Pagājuši gandrīz trīs gadi, bet notikumi ap Citadeles bankas pārdošanu risinās atbilstoši jau vienreiz īstenotam scenārijam. Esmu pārliecināts, ka cilvēki paši spēj novērtēt situāciju un atcerēties senākus notikumus par vakardienu, tomēr atļaušos ļoti īsi paust savus argumentus.
Pirmkārt, Latvijai nav pienākums pārdot Citadeli rīt vai parīt, valsts, mēs to varam darīt tad, kad tas būs izdevīgi. Valstij nebija pienākums pārdot LHZB. Intervijā EP deputāts R.Zīle uzsver, ka Eiropas Komisija pat neapsver iespēju piespiest kādu valsti attiekties no kādas no 100 atbalstītājām komercbankām.
Otrkārt, Ministru prezidentam un finanšu ministram jāuzņemas atbildība, ka arī bankas Citadele pārdošanas patiesie iemesli nav zināmi un pašu noteiktie rīcības plānu izstrādes termiņi novilkti līdz pēdējam tā, lai darījums notiktu tikpat veikli kā LHZB "pārdošana".
Treškārt, es piekrītu augsti godājamās Saeimas priekšsēdētājas kundzes S.Āboltiņas 25.jūlija intervijā LNT 900 sekundes paustajam, ka valdības ministriem ir jābūt politiski atbildīgiem, ar ideju par valsts attīstību un spēju panākt virzību, nevis labiem tehniskiem izpildītājiem. Tādēļ es aicinu Āboltiņas kundzi aicināt savus tuvākos ilggadīgos līdzgaitniekus cīņā par caurspīdīgumu, politiskās atbildības uzņemšanos beigt ierasto praksi, ka valsts attīstībai kritiskus augstākā līmeņa jautājumus komentē valsts pārvaldes ierēdņi un apmaksāti ārpakalpojumu sniedzēji.
Ceturtkārt, ir ļoti nožēlojami, ka katrā valdībai netīkamā vai kritiskā situācijā atklātas, profesionālas diskusija vietā politiskajiem oponentiem un sabiedrībai kārtējo reizi atskaņo gludu frāžu komplektu par ES obligātajām prasībām, veiksmes stāstu, fiskālo disciplīnu, makroekonomisko izaugsmi un to, ka tikai tie, kas atbalsta un slavē valdību visos veidos, ir pareizie.