Bankas kopumā ir bažīgas par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Jāņa Reira maija vidū komisijas sēdē pausto pieļāvumu aplikt bankas ar jaunu nodokli par pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku.
Ja banku riska politika nemainīsies,mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro", toreiz J. Reira pausto citēja LETA. Tāpat viņš norādījis, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju (FM) un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. J. Reirs izteicies, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim".
Lai gan pagaidām nekas vairāk pēc J. Reira paustās idejas komisijas sēdē nav turpinājies, Diena tomēr nolēma noskaidrot tirgus dalībnieku un arī uzraugu viedokli par šādu pieļāvumu.
Kredīts nav kartupelis
"Swedbank jau kopš pagājušā gada vērš uzmanību uz to, ka atsevišķu politiķu subjektīvie, datos nebalstītie izteikumi rada nelabvēlīgu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, tāpat kā veido negatīvu priekšstatu par Latviju kā neprognozējamu investīciju vidi ārvalstu partneriem," Swedbank viedokli Dienai pauž bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
Līdzīgi J. Reira iniciatīvu vērtē arī SEB bankas vadītāja Ieva Tetere: "Diemžēl redzam, ka tendence valstij nesamērīgi iejaukties privātajā uzņēmējdarbībā, nākot klajā ar jaunām iniciatīvām attiecībā uz uzņēmējdarbības vides regulēšanu un budžeta ienākumu papildināšanu par katru cenu, turpinās. Būtu labi saprast, kāds ir šāgada stāsta mērķis – sodīt bankas, sekmēt kreditēšanu, veicināt valsts ekonomisko izaugsmi vai vienkārši atrast ātru risinājumu, kā papildināt valsts budžetu? Skaidrs ir tas, ka ar šādiem paņēmieniem kreditēšanu bremzēsim, nevis veicināsim. Šis ir kārtējais īstermiņa risinājums ar mērķi kaut ko pārdalīt, nevis radīt jaunu vērtību – ilgtermiņā tā zelta ādere kļūs tukša. Gribētos vairāk dzirdēt par konkrētiem ilgtermiņa plāniem uzņēmējdarbības veicināšanai."
I. Tetere arī uzsver, ka nodokļu politikai jābūt skaitļos un faktos balstītai un ilgtermiņā paredzamai. Izmērīt riska politikas agresivitāti būs diezgan sarežģīti. Tāpat kā katrs uzņēmējs izvērtē savas investīcijas un to atdevi, tā arī katras bankas akcionāri izvēlas savu riska apetīti un to, kādā apjomā un par kādu cenu ir gatavi izsniegt aizdevumus klientiem. Aizdevums nav prece, kuru var pārdot – tā ir abpusēja vienošanās, kur gan vēlmi, gan motivāciju, gan ilgtermiņa atbildību uzņemas abas puses.
SEB bankas vadītāja arī savā ziņā brīdina: "Straujas nodokļu izmaiņas mazina uzticību un paļāvību jebkuram investoram. Šodien bankas, rīt būs citas industrijas, tāpēc labāk Latvijā neieguldīt un peļņu šeit neradīt. Svarīgi ir paturēt prātā, ka kapitālam nav robežu – ja ienākumus vienā valstī apliek ar nodokli, bankas finansēs uzņēmumus no citām ģeogrāfijām, piemēram, no Igaunijas, un nopelnīs ziemeļu kaimiņi."
Savukārt Rietumu bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzskata: "Ja vēlamies panākt, lai ekonomika Latvijā attīstās, lai esam konkurētspējīga un pārticīga valsts, tad viens no priekšnoteikumiem ir skaidra un paredzama nodokļu sistēma. Pēkšņa jaunu nodokļu ieviešana ar mērķi papildināt valsts budžetu būtu īstermiņa risinājums, jo ilgtermiņā šāda politika noved tieši pie pretējā rezultāta – nodokļu sloga un neparedzamības dēļ uzņēmējdarbības aktivitāte un attiecīgi arī nodokļu ieņēmumi sarūk. Jāņem vērā arī mūsdienu globālās ekonomikas īpašības – bizness un kapitāls ir mobils, tam faktiski vairs nav robežu, un tas izvēlas valstis ar labvēlīgāku un stabilāku nodokļu regulējumu."
J. Buraja arī akcentē ārzemju investīciju nozīmīgumu Latvijai: "Investīciju piesaiste palielina uzņēmumu kapitāla bāzi, kas savukārt veicina kreditēšanu. Pašlaik Latvijā ir būtiski mazāk ārvalstu investīciju nekā kaimiņvalstīs, no Igaunijas atpaliekam gandrīz vai divreiz, un šo plaisu ir jācenšas samazināt." Dati liecina par to, ka 2023. gada trešā ceturkšņa beigās Latvijas ekonomikā ārvalstu tiešās investīcijas bija 26 miljardi eiro, Lietuvā –36 miljardi, bet Igaunijā – 46 miljardi.
Latvijas Banka nekomentē
Latvijas Banka (LB) savā vērtējumā par J. Reira ideju gan ir atturīgāka: "Nodokļu politikas veidošana ir Finanšu ministrijas un Saeimas atbildīgās komisijas kompetencē. Latvijas Banka pagaidām nevar komentēt šo izteikumu, jo nav skaidrs, kā šāda iniciatīva praktiski varētu tikt īstenota."
Vienlaikus LB pārstāvji norāda, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau kopš 2020. gada veikusi un pašlaik LB veic dažādus pasākumus, lai komercbankas īstenotu uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un finanšu pakalpojumi būtu pieejami. LB arī secinājusi, ka kreditēšana Latvijā ir pārāk vāja, un īpaši pēdējo gadu laikā veikusi pasākumus, lai situāciju uzlabotu, piemēram, pārkreditēšanās iniciatīva un regulējuma šķēršļu noņemšana. Tomēr, lai ekonomikas izaugsmes jaunajā ciklā vērotu straujākas pārmaiņas, visām pusēm nepieciešams aktīvi iesaistīties.
FM savukārt uzsver, ka šobrīd ir svarīgi, lai finanšu sektors veicinātu finanšu pakalpojumu un finansējuma pieejamību, tostarp reģionos. Lai īstenotu šo mērķi FM, sadarbojoties ar LB, kredītiestāžu un finanšu iestāžu asociācijām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba Devēju konfederāciju, analizējot arī institūciju un asociāciju sniegtos anonimizētos piemērus, 2024. gada 1. februārī izstrādājusi finanšu sektora riska mazināšanas politikas stratēģisku rīcības dokumentu (de-risking strategy) ar mērķi veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību, Dienai pastāsta FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
De-risking strategy mērķis ir veicināt efektīvu NILLTPFN risku apzināšanu un vadīšanu, kā arī samērīgu un efektīvu normatīvo aktu prasību piemērošanu ar mērķi ierobežot un novērst negatīvo seku un kaitējuma rašanos Latvijas finanšu sistēmas drošībai un plašai pieejamībai. Stratēģija sastāv no diviem pielikumiem – pirmais pielikums ietver veicamos pasākumus ar noteiktiem termiņiem samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās, kas identificēti stratēģijas apstiprināšanas brīdī; savukārt otrajā pielikumā iekļauti anonimizēti piemēri, kas raksturo konkrētas situācijas, kādās finanšu iestādes sadarbību ar klientu nav uzsākušas vai esošā sadarbība ir pārtraukta.
"FM un LB vērtējot norises finanšu sektorā, viena no būtiskākajām problēmām ir konkurences trūkums kredītiestāžu sektorā. Tirgus segmentācija un ierobežota konkurence atspoguļojas ne tikai augstās kredītu procentu likmēs, bet arī citās kredītiestāžu klientiem nelabvēlīgās sekās. Viens no konkurenci stiprinošiem faktoriem ir zemas barjeras klientu mobilitātei. Ja klientam ir iespēja bez lielām grūtībām un ar zemām izmaksām mainīt pakalpojuma sniedzēju, esošais pakalpojuma sniedzējs ir motivēts piedāvāt pēc iespējas konkurētspējīgākus pakalpojuma nosacījumus, tajā skaitā cenu. LB Kredītu reģistra dati liecina par ļoti gausu pārkreditēšanās aktivitāti, un būtisks iemesls tam ir salīdzinoši augstas pārkreditēšanās izmaksas. Lai rastu iespējamos risinājumus kreditēšanas pakalpojumu konkurētspējas veicināšanai, tajā skaitā uzņēmumu kredītu refinansēšanas šķēršļu mazināšanai, aprīlī tika izveidota refinansēšanas darba grupa Ministru prezidentes vadībā. Tajā tika iezīmēti turpmākie rīcības virzieni – vērtēt iespējas mazināt ar uzņēmumu kredītu pārfinansēšanu saistītās komisijas maksas, kā arī strādāt pie priekšlikumiem administratīvo šķēršļu mazināšanai. Šobrīd notiek darbs pie juridisko personu refinansēšanas ietvara izstrādes," norāda A. Jarockis.
Var atgrūst interesentus
Lai gan nozares pārstāvji savā ziņā mierina, ka arvien jaunu apgrūtinājumu izdomāšana un potenciāla ieviešana nevarētu būt uzreiz iemesls, kādēļ kāda no Latvijā strādājošajām komercbankām varētu pieņemt lēmumu par mūsu tirgus pamešanu, tomēr piekrīt, ka noteikti tas nebūs starp faktoriem, kas varētu sekmēt jaunu investoru izvēli par labu darbībai Latvijā.
Uz jautājumu, vai banku pārstāvji nesaskata riskus, ka šāda nodokļa ieviešana ne tikai atgrūdīs jaunu banku ienākšanu tirgū un attiecīgi konkurences paplašināšanos, bet varētu būt iemesls, ka kāda banka pieņem lēmumu pamest Latvijas tirgu, Swedbank pārstāvji norāda: "Latvijas tirgus ir gana piesātināts, un nav dzirdēts, ka kāda liela un ietekmīga banka ir izteikusi vēlmi uzsākt šeit biznesu. Maz ticams, ka princips "ja jūsu biznesam veiksies labi, tad, visticamāk, jūsu nozari bez liela brīdinājuma apliks ar papildu nodokļiem" būs laba motivācija jebkādu investoru piesaistei. Vienlaikus nevajag arī pārspīlēt tirgus pamešanas riskus. Swedbank ir lielākā banka Latvijā un skaidri paudusi, ka Latvija ir viens no mūsu mājas tirgiem. Mēs esam savas valsts patrioti un vienmēr esam bijuši atvērti konstruktīvām sarunām par kvalitatīvām pārmaiņām Latvijas ekonomikā."
Līdzīgās domās ir arī SEB bankas vadītāja I. Tetere: "Jo vairāk ieviesīsim dažādus regulējumus, jo vairāk mazināsim investoru un pašu Latvijas uzņēmumu vēlmi darboties Latvijā. Dzirdam arī LB vēlmi ar likuma spēku regulēt pakalpojumu fizisko pieejamību reģionos. Es patiešām lepojos ar Latvijas sasniegumiem digitālajā attīstībā – ar mūsu autentifikācijas rīkiem, ar klientu ērtību jebko izdarīt attālināti. Salīdzinot ar Rietumeiropas lielvalstīm, mūsu iedzīvotājiem ir unikāla iespēja ar vienu autentifikācijas līdzekli piekļūt gan banku, gan valsts, gan sava uzņēmuma finanšu pakalpojumiem. Citviet Eiropā līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Tāpēc labprāt vēl ciešāk sadarbotos ar valsts pārvaldi, lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas šajā jomā. Atgriešanās vēsturiskajā analogajā Latvijā nav risinājums – banka šodien nenozīmē tikai māju ar izkārtni "Banka". Banka bieži ikdienas pakalpojumos ir neredzama: autorizēšanās, nemanāma maksājumu veikšana u. c. Vienlaikus, protams, joprojām esam elastīgi un nodrošinām pakalpojumu un konsultāciju pieejamību klātienē. Piemēram, sarunas par jauniem kredītiem privātpersonām un uzņēmumiem, tāpat arī par sarežģītākiem tematiem kā ieguldījumi un uzkrājumu veikšana joprojām notiek klātienē."
Rietumu bankas vadītāja vērš uzmanību uz to, ka konkurence Latvijas finanšu tirgū ir visai sīva, tajā pašā laikā bankai ir būtiski izaugsmes plāni. Rietumu banka ir lielākā banka ar vietējo Latvijas kapitālu un būtībā vienīgā, kas spēj konkurēt ar starptautiskajām bankām lielo biznesa projektu finansēšanā. "Mums ir daudz jaunu labu projektu tādās jomās kā atjaunīgā enerģija, nekustamais īpašums, ražošana un citās nozarēs. Mēs nepārprotami plānojam attīstīties mūsu valstī, vienlaikus finansējot atsevišķus projektus arī Eiropas mērogā." Viņa uzsver, ka finanšu tirgū turpināsies konsolidācijas tendences un noteikumu maiņa mazākajiem spēlētājiem varētu būt sāpīgāka.
Savukārt LB pārstāvji, lai gan neatbild tieši uz uzdoto jautājumu, arī norāda uz riskiem, ko rada politiķu nepārdomātie izteikumi un pat lēmumi: "Kopumā LB ir paudusi nostāju, ka valdības un Saeimas lēmumiem ir jābūt tālredzīgiem, ar ilgtermiņa skatījumu un risinājumiem. Nedrīkst ik gadu raustīt nodokļu sistēmu un ieviest dažnedažādus īstermiņa risinājumus. Jābūt zināmai prognozējamībai un redzējumam, kas neaprobežojas tuvākā gada nogrieznī."
"Kapitālais remonts" nav pie vainas
Atminoties salīdzinoši nesenos valdības un Saeimas pieņemtos lēmumus, kas būtiski pastiprināja prasības banku sektorā, Diena vēlējās noskaidrot arī tirgus dalībnieku un uzraugu viedokli – vai pašreizējā banku piesardzīgā politika tomēr nav "kapitālā remonta" procesu sekas un ka īsti tomēr nevar vainot bankas par stingro prasību ievērošanu savā darbībā, tostarp arī baidoties no potenciālajiem sodiem par normatīvu striktu neievērošanu, un ka būtībā par esošo situāciju tomēr nav korekti vainot tikai komercbankas.
LB pārstāvji savā atbildē vērš uzmanību uz to, ka Latvijas finanšu sektora pārmaiņas sākās līdz ar Latvijas lēmumu kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti (2016. gadā). 2018. gada notikumi šīs pārmaiņas paātrināja un pastiprināja, savukārt "kapitālais remonts" tika pieteikts 2019. gada sākumā.
Arī 2008. gada globālā finanšu krīze, kuras rezultātā būtiski un visaptveroši tika pārskatīts Eiropas regulējums kredītiestāžu risku pārvaldības jomā, atstāja ietekmi uz risku uzņemšanās apetīti. Ar finanšu pakalpojuma pieejamības problēmām saskaras lielākā daļa valstu – tas saistīts arī ar starptautisko standartu AML (anti-money laundering) jomā stiprināšanu. Piemēram, Zviedrijas ziņojums liecina, ka kontu aizvēršanas skaits no 2020. līdz 2022. gadam ir palielinājies par 30%. Tāpat pagājušā gadā arī ASV ir izstrādājusi savu deriskinga stratēģiju, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību, norāda LB pārstāvji.
"Situācija saistībā ar finanšu pakalpojumu pieejamību un kreditēšanu jāvērtē kompleksi, turklāt plašākā laika nogrieznī un Baltijas mērogā. Ir vairāki notikumi, kas ietekmējuši šos procesus. Būtiskākie no tiem ir ģeopolitiskā situācija, Zolitūdes traģēdija un no tā izrietošais būvniecības regulējums, finanšu sektora "kapitālais remonts", Covid-19, ēnu ekonomikas lielais īpatsvars un uzņēmumu ambīciju līmenis, bet šie, protams, nav vienīgie," pauž LB.
Arī SEB bankas vadītāja nepiekrīt, ka "kapitālais remonts" būtu esošās situācijas iemesls: "Nē, tā dēvētais "kapitālais remonts" bija vērsts uz banku biznesa modeļu pārorientēšanu no "tilta starp Austrumiem un Rietumiem" uz vietējās ekonomikas atbalstīšanu. Tādējādi patiesībā tas kreditēšanas konkurenci vietējā tirgū ir veicinājis. Tomēr piekrītu, ka "kapitālais remonts" ieviesa bankām papildu prasības un pienākumus, padarot tirgu smagnējāku un pakalpojumus dārgākus (bankām vairāk jāziņo, jāuztur vairāk sistēmu, jānodarbina vairāk cilvēku)," secinājusi I. Tetere.
Vienlaikus viņa nepiekrīt mītam par piesardzīgo kreditēšanu: "Noteikti vēlos uzreiz atspēkot piesardzīgās kreditēšanas mītu ar konkrētiem datiem. SEB banka pērn piešķīra vairāk nekā vienu miljardu jaunu finansējumu – 852 miljonus eiro uzņēmumiem un 218 miljonus eiro privātpersonām. Finansētas 4100 uzņēmumu biznesa idejas un 1860 jauni mājokļi. Par spīti augstajām procentu likmēm, ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un zināmai piesardzībai, kas valdīja pērn, pieprasījums pēc aizdevumiem pieauga gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. SEB bankas kredītportfelis 2023. gadā kopumā palielinājās par 3,7%, gada beigās sasniedzot 3,3 miljardus eiro," stāsta SEB bankas vadītāja.
Banku joma Latvijā tiek regulēta ļoti strikti, uzskata J. Buraja. Viņa atceras, ka, piemēram, finanšu un AML forumos ASV Amerikas kolēģi ne reizi bija pārsteigti par ļoti stingrajiem nozares noteikumiem Latvijā. "Arī runājot par kreditēšanas apjomiem, ir jāņem vērā regulēšana. Ja tās prasības un pastāvošie ierobežojumi bankām nemainās, tad nevar arī prasīt, lai tās kreditētu citādāk," akcentē Rietumu bankas vadītāja.
Arī salīdzinot situāciju dažādās Baltijas valstīs, Latvijā banku uzraugu pieeja kredītriska normatīvu piemērošanā ir visstingrākā un dažādu birokrātisko prasību slogs vissmagākais. Tas nepārprotami ietekmē to, ka kreditēšanas apjomos atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. "Vēl viens būtisks kreditēšanu bremzējošs faktors ir lielais ēnu ekonomikas īpatsvars – ja ienākumi ir neoficiāli, tad arī kredītu izsniegt nav iespējams. Ar šo problēmu ir nopietni jācīnās, jo tā ir mūsu valsts attīstības un izaugsmes šķērslis," pauž J. Buraja.
Viņa arī uzskata, ka populāra tēma par mūsu banku piesardzīgo kreditēšanu ir savā ziņā mīts: "Bankas kreditē un vēlas kreditēšanu attīstīt, tas ir viņu pamatbizness. Mums tam ir gan resursi, gan projekti. Cita lieta, ka kreditēšanas turpmākā attīstība būtu jāsekmē un jāatbalsta, jo tas ir būtiski visas tautsaimniecības izaugsmei."
Swedbank pārstāvis J. Krops atgādina, ka ir ļoti daudz mītu un puspatiesību par finanšu nozares sektoru. Kontu atvēršanas grūtības ir viens no lielākajiem mītiem. Tikmēr par kreditēšanas tempiem bankas ir runājušas daudz. Komercbanku primārais bizness un peļņas avots ir kreditēšana. Tātad bankas pirmās ir ieinteresētas izsniegt pēc iespējas vairāk kredītu. Taču bankas strādā ar noguldītāju līdzekļiem un nevar izsniegt kredītus tiem, kuri aizdevumam nekvalificējas pat pēc minimālajām prasībām (legāli, saprotami ienākumi vai pozitīvs pašu kapitāls un likviditāte). "Esam vairākkārt aicinājuši politiķus pievērst uzmanību kopējai uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, lai pēc iespējas vairāk uzņēmumu varētu paņemt kredītu un investēt to ilgtspējīgā izaugsmē. Nav noslēpums, ka bankas ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm un daļa prasību, iespējams, varētu tikt mazinātas, taču tas nemainītu faktu, ka konts jebkuram un jebkurā bankā būs pieejams, neatbildot ne uz vienu jautājumu," Swedbank viedokli pauž J. Krops.
Viņa teikto papildina I. Tetere, norādot: "Skaidrs, ka ekonomikas lielākais dzinējspēks ir tieši uzņēmumu kreditēšana, un jāpiekrīt, ka šajā jomā kopumā attīstība notiek visai mēreni. Arī to uzņēmumu lokā, kuriem piemīt labs izaugsmes potenciāls. OECD valstu vidū Latvijā patiešām ir vienas no zemākajām uzņēmumu kredītsaistībām. Arī mēs esam daudz analizējuši šķēršļus un iespējas lielākam izrāvienam – pavisam nesen publicējām mūsu ekspertu analīzi par to, kur slēpjas Latvijas uzņēmumu kreditēšanas potenciāls. Analizējām visu 109 000 Latvijas uzņēmumu gada pārskatus, un sausais atlikums – Latvijā ir aptuveni 21 000 uzņēmumu, kuriem ir atbilstoši finanšu dati, lai spētu uzņemties kredītsaistības, tomēr tikai piektā daļa šo iespēju izmantojusi."