Latvijas Republikas valdības ministri skrien uz praida pasākumu ne jau lai demonstrētu kristīgās vērtības. Vai pēc kristīgo vērtību ierakstīšanas Satversmē mēs aizliegsim to darīt, aizliegsim praidu un citus tālu no šīm vērtībām stāvošus pasākumus un norises valstī?
Vai arī kristīgās vērtības beigsies ar to, ka kristiešu Lieldienas un Ziemassvētki joprojām būs Latvijas Republikas oficiālā brīvdiena. Ar to arī pietiks. Sniegbaltītes ar pusplikām pakaļām reklāmās turpinās piedāvāt intīmsalonu atlaides Jēzus dzimšanas dienā, bet mēs skaitīsimies kristīga valsts, jo Satversmē taču ir ierakstītas kristīgas vērtības, vai ne?
Ja mēs netaisāmies neko ierobežot, ne aizliegt, ja mēs nedomājam, ka kristīgās vērtības ir jāienes valstī tā, kā tas tiek darīts vienā otrā islāma valstī, kālab tās jāraksta Satversmē? Tikai lai daži politiķi no partijas, kura praktiskajā dzīvē realizē citas vērtības, varētu nozvejot labticīgo vēlētāju balsis, apmānot tos. Jo 2014. gadā Satversmes preambulā ierakstīsim kristīgās vērtības un, čuriki, 2015. gadā sarīkosim praidu?
Atstāsim kristīgās vērtības kristiešiem. Ierakstīt kristīgās vērtības Latvijas Satversmē, bet neko nemainīt - tā būs tikai ņirgāšanās par tām. Ja kristieši tiešām grib aizstāvēt savas vērtības, Latvijas valstī ir jāmaina daudz kas vairāk nekā pāris vārdu uz papīra. Vispirms jādomā, par ko balso un vai tā ir kristieša cienīga motivācija, ar kuru balso.
Tas ir interesanti, ka īstenībā, kurā latvieši krāmē čemodānus, lai pazustu no Latvijas valsts, kad iedzīvotāju skaits 22 gados ir samazinājies par 635 000 iedzīvotāju, emigrācijai pārsniedzot imigrāciju par 390 000 cilvēku, bet mirstībai dzimstību par 245 000, kad latviešu nācija izmirst, izbrauc, izplēn kā pelni vējā, mēs Latvijas Republikas Satversmē nosakām, ka Latvija ir latviešu valsts. Manuprāt, tas ir cinisms.
Latvijai ir vajadzīga jauna Satversme. Jauna, laikam atbilstoša Satversme, kas reāli uzlabo valsts pārvaldību, izbeidz politisko šļuru, ļauj darboties valdībai, Valsts prezidentam iedod pilnvaras, bet galvenais - atgriež suverēno varu Latvijas nācijas rokās.
Ierakstīsim Satversmē, ka Latvijas Republikā prioritāri ir Latvijas tiesību akti. Un tad sāksim šķirot, kurš ES tiesību akts atbilst, kurš neatbilst latviešu nācijas interesēm. Tā būs latviešu nācijas loma.
Ja mēs nespējam neko tādu pieņemt, reāli uzlabojam esošo, izdarot to, ko spējam. Deklaratīvi «uzlabojumi» nav vajadzīgi. Deklaratīvas izmaiņas ir meli.
Ivetai Kažokai nepatīk Egila Levita sacerētā preambula. Nav brīnums. «Latviešu nācija» un «kristīgās vērtības» viņu neuzrunā.
Taču Iveta Kažoka vismaz ir godīga. Nevajag citiem uzbāzties ar vērtībām, kuras pats neievēro. Es šeit nedomāju cienījamo Levita kungu, es domāju Latvijas valsti, kas ir ļoti tāla no pašdeklarētajām vērtībām, kas ir sarakstītas visur - Satversmē, likumos, partiju programmās. Ne jau papīru trūkst mūsu valstī. Trūkst vērtību un cilvēku.