Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Zanders: Tā saucamo jauno trūcīgo problēma

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ja kas
j
Francijaa centra partijas nekad nevienaas veeleeshanaas neuzvarees, taapeec te neviens taas par pilnu nenjem.
Paldies okupācijai
P
Paldies KRIEVU okupācijai par izaugsmes gadiem!
Vija
V
Lasot komentārus man rodas jautājums, kur palicis valdības pasludinātais "veiksmes stāsts" par to, ka valsts ir ārā no krīzes. Šī "veiksmes stāsta" propaganda ir radījusi sabiedrībā (t.sk.skolotājos) pārliecību, ka var prasīt lielas algas. Tas ir absurds, jo reāli naudas nav; tauta grimst nabadzībā; augšgals pilda savas kabatas, jo viņiem naudas valsts kasē pietiek
labveelis
l
Prasiit var, tikai no kurienes njemt? Pat beerns, kursh prasa no teeva un maates, riskee sanjemt atbildi nee. Atskjiriibaa no berna juus zinaat, ka naudas ir tikai tik cik ir un pat ja ir 4 - 5% pieaugums, tas nenoziimee, ka uudens upees peeksnji ir paarveerties pienaa, bet krasti kjiiselii.
  • 1
  • 1
humorists
h
Zander, ja kvalificeets darbs noziimee tikai vadosus amatus, tad ju juus esat bomzis miskastnieks, jo neko nevadaat?
un
u
Zander, kaartiigs miljonaars savu pasha deelu vispirms firmaa pa melnajiem darbiem izdzenaa un tikai peec tam skataas, ka buus ar studijaam. jums neliekas, ka juus dikti daudz gribat, katram studentam uzreiz vadiitaaja amatu? ka vietu var pietruukt, nepadomaajaat?
  • 0
  • 0
cece
c
Jā, gadu pirms kārtējām vēlēšanām ir ko padomāt - skolotāja ar 30 gadu stāžu, mācību līdzekļu autore, padomdevēja statusā Mentoru datu bāzē, vairāku programmu autore.... ar algu 230 Ls uz rokas.(augstākā, ko maksā, ja likme ir 280 Ls uz papīra). Ir taču par ko parunāt?
par vēlu
p
tā jau ir jaunā ''vidusšķira''
No Zviedrijas
N
Personīgi es jau pirms gadiem 15 Latvijā biju šāds "jaunais trūcīgais" - toreiz mana sadarbības partnere no vecās Eiropas teica, ja tu šitā strādātu pie mums, tu brauktu ar feinu mersedesu. Bet man bija jāskaita santīmi pārtikai. Žēl, ka sabiedrības ruporiem vajadzēja tik daudzus gadus un pasaules krīzi, lai beidzot to sāktu aptvert, jo pa to laiku mana ģimene jau laidusi saknes jūras otrā pusē.
humorists
h
tam diskuteet nespeejiigajam, kas liek miinusinjus - ne tev par so jautaajumu spriest, tu naudu cik vajag no memmiites njem. kad buusi pieaudzis un pats pelniisi, tad arii parunaasim.
  • 0
  • 0
no Leiputrijas
n
Un kaa tur otraa pusee? Tur ir sociaaldemokraatija taatad nodoklji augsti. Nauda arii tur jaaskaita un vispaar katrs pieaugusais zina, ka naudas vai nu nepietiek vai nav voispaar.
  • 0
  • 2
no Leiputrijas
n
Darba rezultaati nav atkariigi no noguruma pakaapes, bet automobilja marka tikai homo postsovieticus ir fetiss. Gribi braukt ar mersedesu un neesaat labu uzvalku? Taksometru firma tev iedos gan vienu, gan otru. Normaalajaa pasaulee auto ir transporta liidzeklis, nevis fetiss.
  • 4
  • 1
Vilis
V
Jautājums vietā.Bet ko darīt?Priekšlikumu nav!
puaro
p
Žēl, ka pie tik augsta intelektuālā potenciāla (mūsu tautiešu skaits ar augstāko izglītību, kas pēc dažiem, iespējams, neprecīziem datiem, ir viens no augstākajiem pasaulē) Nav priekšlikumu!
  • 3
  • 0
Jens Z
J
Autoram šoreiz gadījies pie rokas pārdomas rosinošs materiāls, ko atreferēt, bet secinājums gan šķērsām - vidusšķira, kas grimst nabadzībā ir nevis centrisko partiju elektorāts, bet barotne fašismam. fašisma tendences latviešu sabiedrībā vienmēr ir bijušas, tās pirmkārt izpaužas kā naids pret intelektu un domāšanu vispār, gaidas pēc tā, lai cars vai varoņi vai dievi nestu jaunus laikus ar parazītisma paradīzi zemes virsū; otra fšistiska tendence latviešu sabiedrībā - atņemt un dalīt, nevis vairot un krāt (saskaitīt), līdz ar ar ko arī gadudesmitiem kultivēts noziedznieka ideāls sabiedrībā; tēlaini izsakoties - ja kultūra orientēta uz zemāko kastu dzīvesveidu un brahmaņu vietu grib ieņemt šudras un nepieskaramie, tad nekādas labklājības nekad nevar būt
Jens Z
J
Manas tēzes nekas tik ļoti neapstiprina, kā komentētāju reakcija. Intelekta pagrimums un nespēja ne analizēt lietas pa sastāvdaļām, ne saprast tēlainu izteiksmes veidu ir tieši tas, ko vajag pierādīt - trulums bruģē ceļu uz fašismu, lai ko šeit arī nerakstītu troļļi (uztraucas tāpēc, ka viņu lamām tiešām ar demokrātiskām diskusijām nav nekāda sakara, drīzāk jau ar fašismu...)
  • 0
  • 0
viesis
v
Mjā, tas izklausās interesanti, kad par fašisma atdzimšanu runā cilvēks, kurš atklāti sludina kastu sabiedrības ieviešanu demokrātiskā valstī.... atliek tikai cerēt, ka Jens ir tikai tīnis, kurš savā jaunībā vēl nesaprot, ko īsti runā. Ja nē, tad ir bēdīgi :(
  • 0
  • 0
labveelis
l
Teelaini izsakoties, jeninj fasistinj - ja teelo antifasistu, tad pats nesludini kastu ideologiju! Taa ir veel briesmiigaaka par fasismu.
  • 0
  • 0
labveelis
l
Jeninj Z, varbuut pastaasti konkreetaak, kursh gadu desmitiem kultiveeja to noziedznieka teelu latvieshu sabiedriibaa? No melosanas jau pavisam esi sajeegu zaudeejis?
  • 0
  • 0
labveelis
l
Jeninj Z, par fasisma tendenceem labaak buutu kluseejis. latvija vienmeer ir bijusi demokraatija un pat autoritaarisma laikaa nevienu nenosaava par politiku. Kaa tas saskan ar taviem bljaavieniem par latvieshu tendenceem uz fasismu, Jeninj-meliiti? P.S. Vari atkaartot lielkrievu sovinistu fraazes, kameer mute sausa, bet taapat vinju aciis kaa biji ganss, taa vienmeer paliksi.
  • 0
  • 0
Mjā...
M
Ja nu Latvijā ir kas no tā, ko Jens te sarakstījis, tad tas ir tikai atskaņas no okupacijas laikiem, jo īstā vieta, kur šīs lietas ir izteikti redzamas ir krievija un krievi. Un latviešiem savs cars nekad nav bijis. Jens pats negribedams paradījis no kurienes patiesībā šāda sabiedrības attieksme nāk.
  • 3
  • 1
Lelde
L
Nu jau nu gan tu sabiezini krāsas!
  • 0
  • 0
Darbs
D
Jāstrādā, jācīnās vairāk, un nauda, iztika būs.
kukū
k
Zander ej un balso par Āboltiņu,bet normāls Latvietis šo shēmu(politika) uzmetīs
Vienīgais
V
normālais Latvietis ir lembergs. Viņam līdzīgo nav!
  • 1
  • 6
MM
M
Mētājas, mētājas, gaida, gaida, kamēr izlasa, ka UK dažos gados var sapelnīt elegantu pensiju un pazūd no LV. Raksts par ko - par to, ka ir pašneatzītu, neklasificētu trūcīgo slānis vai par to, ka nav viņus pārstāvoša politiskā spēka? Varbūt jāraksta par to cik mūsu valstī politiķi inerti vispār? Vai, piemēram, kā Zviedrijas sociālā sistēma strādā un kādu paraugu LV var pārņemt?
vilis
v
Tā nav mūsu valsts tā lielākā prblēma.Tā ir dzīve Zander.
(*****)
(
Ja tā ir tikai dzīve, tad kam un kāda mārrutka pēc tā valsts vispār vajadzīga?
  • 7
  • 2
Lelde
L
Es laikam esmu tipisks piemērs: maģistra grāds humanitārajās zinātnēs, bet sūdīgi ienākumi; jaunībā, treknajos gados vienreiz paveicās atrast labi apmaksātu darbu, bet pēc kāda laika, pārgalvīgi paļaujoties uz saviem spēkiem, zināšanām, kvalifikāciju un veiksmi, mainīju nodarbošanos, kļuvu par "brīvmākslinieci", tagad mana alga ir ap 200 Ls uz rokas, knapi savelku galus kopā, bērnus, protams, nevaru atļauties, lai gan nāk jau pie 40... Ko darīt? Ārzemēs tādus kā es arī neviens negaida atplestām rokām.... :( Lai brauktu kaut vai par melnstrādnieku uz āfrzemēm, lai pārceltos, vajadzīgi vismaz nelieli iekrājumi, kuru nav. Un žēl arī atmest ar roku universitātē iztērētajam laikam, lai tagad kļūtu par melnstrādnieku...
anoniimikjim
a
Nav nepareizas izgliitiibas un sabiedriibai ir vajadziigi ne tikai inzenieri. Tagad iebrauks otraa graavii un peec gadiem bljaus, ka bija kljuuda ieciklotis uz eksaktajaam zinaatneem.
  • 2
  • 1
Leldei
L
Katram mums savas kļudas. Par tām nav ko kaunēties. Bet nez kāpēc dažas cilvēkiem škiet nelabojamas. Paskat cik apkārt vesalu dzīvespriecīgu 70 gadīdu cilvēku! 70 ir kā kādrezi 50! Un 40 ir jaunie 30! Palasat par veiksmīgiem cilvēkiem. Cik nav miljonāru, kas 50 gados atjēgusies, kardināli manījuši dzīvi un kļuvuši veiksmīgi! Pie mums pensionāres mācās lietot datorus bet jauni cilvēki raud par nepareizi izdarītu izglītības izvēli. Šausmas! Jums visa 2/3 apzinātās dzīves priekšā! Pilns ar kompānijām, kas sūdzas, ka trūkst labu darbinieku. Un runa neiet par 300 latu algu. Iet runa par 500 -1000 latu algām. Ved darbiniekus no ārzemēm. Pērk pakalpojumus ārzemēs, jo šeit nav kvalitātes vai cena ir dārgāka nekā rietumos. Bet Jūs te čīkstat. Dzīve nav viegla. Bet apkārt ir pilns ar iespējām! Jāmācās tik tās atpazīt un jāuzdrīkstas mainīt karjeru!
  • 2
  • 3
Lelde
L
Jā, taisnība, studēt humanitārās zinātnes bija kļūda, to es arī visiem jauniešiem ieteiktu - studēt tikai eksaktās zinātnes, tad dzīvē nepazudīsi. Bet, ko lai dara, ja jaunībā ir bijis "nepareizais" sapnis, par ko tu vēlies dzīvē kļūt? Un, ja universitātē pasniedzēji mirdzošām acīm stāsta par savu iemīļoto tematu, un ir kopības sajūta ar visu auditoriju un pārliecība, ka esi izvēlējies pareizo ceļu? Un daudzi vadošie pasniedzēji, kuri vada fakultāti, arī nodarbojas ar demagoģiju, lai attaisnotu šo studiju lietderību, stāsta par skaisto nākotni, kas mūs visus sagaida pēc studiju beigām. Un tā tu laimīgs velti daudzus savas dzīves gadus studijām (paralēli darbam, tāpēc tas velkas ilgi), un tad kādu dienu, treknie gadi ir beigušies, bet tu attopies pusmūžā ar reāli dzīvē nenoderīgu diplomu, lai arī tajā ir rektora atzinības raksts. Eh. Lai iegūtu jaunu, pieprasītāku izglītību, ir jābūt kādam finansiālam atbalstam, jo kurš apmaksās rēķinus? Vēlreiz iet cauri tam murgam ar daudzu gadu studijām paralēli darbam es vairs negribu, paldies. Un, lai studētu eksaktās zinātnes, ir vajadzīgas drusciņ citas smadzenes... Esmu pārliecinājusies uz savas ādas, ka nabadzības vislielākais nestais posts ir apātija, neticība saviem spēkiem. Valstī valdošais noskaņojums arī neveicina pozitīvu skatu uz nākotni, vēlēšanos cīnīties. Nesen taču bija Dienā intervija ar Rīgas pils muzeja direktoru, kurš stāstīja par saviem darbiniekiem, kuriem arī rokas nolaidušās, nav ticības, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi. Tādēļ vien ir vērts apdomāt iespēju emigrēt, lai izrautos no visapkārt valdošā pesimisma. Ieilgusi nabadzība bieži iet roku rokā ar depresiju un alkoholismu (kas Latvijā ir ļoti izplatītas problēmas, paverieties apkārt, kas notiek jums kaimiņos). Apātija arī izskaidro, kādēļ nav vairs vēlmes pusmūžā plēsties uz pusēm, lai pārkvalificētos, jo vienkārši ir tieksme visam atmest ar roku. Kad ir bijušas daudzkārtējas vilšanās savos centienos nodarboties ar savu personīgo komerciālo darbību, pienāk brīdis, kad vairs negribas neko jaunu mēģināt, jo - kāda jēga, ja, visticamāk, atkal nekas neizdosies? Un kāda jēga pieteikties darbā kādā uzņēmumā, ja pēc izglītības iegūšanas tu vēlējies strādāt neatkarīgi? Un vispār, tāpat jau tagad laba alga biroju darbiniekiem skaitās 300 lati, ļoti laba alga 350 lati - šai ziņā atgriežamies atpakaļ 2000. gadā! Vai ir jēga apavus deldēt, lai ietu uz darbu? Jaunībā tu centies, plēsies, bet pusmūžā daudz kas tiek darīts aiz pieraduma. Aiz pieraduma tiek darīts darbs, lai sagrabinātu to pašu mazo naudiņu, aiz pieraduma tiek lasītas ziņas, bet reāli nav nekādas intereses par politiku, jo vairs nav ticības nevienai politiskajai partijai. Un kāds tur vēl patriotisms?
  • 8
  • 2
Darbs
D
Apsver iespējas iegūt jaunu, pieprasītāku izglītību.
  • 0
  • 0
Leldei
L
Un tanī pašā laikā ir ļoti daudz labi apmaksātu profesiju, kur darbiniekus vsipar atrast nevar. Laikam pieļāvāt kļūdu ejot pa vieglāko ceļu - sociālajām zinātnēm. Matemātika, fizika, ķīmija un informātika ir sarežģītākas nekā papļāpāt par Rembrantu. Bet toties ar šo izglītību par iespējām atrast labu apmaksātu darbu nesūdzas. Varbūt par savu "veiksmīgo" izvēli pastātstat tiem, kas taisās iet Jusu pēdās. Lai atver acis! Un galu galā jebkurā vecumā ir iespējams pārkvalificēties. Kad datori sāka parādīties, tad neviens jau nemācēja ne ar tiem strādāt, ne programmēt. Bet virkne 40-50 gadīgu to ātri apguva un ne slikti nopelnīja ar savām zināšanām. Varbūt arī Jums vajag pārkvalificēties? Vēl viena doma - varbūt vajag padomāt, ko varat uzņēmējiem piedāvāt pitms prasat lielu algu. Manā darba vietā ļoti noderētu radoši mākslinieciski cilvēki. Bet, diemžel, viņiem ir lielas algas prasības, bet diezgan maza vai pasaules mērogam ļoti provinciāla un novecojusi pieredze. Atrodat uzņēmumu, kam varat palīdzet ar savām zināšanām. Neprasat uzreiz lielu algu, bet tad, kad varēs redzēt Jūsu darba augļus. Ja Jūs pieņemot darbā uzņēmumam peļņa mēnesī palielināsies par LVL 5000, tad tikai muļķis Jūs neņemtu darbā. Diemžēl, darba ņēmēji pārsvarā domā par savām tieesībām (deldēt ofisa krēslus) un viss risks, ka darbinieka pieņemšana atmaksāsies jāuzņemas uzņēmējam.
  • 2
  • 2
Inga
I
Te ir arī mēdiju pirksts, jo tietik sludina veiksmes stāstus, ka kāds/kāda aizgājuši no labi apmaksāta darba, lai savu sapni piepilditu ..... Bet ne vienmēr tas ir veiksmes stāsts, un ēst jau arī vajag
  • 11
  • 1
Svilpe
S
Es teiktu kaut kā tā - tie, kuriem no gareniski uz pusēm pārgriezta un ar melnajiem ikriem divu pirkstu biezumā apziesta maizes kukuļa nokrīt divi mazi ikru graudiņi, parasti par savu lielo trūkumu un zauējumu auro skaļāk nekā tie, kuri savu pliko rupjmaizes šķēlīti dala ar vēl vismaz trijiem. Tiem pēdējiem nez kāpēc ir it kā kauns. Un tas man vienmēr ir licies savādi - kurā brīdī viņi ir nolēmuši, ka tāpat nav jēgas kaut ko prasīt, un vienkārši klusi un mierīgi atrisina visu pēc sava prāta un iespējām - strādājot trijās darbavietās par niecīgu samaksu, nolecot no tilta, aizbraucot? Kurā brīdī ir zudusi šī cerība un jēga?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē