavess (1999–2013). Tolaik naftas cenas ilgstoši bija augstas, nodrošinot treknus budžeta ieņēmumus. Tas ļāva Čavesam ieviest dāsnas sociālās programmas, kas miljoniem nabadzīgo iedzīvotāju nodrošināja lētu pārtiku un mitekļus, kā arī bezmaksas izglītību un medicīnu. Čavesa ērā Venecuēlā ievērojami samazinājās nabadzība. 1998. gadā gandrīz 50% venecuēliešu dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, bet 2012. gadā – 30%. Comandante jeb vadonis Čavess gadiem ar lētu naftu apgādāja citas Latīņamerikas valstis.

Tajā pašā laikā Venecuēlas valdība neuzkrāja naudas rezerves nebaltām dienām. Ekonomisti norāda arī uz citām ačgārnībām saimniekošanā. "Čavess nacionalizēja daudzas tautsaimniecības nozares, ieviesa drakonisku ārvalstu valūtas un cenu kontroli un subsidēja importu. Tas vājināja ekonomiku un padarīja valsti atkarīgu no importa, ko tā vairs nespēj atļauties," norāda ekonomists Rikardo Hausmans no Hārvarda Universitātes.

Bijušais autobusa šoferis un arodbiedrības priekšnieks Maduro, kurš 2013. gadā stājās no vēža mirušā Čavesa vietā, nav spējis iegrožot ekonomikas lejupslīdi, kas turpinās kopš 2014. gada, kad sāka samazināties naftas cenas. Situācija gadu no gada ir pasliktinājusies.

Vairāk nekā 90% no Venecuēlas eksporta ieņēmumiem veido naftas pārdošana. Taču pēdējā gada laikā naftas ieguves apjomi ir samazinājušies par 36%, tam par iemeslu ir nepietiekamas investīcijas, infrastruktūras sliktais stāvoklis un kvalificētu darbinieku trūkums. Sarukusī peļņa no naftas ir noplacinājusi Venecuēlas ārvalstu valūtas rezerves, kas ir sasniegušas zemāko līmeni kopš astoņdesmitajiem gadiem, raksta Miami Herald. Valūtas trūkums liedz Venecuēlai iepirkt ārzemju ražojumus, no kuriem tā ir ļoti atkarīga. Tāpēc valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču.
 

Maduro diēta

Gandrīz 90% no 31 miljona Venecuēlas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, bet vidusšķira vairs nepastāv. Septembrī Venecuēlā veiktā aptaujā 30,5% respondentu apgalvoja, ka viņi regulāri neēd vairāk par vienu reizi dienā, bet 28,5% aptaujāto sacīja, ka vismaz vienu dienu nedēļā neēd vispār. 78,6% atzina, ka viņiem ir problēmas paēdināt sevi. Tautā tā jau iesaukta par Maduro diētu. Pēdējā gada laikā viens venecuēlietis ir zaudējis vidēji 10,8 kilogramus ķermeņa masas. Katoļu palīdzības organizācija Caritas brīdina, ka 300 tūkstošiem venecuēliešu bērnu draud nāve no nepietiekama uztura. Neraugoties uz auglīgo zemi, Venecuēla spēj saražot tikai trešdaļu no iedzīvotāju patērētās pārtikas, apgalvo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Britu televīzijas kanāla Sky TV žurnālisti nesen apmeklēja kādu Venecuēlas slimnīcu, kur palātu trūkuma dēļ pacienti gulēja patrepē, bet medikamentu krājumiem paredzētie skapji bija tukši. Lielākā daļa tur iepriekš praktizējušo ārstu ir pametuši darbu, bet atlikušie strādā faktiski par velti. Kāda sieviete, kuras nepilngadīgajai meitai ir smadzeņu audzējs, gatavojās ar atvasi doties uz Kolumbiju, jo Venecuēlā trūkst medikamentu vēža ārstēšanai. Pagājušajā gadā 85% zāļu bija neiespējami vai ļoti sarežģīti atrast. Savukārt zāļu trūkums ļāvis uzliesmot slimībām, kas Venecuēlā jau tika uzskatītas par izskaustām. 2017. gadā reģistrēja 406 tūkstošus inficēšanās gadījumu ar malāriju – par 69% vairāk nekā gadu iepriekš. Slimnīcām nepietiek antibiotiku, tāpēc izplatās infekcijas, kuru dēļ mirst pacienti. Kādā slimnīcā Laras štatā šogad ir miruši vismaz 16 par pieciem gadiem jaunāki bērni. Viņu nāves iemesls bija infekcijas, kuras bija izraisījusi nepietiekama higiēna. Daudzās slimnīcās ūdens ir pieejams tikai dažas stundas diennaktī, bet elektroapgādes pārtraukumi ir ikdiena.