Paveramies kaut uz priekšvēlēšanu debatēm. Kad Obamam pārmet ekonomikas slikto stāvokli, prezidenta atbilde būtībā ir noreducējama uz: a) atcerieties taču, kāda bija situācija, kad es pārņēmu varu!, b) bez manis būtu bijis vēl sliktāk. Atgādina Dombrovski. Turklāt zināma taisnība abiem ir. Vienīgi grūti saklausīt, ko abi vīri darīs tālāk. «Ļaujiet turpināt darbu.» Bet te nu taisnības labad jāpiebilst, ka ne mazāk noslēpumaina ir opozīcija. Ko jūs konkrēti darīsiet citādi? Ievēliet, tad redzēsiet. Bet jebkurā gadījumā būs labāk. Tas ir: no vienas puses, piemīlīga koķetēšana ar «mazākā/zināma ļaunuma» statusu, no otras puses - apbrīnojama pārliecība, ka vēlētāji nespēj saskatīt, kā opozīcijai veicas pašvaldībās (štatos), kur tā ir pie varas, attiecīgi, cik ticami ir tās solījumi.
Var tikai ar vieglu izbrīnu noraudzīties, kā it kā vienai nometnei piederīgie savstarpēji karo. T. s. tējas partija gandrīz nozāģēja Romniju, bet nu pilnā sparā izšūpo tādus republikāņu politiķus štatu līmenī, kuri nešķiet pietiekami tīrasiņu republikāņi. Tas nekas, ka šīs jezgas rezultātā ieguvēji ir demokrāti. Ja mums ar it kā vienas nometnes politiķi nesakrīt domas trijos punktos no piecdesmit, mēs viņu neatbalstām. Vai tas kaut ko neatgādina?
Ja kāds no politiķiem ierunājas par tādām tēmām kā nacionālā identitāte (Latvijas gadījumā) vai reliģiskās vērtības (ASV), pretinieku reakcija ir: ahā! Negribat runāt par cilvēkiem patiešām būtisko (ekonomika)?! Gribat uzkūdīt kaislības?! Zvejojat netīros ūdeņos?! - Respektīvi, netiek pieļauts, ka ir cilvēki, kuriem ar ekonomiku nesaistīta tematika tomēr ir būtiska. Protams, ir arī pretējais variants - vispirms tiksim skaidrībā ar morālajām vērtībām, un tad arī ekonomikā viss būs labi. Īsi sakot, t. s. politikas veidotāji (t. sk. prese, eksperti) labāk zina, kas cilvēkiem būtisks un interesants. Gan pie mums, gan ASV brīžam liekas, ka kampaņu veidotāji uzskata vēlētājus par dumjiem. Lūk, tiek akcentēts, ka Obama labprāt dzer demokrātisko alu - pat Baltajā namā sācis pats brūvēt. Mājiens, ka buržujs Romnijs droši vien malko dārgus vīnus... Gan jau arī Latvijā partiju gudrinieki jau plāno, kā gaidāmās kampaņas laikā pierādīt savu klientu tuvību tautai.
Nepatika pret partijas līderi tiek pārcelta uz visu partiju. Republikāņi = Bušs juniors, viss skaidrs. Demokrāti - laulības pārkāpējs Klintons, viss skaidrs. Reformu partija - Zatlera dzīvoklis, viss skaidrs.
Aizraujošs skats. Vienīgā nianse, ka ASV arvien biežāk izskan bažas, ka visnotaļ nestabilā ekonomiskā situācijā šādas ēverģēlības var slikti beigties pat lielvalstij. Savukārt Latvijā cirks mēra laikā turpinās.