Inta Lase: Ja esi pabijis citās valstīs, labāk novērtē Latvijas demokrātiju

Misiju laikā Lasei jākontaktējas ar vietējām amatpersonām, kas šajās zemēs gandrīz vienmēr ir vīrieši. Cik nopietni viņi uztver ieteikumus, ko devusi jauna sieviete no tālās Eiropas? Lase skaidro, ka daudz ko nosaka tas, kā eksperts sevi profesionāli pasniedz un ar kādu attieksmi dodas pie cilvēkiem. "Kā žurnāliste iemācījos, ka pie cilvēkiem jāiet ar atvērtu prātu. Lai viņi saprastu, ka tu vēlies uzzināt, nevis vienkārši pakratīt ar pirkstu un pamācīt, kā viņiem rīkoties. Ja tu centies saprast un iedziļināties, tad arī attieksme mainās." Lase stāsta, ka, piemēram, Nigērijā valsts televīzijas ģenerāldirektors pēc statusa ir līdzvērtīgs ministra postenim. Un tad sākumā var saskarties ar attieksmi: ko tad jūs, meitenīt, te atbraucāt un mums mācīsiet. Taču soli pa solim, ar cieņu pret vietējo kultūru un tradīcijām, šo attieksmi var mainīt. Un tad ir gandarījums, ja ekspertu rekomendācijas pašas vietējās amatpersonas, politiķi un mediju vadība sāk uztvert kā savējās, tātad ieviešamas.

Lase stāsta, ka Uzbekistānā uz prezidenta vēlēšanām, kurās ilggadējo prezidentu Islamu Karimovu ar 90,39% balsu pārvēlēja amatā uz kārtējo termiņu, kā Uzbekistānas puses uzaicināti novērotāji bija ieradušies arī mūsu Saeimas deputāti un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņi nedarbojās zem EDSO mandāta, bet Cimdars esot atzinīgi izteicies par vēlēšanu gaitu. "Man šķita, ka es redzēju kaut ko citu un viņš ir bijis kādā citā valstī," secina Lase. Lielākais pārsteigums bijis noslēguma pasākumā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, kad goda vietā blakus Uzbekistānas vēlēšanu komisijas vadītājam sēdēja Cimdars un viņa Baltkrievijas kolēģe. "Tas bija nedaudz jocīgi, ka Eiropas Savienības prezidējošās valsts vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs sēž pie labās rokas vietējās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kura organizētajās vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 90% pilsoņu un vairāk nekā 90% nobalso par esošo prezidentu, bet opozicionāri un cilvēktiesību aktīvisti ir arestēti vai izdzīti trimdā."

Kad Inta vaicājusi, cik Uzbekistānā ir neatkarīgu žurnālistu, vietējais kolēģis godīgi atzinis, ka esot kādi desmit un arī tikai interneta vidē. "Mēs ar jums šeit brīvi runājam, un nav tā, ka lampa mūs noklausās. Tās ir lietas, ko novērtē tikai tad, kad esi pabijis arī citās valstīs," secina Inta.

Izjūtot agrāko piederību medijiem, Lasi uztrauca Latvijas varas iestāžu reakcija uz žurnālistes Agneses Margēvičas kritisko rakstu par Drošības policiju. Jāatgādina, ka pēc šīs publikācijas, to izskatot Saeimas Nacionālās drošības komisijā, politiķi pieļāva nepieciešamību veikt izmaiņas Krimināllikumā, lai ierobežotu nepārbaudītas un nepatiesas informācijas izplatīšanu. "Daudzās totalitārās valstīs žurnālisti valsts drošības interesēs tiek sēdināti cietumā un krimināli sodīti. Ja politiķi vēlas ieviest kriminālatbildību žurnālistiem, tad viņiem būtu jāsāk ar sevi, nosakot kriminālatbildību par melošanu vēlētājiem," uzsver Lase.