Valdības šīsdienas sēdē iekļauts jautājums par Labklājības ministrijai (LM) kopīgi ar Ekonomikas ministriju (EM), Veselības ministriju (VM) un Valsts kanceleju (VK) doto uzdevumu izvērtēt priekšlikumus, kas saistās ar iespēju nodarbinātajiem pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju vienu dienu akūtu slimību gadījumā nepildīt darba pienākumus, neizmantojot darbnespējas lapu.
Izvērtējums bija jāsniedz jau līdz 2025. gada 2. decembrim, nepieciešamības gadījumā sagatavojot un noteiktā kārtībā iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos. Taču LM iesniegtais ziņojums liecina, ka uzdevums izpildīts, tomēr nekādas izmaiņas likumos netiks veiktas.
Ziņojums atklāj, ka sākotnēji tikusi panākta vienošanās, ka būtu nepieciešami grozījumi Darba likumā, kas nepārprotami paredzētu iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par vienu darba dienu ilgu īslaicīgas prombūtnes laiku, ja šī prombūtne ir saistīta ar darbinieka īslaicīgu veselības pasliktināšanos vai nepieciešamību saņemt ārstniecības pakalpojumu bez darbnespējas lapas izsniegšanas. Vienlaikus tika panākta vienošanās, ka likumā būtu jānosaka, ka par šādu īslaicīgu prombūtni netiek izmaksāta darba samaksa, ja vien darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba devējiem gan netiktu liegta iespēja šādu izlaistu dienu apmaksāt. Tobrīd visas iesaistītās puses bija piekritušas, ka likumā būtu nepieciešams ietvert regulējumu, kas paredzētu, ka uzņēmums detalizēti šādas īslaicīgas prombūtnes īstenošanas kārtību var noteikt arī darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā. Tādējādi katram uzņēmumam tiktu dota iespēja detalizēti izstrādāt iekšējo regulējumu attiecībā uz to, kā notiek šādas īslaicīgas prombūtnes īstenošana.
Ziņojumā izsekots tālākajai priekšlikumu izstrādes gaitai, apspriežot tos ar sociālajiem partneriem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kopumā atbalstījusi piedāvāto risinājumu, tomēr vienlaikus izteikusi priekšlikumu paplašināt to, nosakot, ka darbiniekam ir tiesības pieprasīt ne mazāk kā vienu darba dienu. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izteikusi bažas par šādas normas ietveršanu, jo praksē varot rasties riski tās ļaunprātīgai izmantošanai. Tā nu radās situācija, ka atbalstu grozījumu veikšanai Darba likumā izteica gan LM, gan VM, kā arī VK, bet iebildumus izteica nevien LDDK, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Abu organizāciju ieskatā Darba likums jau šobrīd nodrošina pietiekamu tiesisko ietvaru darba devējiem un darbiniekam savstarpēji vienoties par darba organizācijas jautājumiem, tajā skaitā par īslaicīgu darba pienākumu nepildīšanu objektīvu iemeslu dēļ. LTRK, atzīstot to, ka grozījuma mērķis ir sociāli pozitīvs, tomēr norāda, ka piedāvātā regulējuma iekļaušana Darba likumā nav atbalstāma, jo tas rada pārregulāciju un nepamatoti ierobežo darba tiesisko attiecību pušu vienošanās brīvību.
Ņemot vērā saņemtos iebildumus, 13. janvārī tika organizēta saskaņošanas sanāksme, kurā EM, kas sākotnēji nebija iebildusi pret grozījumu tālāku virzību, saskaņošanas laikā atbalstīja LDDK un LTRK viedokli par to, ka grozījumi Darba likumā nav nepieciešami. VM vērsa uzmanību, ka no visām darba nespējas lapām 2024. gadā 1,29% (6877 gadījumi) bija izsniegtas uz vienu dienu un netika pagarinātas. Iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par vienu darba dienu ilgu īslaicīgas prombūtnes laiku, ja šī prombūtne ir saistīta ar darbinieka īslaicīgu veselības pasliktināšanos, atvieglotu ģimenes ārstu ikdienu. Darba devēju organizācijas tomēr palika pie sava, ka abpusēja vienošanās ar darba devēju par vienu prombūtnes dienu bez darbnespējas lapas noformēšanas godprātīgajiem gadījumiem nav nepieciešama, jo esošā regulējuma ietvaros jau pastāv iespēja vienoties par prombūtni. LDDK un LTRK ieskatā negodprātīgos gadījumus šāds priekšlikums neatrisinās, proti, ja netiks panākta abpusēja vienošanās par prombūtni, darbiniekam joprojām pastāv iespēja vērsties pie ģimenes ārsta un lūgt izsniegt darbnespējas lapu uz vienu dienu. Tādējādi grozījums Darba likumā, kas paredzētu iespēju vienoties par vienu darba dienu ilgu īslaicīgas prombūtnes laiku veselības dēļ, varētu arī nesniegt mērķi samazināt uz vienu dienu izsniegto darbnespējas lapu izdošanas gadījumu skaitu. Labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) parakstītajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka grozījumi likumā nav lietderīgi, tomēr MK dotais uzdevums izvērtēt šo priekšlikumu ir izpildīts.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šo ziņojumu nav saskaņojusi, jo neatbalsta LM secinājumu, ka grozījumi Darba likumā nav lietderīgi. "Ja darbinieks izmanto vienu sarunāto dienu bez algas saglabāšanas, bet veselības stāvoklis neuzlabojas un nākamajā dienā viņam ir jāatver darbnespējas lapa (DNL), darbinieks faktiski zaudē ienākumus par divām dienām (pirmo sarunāto dienu un pirmo DNL dienu, ko, saskaņā ar likumu, darba devējs neapmaksā). Šāda sistēma motivē darbiniekus nevis vienoties ar darba devēju, bet uzreiz vērsties pie ārsta, un tas nemazina sistēmas noslodzi. Īslaicīga, akūta saslimšana nedrīkst radīt būtisku robu darbinieka ienākumos. Esošais priekšlikums, kas neuzliek pienākumu darba devējam apmaksāt šo dienu, padara šo normu par mirušu, jo darbinieki to finansiālu apsvērumu dēļ neizmantos," uzskata arodbiedrība.