"Lai veicinātu lielāku iedzīvotāju savstarpējo cieņu, uzticēšanos un sapratni mūsdienu sabiedrībā un valsts dzīvē, virzoties visiem kopā uz attīstītu, garīgi un laicīgi līdzsvarotu, spēcīgu Latvijas valsti, tai jāciena savi pilsoņi, viņu brīvības un vērtības. Diskusija ir tikai sākusies, tāpēc aicinu likumprojektus nodot tālāk komisijām, kur tos varēs tālāk slīpēt", uzskata Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.
Cieņa pret katra cilvēka reliģisko pārliecību ir mudinājusi Reformu partiju izstrādāt grozījumus likumos Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām un Darba likumā, kas dod iespēju ikvienam reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni vai apmeklējot pasākumus savā draudzē.
Lai arī koalīcijas partneri bez nopietniem argumentiem ir norobežojušies no atbalsta šai likumdošanas iniciatīvai, Reformu partija neatkāpjas no pārliecības, ka tieši tagad, Adventes laikā, nepieciešams ne tikai runāt par sabiedrības saliedētības nozīmīgumu, bet arī apliecināt savus vārdus darbos.
Svarīgi atzīmēt, ka Latvijas sabiedrības vairākums ir pozitīvi noskaņots pret ierosinājumu ieviest reliģisko svētku brīvdienas. Saskaņā ar pētījumu aģentūras TNS Latvia veikto aptauju, 64% iedzīvotāju atbalsta Reformu partijas ierosinājumu piešķirt darbiniekiem brīvdienu, kas saistīta ar reliģisko svētku svinēšanu. Reformu partija uzskata šo atbalstu par sabiedrības mandātu tupināt cīņu par likumprojektu.
Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, viena papildu brīvdiena praktiski neatstāj nekādu ietekmi uz kopējiem ieņēmumiem - tie varētu samazināties par 0,08%. Tajā pašā laikā svētku brīvdienas var palielināt mazumtirdzniecības apgrozījumu un līdz ar to arī attiecīgi palielināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus konkrētajās dienās. Brīvdienas pozitīvi ietekmēs arī tūrisma nozari, īpaši izklaides pakalpojumus piedāvājošo uzņēmumu darbību, jo cilvēki izmantos iespēju atpūsties ārpus ierastās vides. Reformu partija uzsver, ka brīvdienas pozitīvi ietekmēs un veicinās gan ģimenisko saišu, gan nacionālo tradīciju stiprināšanu.
Grozījumi likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām paredz papildināt šo likumu ar jaunu normu, kurā noteiktas reliģisko svētkus dienas. Likumprojektā piedāvātās reliģisko svētku dienas izvēlētas, balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju (ar Civillikuma 51.pantu Latvijā kā tradicionālas konfesijas atzītas: ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu un Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas) vadītāju izteiktajiem viedokļiem. 6.janvārī tā būtu Zvaigznes diena, 7.janvārī- pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki (kas tiek atzīmēti pēc vecā stila jeb J.Cēzara kalendāra), 15.augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, ebreju svētki – Jom Kipurs jeb Grēku izpirkšanas diena un 31.oktobris- Reformācijas diena. Viedokļa noskaidrošanā tika uzrunātas arī Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas un Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības vadība, kas konceptuāli izteica atbalstu šai iniciatīvai.
Savukārt grozījumi Darba likumā paredz, ka papildus šobrīd likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām noteiktajām svētku dienām (brīvdienām) darbinieks varēs izvēlēties vēl vienu apmaksātu svētku dienu no likumprojektā piedāvātājām reliģisko svētku dienām, atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai. Darba likuma grozījumi paredz, ka darbinieks par šo reliģisko svētku dienu vienojas ar darba devēju, un ziņas par to ietver darba līgumā. Par darbu šajā norunātajā dienā paredzēta piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās algas likmes, tāpat kā tas ir paredzēts par darbu visās valsts noteiktajās svētku dienās.
Reformu partija līdzīga satura likumprojektu Grozījumi Darba likumā, kas paredzēja darbiniekam tiesības izvēlēties vēl vienu papildu svētku dienu, jau reiz šā gada martā virzīja izskatīšanai Koalīcijas partiju Sadarbības padomes sēdē, taču jautājums pēc būtības tā arī netika izskatīts.