Fragments no intervijas:
Mūsdienu bērniem viedierīces ir pieejamas jau no dzimšanas. Kā jūs raksturotu situāciju – kādi paradumi bērniem tā iespaidā veidojas?
Šī parādība – zīdainis, kurš lieto tehnoloģijas, – ir jauna. Līdz 2013. gadam vienmēr, kad bija runa par tehnoloģiju lietošanu, tā bija par cilvēku, kas ir aptuveni sešus gadus vecs. Tātad par vecumu, kad cilvēks mācās lasīt un rakstīt. Taču tehnoloģijas ir attīstījušās ļoti strauji, un šobrīd, lai tās lietotu, nav jāprot pat runāt. Šī tēma ir viena no Eiropas Komisijas Top pētījumiem, un 2015. gadā tika sākta arī īpaša akcija (COST), kuras mērķis ir izpētīt to, ko šī jaunā sociālā parādība nozīmē un kā pieaugušajiem uz to reaģēt.
Šī akcija beigsies 2019. gadā, kad Eiropas Komisijas paspārnē tiks izstrādāti padomi un rīcības vadlīnijas vecākiem, pedagogiem un tehnoloģiju ražotājiem.
Kā izpaužas tas, ka jau zīdainis lieto informācijas tehnoloģijas?
Minētā pētījuma ietvaros mēs, LU pedagoģijas zinātnes pētnieki, intervējām sešgadīgus bērnus un viņu vecākus. Pētījuma nosacījums bija izvēlēties ģimenes, kurās ir arī jaunāki brāļi un māsas. Piemēram, vienā ģimenē ir gadu un septiņus mēnešus vecs puisītis, kurš prot staigāt, bet vēl neprot runāt un iet uz podiņa. Viņš, velkot ar pirkstiņu, jau māk atbloķēt viedtelefonu, ieiet internetā, uzlikt multenīti, noskatīties vienu un tad skatīties nākamo. Vēl mazais prata arī filmēt un fotografēt.
Latvijā 2016. gadā veikts pētījums, kas liecina, ka 47% bērnu vecumā līdz diviem gadiem lieto tehnoloģijas. Tātad būtībā katrs otrais zīdainis ir tehnoloģiju lietotājs. Visbiežāk, protams, vecāki ir tie, kas bērnam priekšā noliek ierīci, un bērni paši tajā izvēlas materiālu, ko skatīties. Jāatgādina, ka arī mēs, pieaugušie, vidēji trīs stundas dienā vai pat vairāk pavadām, bezmērķīgi sērfojot internetā.
Mēs nevēlamies, lai mūs traucē, un tāpēc arī bērnam piedāvājam šo ierīci.
Kādi vēl ir iemesli?
Galvenais iemesls ir tas, ka tehnoloģijas tiek izmantotas kā aukle. Vecāki atzīst, ka bieži divgadīgs bērns nespēj paēst, aiziet gulēt vai nosēdēt automašīnā, ja viņam priekšā nav viedierīces. Tam var būt bīstamas sekas. Bet es nekādā gadījumā neapgalvoju, ka tehnoloģiju lietošana principā ir kaitīga. Jautājums ir par to, kā mēs tās lietojam.
Skaidrs, ka šo ratu vairs nevar apstādināt, tāpēc ir svarīgi gudri izmantot tehnoloģijas. Kādi ir galvenie principi, vai par to vēl zinātnieki strīdas?
Ja mēs izvēlamies tehnoloģijas un piedāvājam bērnam tās ar attīstošu nolūku, tajā nav nekā kaitīga. Kaitējums ir šī bezmērķīgā, atkarību veicinošā tehnoloģiju izmantošana, kad mēs mēģinām bērnu "izslēgt", lai viņš mūs netraucē.
Runājot par to, vai ratu ir iespējams pagriezt atpakaļ, tikai pagājušajā un šajā gadā parādās pirmie neirobiologu un psihologu pētījumi par to, ka bērniem līdz 2–3 gadu vecumam tomēr viedierīces izmantot neiesaka. Es domāju, ka paies vēl daži gadi un būs pietiekami daudz vecāku, kas apzināsies šos riskus. Pašlaik ieteikums mazuļu vecākiem ir bērnam ļaut pavadīt pie viedierīces ne vairāk kā 15 minūšu dienā, darboties tikai ar viņa vecumam atbilstīgu saturu un darīt to tikai kopā ar vecākiem.
Daži mani studenti, kas ir jaunie vecāki un bija jau pieradinājuši bērnus pie tehnoloģijām, pēc lekcijām ir centušies mainīt paradumus. Un ziniet – tas izdevās! Niķis ir dažas dienas, un tas vienkārši ir jāiztur, bet to var izdarīt.
Visu interviju lasiet žurnāla SestDiena 11. augusta numurā!