Maxima boikots: Vai lētāka desa nebūs stiprāka par principiem?

Taču atvainošanās nāca krietni par vēlu, un, visticamāk, tā neko vairs nemainīs. Boikotu_ Maximai _pieteikuši gan daudzi tūkstoši cilvēku sociālajos tīklos, gan vairākas amatpersonas, tostarp premjerministrs Valdis Dombrovskis, kura ģimene Maximai turpmāk iešot apkārt ar līkumu. Taču tikai laiks rādīs, vai šiem vārdiem ilgtermiņā sekos arī darbi. Pirms pāris gadiem Maximu atzina par trešo mīlētāko zīmolu Latvijā. Arī šogad reklāmas aģentūras DDB veidotajā topā uzņēmuma pozīcijas nebija sliktas - godpilnā septītā vieta. Taču pēc 21.novembra vakara Maxima, visticamāk, kļuvusi par vienu no nīstākajiem Latvijas zīmoliem, bet sauklis Par visu padomāts! tagad saistās ar cinisku ironiju. Cilvēku kopskaits, kuri sociālajos tīklos pauduši apņemšanos boikotēt Maximu un aicinājuši to darīt arī citus, tiek lēsts ap 20 tūkstošiem. Viens no boikota iemesliem ir Maximas piekoptā darbinieku politika. Pēc notikušās traģēdijas medijus pārpludināja esošo vai bijušo veikala darbinieku stāsti par uzņēmuma necilvēcīgo attieksmi - nereti nācies strādāt 11 stundas garas maiņās vairākas dienas pēc kārtas, jāprasa atļauja tualetes apmeklēšanai, pusdienu pārtraukumā drīkst pavadīt tikai 15 līdz 20 minūtes, bet prece ar beigušos termiņu jāizpērk darbiniekiem. Tās ir tikai dažas no skaudrajām atsauksmēm.Maximas boikotētāju vidū ir uzņēmējs Neils Kalniņš, kurš turpmāk šim veikalam apņēmies mest līkumu tieši darbinieku politikas dēļ. Protestu viņš pauž ne tikai sociālajos tīklos, bet arī veicot "informatīvi izglītojošu kampaņu" klātienē - jau vairākus vakarus kopā ar domubiedriem Neils pulcējies pie Maxima veikalu ieejas dažādās pilsētās, lai pircējiem skaidrotu, kādam uzņēmumam viņi atdod savu naudu. Apmēram piektdaļa no uzrunātajiem ieklausās un sāk apsvērt domu par boikotu, taču pārējie saka, lai beidz viņiem piesieties. Neila Kalniņa un viņa domubiedru mērķis nav padzīt Maximu no Latvijas, bet gan panākt, lai uzņēmums rīkotos sociāli atbildīgi. "Ja jūs saņemtu 200 latu mēnesī un jums būtu jāuztur mazs bērns, jūs visu laiku būtu parādos un jums nāktos prasīt sociālos pabalstus, ko maksātu no citu nodokļu maksātāju naudas. Jūs nevarētu nodrošināt ne labu izglītību savam bērnam, ne pienācīgu veselības aprūpi sev. Iedomājieties, kas notiek, ja jūs laikus nelabojat zobus vai nevedat bērnu uz teātri?" Kalniņš iezīmē iespējamo scenāriju. Viņš uzsver: "Tas nenozīmē, ka mazais vienkārši nebūs redzējis kādu izrādi. Tā ir sabiedrības degradācija ilgtermiņā. Es pats esmu biznesā vairāk nekā 20 gadu, tāpēc zinu, kā šīs lietas strādā. Ja neviens neko neprasīs, tad, it sevišķi uzņēmumā ar tik zemu ētikas kodeksu, kāds rādās Maximā, neviens arī neteiks - paklau, draugi, varbūt jums kaut ko pielikt pie algas? Un Maximā diemžēl strādā cilvēki ar zemu izglītību, tādēļ viņi nezina, kā to vajadzētu prasīt." Vienlaikus aktīvists atzīst, ka notikusī traģēdija vērš uzmanību arī uz citu lielveikalu un visas sabiedrības atbildību kopumā, tostarp viņa paša: "Kur tad es pats biju visu šo laiku? Vai tad līdz šim negāju uz Maximu?"Sociologs Arnis Kaktiņš atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad publiskajā telpā izskan aicinājumi kaut ko boikotēt, taču līdz šim nekādi vērā ņemami rezultāti nav manīti. "Ja Maximā varēs dabūt par desmit santīmiem lētāku desu, daudzi no tiem, kas sociālajos tīklos iestājas par boikotu, visticamāk, aizies un nopirks to desu, jo desmit santīmi būs vērtīgāki par solījumiem kaut ko boikotēt. Bet jāņem vērā, ka šoreiz tam ir ļoti skarbs konteksts. Dzīvosim - redzēsim."Vairāk par Maximas boikotu lasiet 6.decembra žurnālā Sestdiena!