No 12 gadiem, ko pavadījām skolas solā, lauvas tiesu laika nācās ziedot, lai uzzinātu par zemeslodes un kosmosa uzbūvi, lielākajām kaujām cilvēces vēsturē, literatūras dižgariem un fizikas likumiem, kā arī apgūtu svešvalodas. Bet kā būtu, ja mēs to visu zinātu jau piedzimstot? Kāda būtu izglītības sistēma, ja skolas uzdevums būtu vien attīstīt spriestspēju, loģisko domāšanu un saskarsmes iemaņas?
Šādu nākotnes vīziju ieskicējis viens no prominentākajiem datorzinātniekiem Rejs Kurcveils, kurš strādā pie mašīnu mācīšanās projekta. Amerikāņu futurologs ir kā apmāts ar ideju attīstīt tehnoloģiju, kas ļautu cilvēku smadzenēs ievietot mikroskopiskus uztvērējus, lai savienotu prātu ar internetu. Tā rezultātā nākotnes cilvēkiem vairs pat nebūtu jāmeklē informācija Google vai tamlīdzīgos meklēšanas dzinējos. Smadzenes pašas pieslēgtos tīmeklim, tieši tāpat kā tās piekļūst saviem atmiņu apcirkņiem, un acumirklī pateiktu, cik cilvēku dzīvo Zimbabvē, cik sugu zivju mīt pasaules jūrās un kādos vārdos eskimosu valodā sauc sniegu.
Sīkos raidītājus varēs izmantot ne vien informācijas savākšanai, bet arī nodošanai tālāk. Kurcveils domā, ka nākamās paaudzes patiešām spēs ar domām nosūtīt ziņojumus un acu priekšā redzamās ainas gluži kā šodien fotogrāfijas. Turklāt arī savas atmiņas un domas varēšot noglabāt ne vien smadzenēs, bet kādā mākoņpakalpojuma datu krātuvē. Tādējādi pirmo reizi cilvēces pastāvēšanas laikā būs iespēja padalīties ar atmiņām vistiešākajā veidā — ļaujot paša izvēlētiem cilvēkiem aplūkot notikumus tādā formā, kādā tos savām acīm redzējusi attiecīgā persona. Dalīšanās ar tik personīgu informāciju palīdzēšot attīstīt radošumu un emocionalitāti.
Kurcveila apsolītais nākamais evolūcijas solis ne vien sniegtu pārcilvēciskas spējas, bet pašos pamatos mainītu izglītības sistēmu pasaulē un arī uz zināšanām balstītu konkurenci darba tirgū. Mācībām nepieciešamais laiks dramatiski saruks, jo jau pirmklasnieki vienā balsī varēs pareizi atbildēt uz visiem skolotāja jautājumiem. Visi vienas klases skolēni varēs «salikt galvas kopā» burtiskā nozīmē un radīt nevainojamu kopdarbu. Atliks vien iemācīties, kā prātā noformulēt jautājumu, lai iegūtu pareizo atbildi, un kā izmantot iegūtos datus secinājumu izdarīšanai.
Tomēr pārcilvēku projektam ir daudz pretinieku pat progresīvo pētnieku nometnē. Viens no tiem ir elektroautomobiļu Tesla ražotājs un kosmosa apguves kompānijas Space X dibinātājs Elons Masks. Viņš brīdinājis, ka mākslīgais intelekts cilvēcei rada tikpat lielus draudus kā atomieroči. Piesardzīgo nometnē ir arī viens no mūsu laikmeta gaišākajiem prātiem fiziķis Stīvens Hokings, kurš izteicies, ka mākslīgais intelekts var pielikt punktu cilvēcei.
Līdz nanorobotiem un pilnvērtīgam mākslīgajam intelektam vēl jāpagaida vismaz divas desmitgades, taču evolūcija informācijas uztveršanā un saglabāšanā notiek jau labu laiku. Digitālās drošības kompānija Kaspersky Lab nesen veica apjomīgu starptautisku pētījumu ar 6000 respondentu un konstatēja tādu jaunu parādību kā digitālā amnēzija. Proti, cilvēki informācijas iegūšanā paļaujas uz tehnoloģijām un dažās sekundēs sameklē vajadzīgos skaitļus vai faktus. Taču tikpat ātri kā atraduši informāciju, to aizmirst, jo necenšas iegaumēt. 36% atzina, ka nemaz nemēģina atcerēties faktus, bet uzreiz ievada atslēgas vārdu meklēšanas programmā. Interesanti, ka biežāk tā rīkojas tieši vecākās paaudzes cilvēki.
Tas tikai liecina, ka cilvēce neapzināti sākusi tuvināties mašīnām un tas būs tikai laika jautājums, kad savu zināšanu glabāšanu un meklēšanu serveros uztversim kā normālu parādību, bez kuras dzīve vairs nebūs iedomājama.