Vai Krievijas pareizticīgo patriarha Kirila vizītes pārcelšana liecina tikai par divu valstu attiecībām vai arī problēmām attiecībās ar Pareizticīgo baznīcu?
Tās ir starpvalstu problēmas, jo ar attiecībām ar Pareizticīgo baznīcu Latvijā viss ir kārtībā. Tieši tas, ka Kirils ir Krievijas patriarhs, lika viņu uzskatīt par Krievijas pārstāvi, un viņa vizīte var tikt izmantota politiskiem mērķiem.
Runājot par situāciju Ukrainā - droši vien Dievu lūdz abas puses, kas viena otru apkaro.
Tauta ir cietēja. Ukrainā bija ļoti augsts korupcijas līmenis, tautai, vienkāršā valodā runājot, bija "līdz kaklam", viņi vēlējās dzīvot normālā valstī, nevis zem papēža, kuru paši gan bija ievēlējuši. Diemžēl, cik var saprast, šī tautas enerģija un brīvības alkas tika izmantotas, un tiek mēģināts manipulēt no abām pusēm. Tur cīnās divas lielvaras no ārpuses par savas ietekmes sfēras palielināšanu. Šie procesi tika mākslīgi saasināti un nonāca līdz asinsizliešanai. Diemžēl arī ticīgi cilvēki nezina visas aizkulises un tiek izmantoti. Tas, kas būtu vajadzīgs šai situācijā, ir atteikšanās no vardarbības. Ja kāds lūdz Dievu, bet pēc tam paņem kalašņikovu un Molotova kokteiļus un iet ieņemt policijas iecirkni, bieži vien piekaujot tos, kas mēģina neļaut to izdarīt, - tam nav nekāda sakara ar kristietību. Ja viņi patiešām ir ticīgi, lai viņi lūdz par mieru un to, lai Dievs nomierina viņu satrakotās kaislības.
Vai Latvijā ir drošības sajūta, ka līdz kaut kam tādam nevar nonākt?
Es ļoti ceru un ticu, ka līdz tam nenonāks. Ļoti jāpiebremzē tie, kuri sava pašlabuma meklējumos spēlē uz cilvēku emocijām, patriotisma jūtām, kurina aizdomīguma atmosfēru, plēš augšā vecos ievainojumus. Pretējā gadījumā diemžēl pastāv risks, ka kaut kāds Krimas paveids var atnākt arī pie mums. Te vajadzīgs liels briedums no sabiedrības puses - neļauties manipulācijām.
Pirms gandrīz četriem gadiem, kad runājām īsi pirms jūsu iecelšanas amatā, jūs diezgan stingri norobežojāties no politiķu centieniem iesaistīt jūs jebkādās partiju aktivitātēs. Šogad ir divas vēlēšanas. Vai šādi centieni turpinās?
Jā, bet es viņus aizsūtu prom. Es runāju diezgan daudz par politiku, bet citādi nekā politiķi. Es dodu kritērijus, pēc kuriem būtu jāvērtē, bet neizlemju cilvēku vietā.
Kādi ir šie principi?
Pirmais - vēlēt par cilvēkiem, kuri ir godīgi un kompetenti, kuri ir gatavi strādāt kopēja labuma vārdā, nevis lobēs sava grupējuma vai partijas intereses. Kuri domās, kā atrisināt starpnacionālo spriedzi, lai katrs sajūtas kā mājās, respektēts un respektējot citus. Otrais - par tādiem politiķiem, kas respektēs to, ko Dievs ir ierakstījis cilvēka sirdī, tā saucamo dabisko likumu, kas noformulēts desmit baušļu veidā. Diemžēl ir tendences, kas nāk no Eiropas un ASV, Rietumu pasaules, kas veidojusies uz kristietības pamatiem. Tiek mēģināts šos pamatus skalot laukā, dažus no baušļiem mēģina apstrīdēt un atcelt vai ierobežot parlamentārās balsošanas vai referenduma veidā. Tad tā ēka sāk šūpoties. Tāpēc es aicinu balsot par tiem, kas desmit baušļus respektē.
Pilnu interviju lasiet ceturtdienas, 17.aprīļa, laikraksta Diena 6.-7.lpp.!