Jaunā – Evikas Siliņas vadītā – valdība darbojas nu jau teju divus mēnešus. Skatoties no malas, ir divas sajūtas. Pirmā – viss ir mierīgi, un nekas īpaši nenotiek, otrā – ka jaunajā koalīcijā tomēr viss nav tik līgani, mierīgi. Progresīvie dažādi izpaužas, Jaunajai Vienotībai (JV) pat iekšēji ir atšķirīgi viedokļi par atsevišķiem jautājumiem. Kāda ir jūsu sajūta – šī valdība vienkārši funkcionē "uz papīra", vai tomēr ir redzamas arī kādas pozitīvas nianses?
Es teiktu – viens, kas krīt acīs, ir tas, ka, piemēram, virkne nozaru un sociālo partneru ir diezgan neglaimojoši izteikušies par 2024. gada budžeta projektu, ko valdība dēvē – viņiem ir dažādi nosaukumi, un laikam tas jaunākais ir "drošības un atspēriena budžets". "Atspēriens" laikam ir nācis "attīstības" vietā, kas arī ir pietiekami zīmīgi. Mēs arī burtiski trešdien Latvijas Bankas (LB) rīkotajā konferencē dzirdējām LB prezidenta Mārtiņa Kazāka – īstenībā skarbu – vērtējumu, ka nekas neliecina, ka mūs sagaida kaut kāds straujš ekonomisks izrāviens. Tā nav tikai kaut kāda kritika, ko pauž viena vai cita nozares organizācija, – par to runā LB prezidents, aiz kura stāv visa LB analītiskā kapacitāte. Līdz ar to nevar to vienkārši tā ignorēt un izlikties, ka nekas nav noticis un ka viss ir ļoti labi. Domāju, ka tā arī ir centrālā problēma – pat ja mums ir nomainījusies koalīcija, faktiski tas neko būtisku nav devis tieši valsts budžeta izstrādē, un mēs turpinām dzīvot kaut kādā ekseļu, nevis politiķu vadītā pasaulē. Un tā kopumā ir slikta ziņa. Un man šķiet – tas, ko mēs šobrīd redzam koalīcijas iekšienē, tā burbuļošana, kas saistīta ar banku sektoru, kur finanšu ministrs no JV saka: nu, mēs jau tikai paņemsim to uzņēmumu ienākuma nodokli savlaicīgi, nevis ļausim to nodokli maksāt tikai tajā brīdī, kad tiks ņemtas ārā dividendes, un – ir Saeimas Budžeta komisijas vadītājs arī no JV, kurš saka: nu nē, mums pret bankām ir riktīgi jāvēršas un beidzot tās jāiesaista kaut kā vairāk gan valsts ekonomikā, gan palīdzībā kredītņēmējiem. Un faktiski top dokuments, kas radikāli atšķiras no valdības pieejas. Domāju, tas norāda, ka tādā vienkāršākajā līmenī mēs varētu teikt, ka tas ir kaut kāds [Budžeta komisijas vadītāja Jāņa] Reira kunga aizvainojums par to, kā viss notika 2022. gadā uzreiz pēc vēlēšanām, kad ar [tagadējā Valsts prezidenta Edgara] Rinkēviča kunga vieglu roku viņš tika atstumts no dalības valdībā, bet, no otras puses, tas var liecināt par kaut ko dziļāku, tas ir – Finanšu ministrija ir bēdīgi slavena ar savu ekseļa domāšanu, respektīvi, tā ir vienas domāšanas sadursme ar politisku domāšanu – par to, kas ir svarīgs, kas ir jādara, neskatoties uz to, ko ekselis rāda vai nerāda.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!