Tikai pēc vairāk nekā četrām diennaktīm Vācijas galvaspilsētā Berlīnē izdevās atjaunot elektrības padevi visiem 45 tūkstošiem mājsaimniecību, kam tā pagājušajā sestdienā tika pārtraukta sabotāžas aktā, par kuru atbildību uzņēmies galēji kreiso ekstrēmistu grupējums Vulkangruppe. Izmeklēšanu par sabotāžu, kas izraisīja ilgāko elektrības padeves pārrāvumu Berlīnē kopš Otrā pasaules kara, ir pārņēmusi federālā prokuratūra Bundesanwaltschaft. Notikušais uzjundījis debates par Vācijas infrastruktūras ievainojamību pret sabotāžas aktiem, vienalga, vai tos veic vietējie vai ārvalstu aktori, raksta BBC.
Apdraud sabiedrību
CNN ziņoja, ka sestdienas rītā tika konstatēts ugunsgrēks kabeļu pārvadā zem vanšu tilta pār Teltovkanālu Berlīnes dienvidos. Liesmas izpostīja vairākus augstsprieguma kabeļus, kas savienoti ar netālo Lihterfeldes termoelektrostaciju. Tā kurināšanā izmanto dabasgāzi. Ap sešiem no rīta ugunsgrēku izdevās nodzēst, taču tā nodarīto postījumu dēļ bez elektrības padeves, apkures un siltā ūdens Berlīnes dienvidrietumu daļā palika ap 45 tūkstošiem mājokļu, ap diviem tūkstošiem biznesa vietu, četras slimnīcas, 74 aprūpes centri, 20 skolu un sabiedriskā elektrotransporta tīkls. Tika būtiski traucēti mobilo telefonu sakari un piekļuve internetam. Tas ievērojami apgrūtināja iedzīvotāju dzīvi laikā, kad gaisa temperatūra naktīs nokrita līdz mīnus 10 grādiem. Tikai trešdienas laikā elektrības padeve tika atjaunota bez tās vēl palikušajiem 20 tūkstošiem mājsaimniecību un 850 biznesa vietām.
Atbildību par notikušo uzņēmās kreiso ekstrēmistu grupējums Vulkangruppe, kas varasiestādēm nosūtītā un publiskotā vēstulē paziņoja, ka sekmīgi veicis sabotāžu pret Lihterfeldes termoelektrostaciju. Grupējums pamatoja savu rīcību ar ekoloģiskiem apsvērumiem, apsūdzot sabiedrību planētas iznīcināšanā, izmantojot tās energoresursus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk naudas un varas. «Cilvēki sauc mūs par ekoteroristiem, taču mēs respektējam dzīvību. Viņi sauc mūs par bezatbildīgiem, taču mēs uzņemamies atbildību izbeigt šo impērisko, destruktīvo dzīvesveidu,» rakstīja Vulkangruppe.
Tabloīds Bild trešdien vēstīja, ka Vulkangruppe publiskojis vēl vienu paziņojumu, kurā uzsvēra, ka elektrības padeves pārtraukums tik daudziem cilvēkiem neesot bijis plānotais iznākums. Viņu mērķis esot bijis vērsties pret industriju, kas izmanto fosilos kurināmos, tā iznīcinot vidi. Paziņojumā arī esot noraidītas spekulācijas, ka ar uzbrukumu varētu būt saistīta Krievija, un norādīts, ka šādas versijas izvirzīšana būtu «varasiestāžu mēģinājums ar ārējā ienaidnieka tēla konstruēšanu maskēt savu bezpalīdzību».
Berlīnes mērs Kajs Vegners otrdien paziņoja, ka sabotāža bijusi «kreisā spārna ekstrēmistu terora akts». «Aizdomās turētie kreisā spārna ekstrēmisti ar nolūku pakļāva riskam cilvēku dzīvību, it īpaši, apdraudot pacientus slimnīcās, arī vecākus cilvēkus, bērnus un ģimenes,» K. Vegnera teikto citēja Deutsche Welle.
Arī eksperti uzsver, ka šāda veida sabotāžas pakļauj dzīvības riskam civiliedzīvotājus, kas nekādi nav saistīti ar ekstrēmistu deklarētajiem pārmetumiem, īpaši, apdraudot pacientu dzīvību slimnīcās, kur elektrības padeve ir nepieciešama dzīvību uzturošu ierīču darbināšanai.
Vācijas Sarkanā Krusta (DRK) priekšsēdētājs Hermanis Grēhe intervijā Redaktionsnetwerk Deutschland teica, ka notikušas atklājis, «cik ievainojama ir kritiskā infrastruktūra un cik svarīgi ir pasargāt sabiedrību». Viņš kritizēja valsts investīciju trūkumu civilajā aizsardzībā, uzsverot, ka aizsardzība pret katastrofām ir sabiedrības izturētspējas centrālais elements un vitāli svarīgs valsts pienākums. Vācijas Slimnīcu federācijas (DKG) vadītājs Geralds Gass intervijā Augsburger Allgemeine, norādot uz nepieciešamību elektrības padeves pārrāvuma gadījumā slimnīcās izmantot ģeneratorus, uzsvēra, ka to pašreizējais nodrošinājums ļauj tos izmantot tikai ierobežotu laika posmu. Slimnīcām būtu nepieciešami 2,7 miljardi eiro, lai tās pasargātu no kiberuzbrukumiem un sabotāžām. To sagatavošana karadarbības situācijai prasītu pat 14–15 miljardus eiro.
Vardarbīgs grupējums
Vācijas iekšējās izlūkošanas aģentūras – Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) – vadītājs Sinans Selens decembrī intervijā Die Welt brīdināja par «satraucošu attīstību» kreisā spārna ekstrēmistu vidū.
BfV gadiem ilgi uzraudzījis Vulkangruppe, secinot, ka grupējuma dalībnieku identitāte un organizatoriskā struktūra ir ļoti «necaurspīdīga», tas darbojas decentralizēti un ir klasificējams kā uz vardarbību orientēts. Berlīnē un Brandenburgā tā pārstāvji kopš 2011. gada neregulāros intervālos veikuši kritiskās infrastruktūras aizdedzināšanas uzbrukums, kas bieži būtiski ietekmējuši sabiedrību.
Vairāki šādi uzbrukumi bijuši vērsti pret Īlona Maska uzņēmumu Tesla. 2021. gada maijā uzbrucēji aizdedzināja Tesla rūpnīcu Grīnheidē netālu no Berlīnes. Visnopietnākais sabotāžas incidents bija 2024. gada martā, kad augstspriegumu vada balsta aizdedzināšanas dēļ rūpnīcā tika apturēta ražošana un bez elektrības vairākas dienas palika tuvējie ciemi. Arī par šo uzbrukumu atbildību uzņēmās Vulkangruppe.
2020. gadā Vulkangruppe uzņēmās atbildību par dedzināšanas uzbrukumu Fraunhofera Telekomunikācijas institūtam Berlīnē, apsūdzot to par līdzdalību Covid-19 izsekošanas lietotnes radīšanā.