Gruzijā ir tik skaista daba! Gruzijā ir tik garšīgi! Gruzijā ir tik labs vīns! Gruzijā ir atvērtākie cilvēki! – tās bija vien dažas no sajūsminātajām atsauksmēm, ko vairāku gadu garumā dzirdēju no apkārtējiem. Vienmēr nodomāju – izklausās pēc pasakas, gribētos kādreiz turp aizbraukt. Sacīts – darīts, un kādā jūnija rītā, padodoties mirkļa vājumam, abām ar draudzeni biļetes ir rokā. Nu, jau pēc atgriešanās, varu atzīt – neviens no apgalvojumiem nav ne druskas pārspīlēts! Ir tikai vēl labāk, un vārdos to grūti izteikt. Bet par visu pēc kārtas.
Buča pirms saullēkta
Reiss no Rīgas Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi ielido 3.20 pēc Gruzijas laika. No vienas puses – pavisam neparocīgi, no otras – tīri labi, ja esi tāds trakais kā mēs ar ceļabiedreni Annu – esam nolēmušas uzreiz doties vairāk nekā 400 kilometru garajā ceļā uz Batumi, skaistu kūrortpilsētu Melnās jūras krastā. Jau pirmā iepazīšanās ar taksistu sasildīja mūsu nedaudz atturīgo latviešu sirdis – silta buča uz vaiga un apliecinājums, ka darīs visu, lai mums būtu labākais brauciens. Tā arī bija – jautras sarunas, viens no brīnišķīgākajiem saullēktiem, kalni visapkārt un siltas vēja brāzmas no atvērtajiem logiem. Brīdis, kurā pie sevis priecājies, ka kaut uz mirkli ir izdevies aizmukt no lietainās Rīgas vasaras.
Pēc sešas stundas ilga ceļa iebraucām Batumi. Mūsu mājvieta atradās 15 minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra kalnaina ceļa galā – viesu nams Angels. Tas pieder latviešu meitenei Ilānai (reiz, vēl Latvijā, viņa kā Džastina piedalījusies pat Talantu fabrikā). Ārā tik silts, ka vienīgā doma ir, kā ātrāk nokļūt līdz centram un pludmalei – skaistajai Batumi promenādei pie jūras. Kā tur izskatās, mēs, protams, iegūglējām jau pirms tam, un realitāte nelika vilties.
Lai arī Batumi ir Gruzijas otra lielākā pilsēta, tur pastāvīgi dzīvo vien nedaudz vairāk par 120 tūkstošiem cilvēku. Tā ir tūristu pilsēta, kurā par ceļotājiem ir padomāts no matu galiem līdz pat papēžiem – lieliska apkalpošana, pārdomāts serviss, garšīgi nacionālie ēdieni, laipni vietējie un skaista daba. Turklāt reģionā ir daudz, ko baudīt, arī bez pludmalēm un lieliskiem restorāniem. Nākamajā reizē, kad būsim Batumi, noteikti pabrauksim nedaudz uz dienvidiem, lai apskatītu iespaidīgās Gonio cietokšņa drupas ar 18 torņiem, kas senlaikos bijis Romas impērijas citadele.
Visīstākais hačapuri
Brīdī, kad atskārtām, ka neesam ēdušas vairāk nekā pusi dienas un vēderā atbrīvojies pamatīgi daudz vietas, ļāvāmies lielākajam grēkam un vēdera baudai, kāda Gruzijā var būt, – hačapuri! Ak dieniņ, tas garšoja dievīgi! Pēc tā nobaudīšanas iesaucām sevi par hačapuri team, tieši tik labs tas bija. Jāatzīst gan, ka lieliskā garduma pasniegšanas vietu pašas nebūtu atradušas, jo tā izrādījās izteikti lokāla. Tur tikām arī pie vietējās bumbieru limonādes ar izteiktu bērnības garšu. Gruzijā uz ielas bieži redzamas arī dzeltenās veco laiku kvasa mucas – neturējāmies pretī nostalģijas jūtām un vēlāk nogaršojām arī to.
Lai arī katrā Gruzijas reģionā izmanto nedaudz atšķirīgu recepti, hačapuri var mēģināt pagatavot arī mājās. Tradicionāli to gatavo malkas krāsnī, taču mūsdienās arī pašā Gruzijā, it īpaši mājas apstākļos, to mēdz cept cepeškrāsnī. Mīklai nepieciešamas 2,5 glāzes miltu, 0,5 l kefīra, divas olas, ½ tējkarotes sāls un karote sodas. Savukārt pildījumam – 200 g baltā siera, derēs gan brinza, gan mocarella, gan suluguni, divas olas un 100 g sviesta. Vispirms sagatavo mīklu – vienkārši sajaucot un samīcot visas sastāvdaļas. Ja mīkla izveidojas ķepīga, jāpievieno vēl nedaudz miltu un jāatstāj masa «atpūsties» uz pusstundu. Kamēr mīkla pūšas, ķeras klāt pildījumam – sarīvē sieru, sajauc ar sakultu olu un sviestu. No mīklas izveido plānu apli un vidū ieliek pildījumu plānā kārtiņā, vēl vienu plānu mīklas apli uzliek pa virsu un abu mīklas apļu malas stingri saspiež. Plāceni var cept augstā temperatūrā cepeškrāsnī vai arī mēģināt uz lielas uguns pagatavot pannā.
Tosti līdz asarām
Pēc friziera apmeklējuma (jā, mēs paguvām apciemot arī to, jo šķita grēks neizmantot iespēju ieveidot matus par diviem eiro), īsti pat nepiefiksējušas, ka ir jau vakars, plānojām nākamos vēderpriekus – vakariņas gruzīnu restorānā.
Visu stāstu no krāsainās Gruzijas lasiet žurnāla SestDiena 23. – 29. septembra numurā!