Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Informācijas atklāšanai jābūt samērīgai

Augstākā tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumus par Mežaparka lielās estrādes būvniecības tāmju publiskošanu.

Pamatojoties uz pilnsabiedrības “LNK, RERE” kasācijas sūdzībām, 2023. gada 7. novembrī un 15. novembrī Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis spriedumus, ar kuriem tika atcelti Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 26. marta un 13. maija spriedumi, kas paredzēja uzlikt Rīgas domei par pienākumu atklāt pieteicējiem (deputātam un žurnālistam) pēc to pieprasījuma Mežaparka lielās estrādes būvniecības tāmes, kas bija iesniegtas publiskā iepirkuma procedūrā. Līdz ar to Administratīvajai rajona tiesai šīs lietas būs jāizskata no jauna, ņemot vērā Senāta spriedumos izteiktās atziņas.

Rīgas domes pārstāvji Dienai atturējās plašāk komentēt Senāta spriedumu, norādot: “Tā kā minētais tiesas spriedums neattiecas uz šī domes sasaukuma laikā pieņemtiem lēmumiem, tad Rīgas pašvaldība nav speciāli vērtējusi šo Senāta spriedumu. Visi tiesu spriedumi pašvaldībai ir saistoši un jebkura informācija, tostarp par iepirkumiem, tiek izplatīta stingrā saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.”

Būtisks judikatūras precedents

Dienai norādīja zvērināta advokāte Agnese Eberšteina, Senāts abos spriedumos ir izteicis tiesu praksē būtiskas atziņas attiecībā uz ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanu, komercnoslēpuma aizsardzību un tā nozīmi publiskajos iepirkumos.

“Senāts spriedumos atzina, ka komercnoslēpumam, kas ietverts publisko iepirkumu ietvaros iesniegtā piedāvājumā, tiesiskais regulējums paredz īpašu aizsardzību. Šādas informācijas izpaušana, lai arī nav izslēgta, ir pieļaujama tikai sevišķu sabiedrības interešu gadījumā. Kā norādījis Senāts, tas vien, ka pieprasītā informācija ir saistīta ar publisko līdzekļu izlietošanu, pats par sevi nav pamats atzīt, ka šāda informācija būtu publiskojama. Publisko iepirkumu likums tieši noteic, ka publiskajā iepirkumā (kas vienmēr ir saistīti ar publisko līdzekļu izlietojumu) iesniegto piedāvājumu dokumentācijai (tostarp tāmēm) ir ierobežotas pieejamības statuss, izņemot vienīgi normatīvajos aktos noteikto informāciju par iepirkumu procedūras rezultātiem un līguma noslēgšanu,” akcentē zvērināta advokāte.

Senāts arī atzinis - ja informācija tiek atzīta par komercnoslēpumu, šīs informācijas izpaušanas radīts kaitējums komersanta konkurētspējai ir prezumējams. Līdz ar to komersanta tiesības noteikt komercnoslēpuma statusu un prasīt tā aizsardzību ir nozīmīgas un respektējamas. Savukārt gadījumā, ja tiesa secinātu, ka konkrētajai informācijai vai dokumentam komercnoslēpuma statuss noteikts nepamatoti, šādiem tiesas secinājumiem ir jābūt labi argumentētam, balstoties, ja nepieciešams, uz konkrētas nozares lietpratēju slēdzienu.

Tā kā Mežaparka lielās estrādes būvniecības tāmju publiskošanas kontekstā tiesā bija iesniegti divi atsevišķi pieteikumi – vienu iesniedza RD deputāts Valters Bergs (JKP), bet otru – kāds žurnālists, tad norisinājās divas dažādas tiesvedības, un Senāts attiecīgi pieņēmis divus spriedumus, sniedzot savu skaidrojumu katrā tiesvedībā atsevišķi.

Proti, attiecībā tieši uz deputāta interesi saņemt ierobežotas pieejamības informāciju  Senāts secināja, ka deputāta statuss pats par sevi nenodrošina deputātam neierobežotas tiesības iepazīties ar dokumentāciju, kurai noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Lai atzītu deputāta tiesības pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju, vispirms ir jākonstatē, ka šī informācija pieprasīta ar mērķi īstenot konkrētas deputāta pilnvaras.

Savukārt attiecībā uz žurnālista interesi saņemt ierobežotas pieejamības informāciju  Senāts norādīja, ka žurnālista vispārīga atsaukšanās uz interesi veikt pētījumu par publisko līdzekļu izlietojumu nav pietiekama. Tāpat piešķirama nozīme tam, vai informāciju pieprasījis profesionāls pētnieciskās žurnālistikas pārstāvis. Turklāt tiesai ir jāizvērtē, vai persona, kura pieprasījusi ierobežotas pieejamības informāciju, joprojām darbojas kā žurnālists konkrētā pētījuma veikšanā. Vienlaikus no Senāta sprieduma secināms, ka, ievērojot konfidencialitātes prasības un apņemoties neizpaust komercinformāciju, žurnālistam pētniecības nolūkos ir iespēja piešķirt tiesības iepazīties ar šāda rakstura informāciju.

Potenciāli konkurences riski

Kā sarunā ar Dienu skaidroja LNK Industries valdes loceklis Kaspars Ratkevičs, šis gan vēl nav galīgais tiesas spriedums, tomēr spriedums ir ļoti būtisks, jo Senāts, izskatot uzņēmēju sūdzību, padziļināti analizēja lietas nianses un tagad ir devis detalizētas vadlīnijas par to, kas ir uzskatāms par komercnoslēpumu un kas nē, kādu informācija ir publiski pieejama, bet kāda ir aizsargājama.

“No uzņēmēju skatupunkta par galveno Senāta spriedumā izceļama atziņa, ka publiskajā iepirkumā iesniegtā detalizētā tāme ir atzīstama par komercnoslēpumu arī pēc tam, kad līgums jau ir ticis izpildīts. Proti, neskatoties uz to, ka izpildītā līguma tāmē ietvertā informācija var būt novecojusi, nozares speciālisti, iepazīstoties ar detalizētajām tāmēm, ir spējīgi izsecināt daudzus būtiskus aspektus par konkrēto tāmi sagatavojušo uzņēmumu, tādējādi mazinot šī uzņēmuma konkurētspēju nākotnē,” norādīja LNK Industries pārstāvis.

Kā skaidro citi būvniecības nozares eksperti, detalizētā tāme faktiski ciparu valodā apraksta konkrētajā uzņēmumā piemērotos biznesa procesus, tieši tādēļ detalizēto tāmi nedrīkst atklāt trešajām personām, un tieši tādēļ šādas tāmes īpaši būvniecības projektos nav publiskojamas arī pēc projektu pabeigšanas, un šādas informācijas atklāšana rada riskus konkrēta uzņēmuma nākotnes konkurētspējai.

“Būtībā ar šiem Senāta nolēmumiem Latvijā ir novērsta katastrofa, un neviens vēl tā īsti neapjauš novērstās katastrofas apmērus. Mēs varam tikai minēt, cik dramatiskas sekas būtu Latvijas tautsaimniecībai, ja tādēļ, ka Latvijā netiktu nodrošināta komercnoslēpuma aizsardzība, Latvijas publiskajos iepirkumos vienā brīdī atteiktos piedalīties starptautiskie spēlētāji, kā arī vietējās kompānijas, kuras darbojas arī ārpus Latvijas tirgus. Šādā situācijā zaudētāji būtu visi - valsts, uzņēmēji un iedzīvotāji, jo publiskajos iepirkumos mazinātos konkurence, kas savukārt novestu pie cenu kāpuma un kvalitātes krišanās. Papildus tam, valstij noteikti būtu jārēķinās ar nopietnām tiesvedībām gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, ja publiski pieejamas tiktu padarītas tāmes, kas sniegtas līdzšinējos publiskajos iepirkumos,” situāciju raksturo K. Ratkevičs.

Tādu informāciju ES valstīs neatklāj

Jau iepriekš nozares speciālisti akcentējuši, ka tieši minēto iemeslu dēļ publisko iepirkumu uzvarētāju tāmes netiek atklātas arī citās Eiropas savienības valstīs, jo kompetence un zināšanas ir katra uzņēmuma intelektuālais īpašums un tieši ietekmē tā veiktspēju. Turklāt arī Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pretendentu piedāvājumi nav vispārpieejama informācija, respektīvi tie ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāds ierobežojums likumā noteikts, lai aizsargātu pretendentu likumiskās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu. Eksperti arī uzsver - gadījumā, ja Latvijā legalizētu to, ka publiskajos iepirkumos iesniegtās detalizētās tāmes ir publiski pieejama informācija, tad de facto tas nozīmētu, ka neviens saprātīgs uzņēmums, tostarp jo īpaši ārvalstu uzņēmumi – un runa nav tikai par būvniecības jomu – vienkārši nepiedalītos publiskajos iepirkumos, nevēloties riskēt, ka konkurentiem kļūst zināma viņu komercinformācija. Būtībā Latvija kļūtu par vietu, kurā netiek glabāts komercnoslēpums, turklāt valstiskā līmenī. Līdz ar to rastos situācija, ka biznesa ieguvumi no dalības un uzvaras publiskajos iepirkumos Latvijā neatsvērtu tos potenciālos zaudējumus, kas uzņēmumam var rasties detalizēto tāmju publiskošanas rezultātā.

Līdz ar Senāta spriedumu nav iemesla pārmest pirmās instances tiesai, kuras spriedums tagad atcelts, jo tieši vairāku instanču tiesu struktūra Latvijā ļauj šādus neikdienišķus gadījumus izvērtēt maksimāli rūpīgi un niansēti, ko pierāda arī Senāta spriedums. “Latvija ir pārāk maza valsts, lai visiem mūsu tiesnešiem būtu iespēja pārzināt pilnīgi visas nianses biznesā. Mūsu tiesneši patiesībā ir gana kvalificēti, bet kā saka – velns slēpjas detaļās – un ne vienmēr tās detaļas ir iespējams niansēti izvērtēt katrā tiesu instancē.. Tajā pašā laikā šī lieta pierāda, ka Latvijas tiesu sistēma spēj identificēt un novērst iepriekš pieļautas kļūdas, nepieļaujot neatgriezenisku seku iestāšanos. Tas priecē un stiprina pārliecību par tiesiskumu valstī. ” akcentē K. Ratkevičs.

Galvenās spriedumu atziņas

Apkopojot būtiskākās Senāta atziņas, secināms, ka gadījumos, kad atbilstoši Informācijas atklātības likumam iestādei iesniegts pieprasījums izsniegt komercnoslēpumu saturošu informāciju, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, šāda informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzība ir nepieciešama ne tikai komersantam, bet jo īpaši, lai nodrošinātu netraucētu konkurenci. Tāpat secināts - izsverot informācijas pieprasījuma lietā iesaistītās pretējās intereses, jāpatur prātā, ka netraucētas konkurences nodrošināšana ir galvenais mērķis, kura dēļ publisko iepirkumu procedūrā iesniegtai pretendentu komerciālajai informācijai ir noteikta aizsardzība, un netraucēta konkurence ir arī visas sabiedrības būtiska interese.

Būtībā šādas informācijas izsniegšana varētu būt pieļaujama vienīgi tad, ja to konkrētajā gadījumā attaisno kāda sevišķa sabiedrības interese, kuras nodrošināšana nav iespējama bez piekļuves konfidenciālajai informācijai. Sabiedrības interese par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu nevar tikt automātiski uzskatīta par sevišķu sabiedrības interesi, kas atsvērtu apdraudējumu netraucētas konkurences nodrošināšanai. Senāts atzina, ka vispārīgi un ar attiecīgā komersanta darbību konkrēti nesaistīti apgalvojumi paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu sabiedrības sevišķu interesi piekļūt tieši konkrētā komersanta komercnoslēpumam.

Mežaparka estrādes atjaunošana sākās 2016. gada martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi. Kopumā estrādes pārbūves izmaksas tiek lēstas nepilna 81 miljona eiro apmērā. Noslēdzošos pārbūves darbus par 18,5 miljoniem eiro veica LNK Industries.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas