Trimdā dzimušais un augušais Muižnieks jau kopš 1993.gada dzīvo Latvijā, aktīvi darbojas cilvēktiesību aizsardzības jomā un savu uzskatu dēļ iemantojis ne mazums nelabvēļu. Viņš lamāts par «kosmopolītu», «Sorosa pastnieku» un «tautas nodevēju». Taču laikā, kad Muižnieks pildīja sabiedrības integrācijas ministra pienākumus, viņš bija saistījies ar tā saukto «mācītāju partiju», kuras ideoloģija bieži vien nonāca pretrunā ar Rietumu liberāļu uzskatiem.
Muižnieks ir sarūgtināts par kārtējo starpnacionālo attiecību saasināšanos. «Skumji vērot, ka esam atgriezušies pie diskusijām, kas bija aktuālas pirms 20 gadiem. Interfronte jau toreiz prasīja divas valsts valodas un pilsonības «nulles» variantu.» Tomēr viņš uzskata, ka atbildība par integrācijas politikas neveiksmēm jāuzņemas ne tikai krievu, bet arī latviešu politiķiem, kas veikli manipulē ar latviešu bailēm. «Latvijas politikā neviens jautājums netiek tik ļoti ekspluatēts kā nacionālais, it sevišķi valodas jautājums,» secina Muižnieks. Lai gan ap valodas jautājumiem saceltā ažiotāža Muižniekam izraisa nožēlu, viņš nolēmis piedalīties 18.februāra referendumā. «Es kā Latvijas pilsonis piedalīšos referendumā un balsošu pret divām valsts valodām, aicināšu arī citus rīkoties līdzīgi.»
Muižnieks ir audzis ASV, bet, atšķirībā no daudziem trimdas latviešiem, iemācījies krievu valodu. Viņam ir divas pusaudžu vecuma meitas (13 un 15 gadu), kurām ar krievu valodas mācīšanos ne pārāk sokas. «Savām meitām es saku: ja gribēsiet strādāt kādā Latvijas bankā vai veikalā, kā iztiksiet bez krievu valodas zināšanām? Gandrīz puse klientu ir krievvalodīgie, un klients nosaka valodas lietošanu.»
Vairāk par jaunievēlēto komisāru Muižnieku un viņa uzskatiem lasiet Sestdienā!