Strautiņš: Eksportā patlaban uzvar dažādība

Kā ziņots, finanšu grūtībās nonākušais _Liepājas metalurgs _ir apturējis ražošanu.Vēl 23,5% no "antiieguldījuma" veido mehānismi un mehāniskās ierīces, kā arī elektroiekārtas, preces ar augstu pievienoto vērtību, bet lielākā daļa no tām nav Latvijā radītas. Vēl 10,4% no eksporta krituma radījuši minerālie produkti. Tātad šo tieši vai netieši - izejvielas, enerģija - galvenokārt no pārējās pasaules iepriekš sagādāto labumu eksporta sarukums līdzinājās 96% kopējo izmaiņu. Samazinoties dzelzs un tērauda eksportam, sarūk arī šo produktu saražošanai nepieciešamais imports, palīdzot uzlaboties tirdzniecības bilancei, skaidro Strautiņš.Tā reti gadās, bet maijā eksportu mēneša griezumā negatīvi ietekmēja viss "lielais trijnieks", tikai koksne un pārtika daudz mazākā mērā, norāda eksperts. Salīdzinājumā ar maiju no ļoti augsta līmeņa nedaudz, par 2,5 miljoniem latu, saruka koksnes un tās produktu eksports. Arī pārtikas un citu lauksaimniecības produktu eksports, bez dzērieniem, samazinājās par 2,9 miljoniem latu.Aplūkojot datus gada griezumā, ir būtisks kopējais un atšķirīgais, norāda Strautiņš. Gada griezumā preču eksportā ir neliels kāpums un, ja no kopuma izslēgtu dzelzi un tēraudu, apjoms būtu audzis nevis par nieka pusmiljonu latu jeb 0,1%, bet gan 30 miljoniem latu jeb 6,5%. Pretstatā izmaiņām pret aprīli, gada griezumā spēcīgi audzis koksnes eksports - par 18,3%, jau otro mēnesi tas ir virs 100 miljoniem latu."Runājot par situāciju eksporta tirgos, pamazām, bet tikai ļoti pamazām nostiprinās pārliecība, ka grūtākais periods pasaules tirgos to visjaunākajā vēsturē varētu būt pārvarēts. Rūpniecība Vācijā, šķiet, sāk pamazām atlabt, tai gan būs jātiek galā ar vājumu Ķīnā, kuras eksports un imports jūnijā ir samazinājies, diezgan neierasta situācija šai valstij. Taču ASV savukārt pamazām nostiprinās, tā vismaz pagaidām ir lielāka ekonomika nekā Ķīna, un pasaules kopējā tirdzniecība turpina augt, tiesa gan, vāji. Joprojām tiek prognozēta pasaules izaugsmes paātrināšanās, tikai šo prognožu piepildīšanās ir nedaudz atlikta," skaidro Strautiņš.Viņš norāda, ka nedaudz labvēlīgāka veidojas nākotnes aina Eiropā. Eirozona nākamgad varētu no recesijas "sasniegt" stagnāciju, bet Centrāleiropas un Austrumeiropas izaugsme nākamgad varētu dubultoties - no apmēram 1,5% šogad."Šis reģions, bet ne Latvija, diezgan smagi cieta no eirozonas recesijas agrīnās fāzes, tagad tas sāk piemēroties situācijai. Krievijas izaugsme svārstīsies ap 3%, nedaudz mazāk nekā brīdī, kad mūsu ekonomika atguvās no krīzes visstraujāk, bet samērā cienījami. Arī mums svarīgās Ziemeļvalstu ekonomikas kopumā turpina attīstīties sekmīgāk nekā Rietumeiropa. Tāpēc eksportētājiem ir pamats būt samērā optimistiskiem un gatavoties veiksmei, nevis neveiksmei," piebilst Strautiņš.Jau ziņots, ka 2013.gada maijā uzlabojusies Latvijas ārējās tirdzniecības bilance, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,5%, bet importa - par 9,8%. Līdz ar to maijā ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,3%. Aprīlī tie bija 44,9%.