Tas, kas notiks Krievijā no 15. līdz 17. martam, nebūs īstas prezidenta vēlēšanas. Tajās nebūs īstu kandidātu, nebūs īstu novērotāju. Daļā reģionu neviens pat īsti neskaitīs balsis. Tā Krievijā šajā nedēļas nogalē notiekošo raksturojis nesen ieslodzījumā mirušā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija tuvs sabiedrotais Leonīds Volkovs, kuram šonedēļ Viļņā uzbrukumā ar āmuru tika sasista galva un kāja un salauzta roka.
Demokrātisku vēlēšanu eksperti un mediju komentētāji Rietumos līdzīgi Krievijas opozīcijai to, ko Kremlis sauc par vēlēšanām, raksturo kā nevēlēšanas, vēlēšanu farsu, Potjomkina vēlēšanas vai speciālo vēlēšanu operāciju – pēc analoģijas ar to, ka Kremlis karu pret Ukrainu dēvē par speciālo militāro operāciju. Esot skaidrs, ka Kremlis pēc "vēlēšanām" pasludinās pašreizējā Kremļa saimnieka pārvēlēšanu amatā uz vēl vienu sešu gadu termiņu. Vienīgi varēs sekot, cik liela būs nosauktā viņa kandidatūru atbalstījušo proporcija, jo Kremlis vēloties, lai tā būtu krietni lielāka par 80%. Savukārt vienīgais interesantais, ko varēs vērot svētdien, būs, cik daudz cilvēku atsauksies opozīcijas līderu ierosinātajam un A. Navaļnija pirms nāves atbalstītajam aicinājumam tieši pulksten 12.00 pulcēties vēlēšanu iecirkņos, lai tā izteiktu protestu pret V. Putinu.
Plebiscīts kara atbalstam
V. Putna valdīšanas laikā Krievijā opozīcijas līderi ir vai nu miruši, vai atrodas ieslodzījumā, vai arī, bēgot no represijām, ir spiesti dzīvot trimdā. Pulcēšanās un runas brīvība nav atļauta. Neatkarīgi mediji, kuri kritizē Kremli un tā sākto karu, ir likvidēti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00