Savukārt SC deputāts Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka ST, nolemjot neapturēt referendumu, ir atzinusi Latvijas tautas gribas un tiesību prioritāti pār atsevišķu politiķu iegribām. "Šāda Satversmes tiesas rīcība ir visnotaļ apsveicama," pauda Elksniņš. SC politiķis norādīja, ka referendums ļaus katram pilsonim izteikt savu viedokli par šo likumdošanas iniciatīvu, tai skaitā - atsakoties piedalīties tajā. "ST nepadevās dažu politiķu spiedienam un neiejaucās tautas ierosinātajā demokrātiskajā procedūrā. Līdz ar šo tiesas lēmumu ir konstatēts, ka 30 deputātu pieteikums bija nepamatots, un tas ir likumsakarīgi, jo juridiski lēmumi nevar tikt pieņemti, vadoties no politiskām iegribām," klāstīja Elksniņš.
Kā ziņots, ST šodien pieņēma izskatīšanai Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts iecerētais referendums par krievu valodas statusu, bet 18.februārī plānotā referenduma norisi neapturēja.
Lēmumu par lietas ierosināšanu šodien pieņēma ST tiesnešu kolēģija, kuras priekšsēdētāja ir Aija Branta un kurā ir tiesneši Uldis Ķinis un Kristīne Krūma. Par to, vai apturēt referendumu, šodien rīcības sēdē lēma visi ST tiesneši. Kā ziņots, Saeimas deputāti apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu.
Paredzēts, ka februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.