Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Spure: Ar varu nevienu ieslodzīto resocializēt nevaram

Ne visi, kas iznāk no cietuma pēc pilna soda termiņa izciešanas, ir spējīgi socializēties un iekļauties sabiedrībā - dažiem dzīve cietumā var šķist kā vieglākais risinājums - tā intervijā portālam Diena.lv norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītāja, bijusī Resocializācijas dienesta priekšniece Ilona Spure.

Statistika rāda – vidēji katrs trešais no ieslodzītajiem cietumā agri vai vēlu atgriežas. Tas ir diezgan liels skaits. Kā uzlabot veiksmīgas ieslodzīto resocializācijas bilanci?Resocializācija varētu būt jebkādā apjomā. Pats galvenais nosacījums ir paša notiesātā motivācija mainīties. Ja cilvēkam šīs motivācijas nav, ar varu viņu neviens nevar resocializēt. Ar varu nevienu nevar piespiest mācīties vai strādāt - mūsu valstī nav piespiedu mehānisma. Primārā problēma ir narkotiku vai alkohola atkarība, bet arī atkarību ārstēšanai Latvijā nav piespiedu mehānisma. Tie resocializācijas līdzekļi būs mazāk efektīvi, ja cilvēks nav motivēts mācīties un strādāt, un viņam primārā ir problēma, kur dabūt nākamo devu.Tātad visbiežāk ieslodzījumā atkārtoti atgriežas narkomāni un alkoholiķi?Tā viennozīmīgi apgalvot negribētu, taču situāciju esam analizējuši, tāpēc arī rakstījām projektu pieteikumu. Esam uzvarējuši projektā par atkarības centra būvniecību Olaines cietumā [2016.gadā Olaines cietuma teritorijā plānots atvērt par Norvēģijas valdības naudu izbūvētu centru, kurā ieslodzītie tiks ārstēti no narkotisko un psihotropo vielu atkarības – red.]. Tā būs niša, kura līdz šim Latvijas cietumu sistēmā nav bijusi aizpildīta. Šajā centrā varēsim īstenot specifiskas, specializētas programmas tiem, kuri paši ir motivēti. Labāka cietumu sistēmas infrastruktūra būs papildu ārējā motivācija laboties tiem ieslodzītajiem, kuriem pašlaik tās nav? Jā, bet jāņem vērā arī cits apstāklis. Var būt, ka viņš cietumā uzvedas ļoti labi, apzināti nepieļauj pārkāpumus, iet skolā, apmeklē kādu no resocializācijas programmām, taču tas vēl nav rādītājs, ka cilvēks neatgriezīsies. Ja viņš atbrīvosies no cietuma, nesaņemot atbalstu ārā vai varbūt vienkārši ir vājas gribas cilvēks... Ja viņam nav jumta virs galvas un šovakar nav ko ēst, tad pastaigās, pastaigās riņķī, kamēr atradīs vieglāko risinājumu. Diemžēl, tā ir. Ne visi, kas iznāk no cietuma pēc pilna soda termiņa izciešanas, ir spējīgi socializēties.Tad jārunā arī par sabiedrības attieksmi pret bijušajiem cietumniekiem. Darbā tādus praktiski neņem. Jā. Šādi gadījumi nav izslēgti. Nav sistēmiski līdz galam sakārtots šis jautājums. Nav starpinstitūcijas, kurā vērsties, piemēram, ja cilvēkam nav noteiktas dzīvesvietas. Un tādu cilvēku ir pietiekami daudz. Nakts patversmes iespēja nav risinājums. Skaidrs, ka nevajag dot zivi, bet vajadzētu iedot makšķeri - tāda loma bija Probācijas dienestam, taču tur šī funkcija ir likvidēta, vietā nekas nav radīts. Visas cerības ir tikai uz kopienām, biedrībām. Jāatzīst, ka vairāk vai mazāk tās ir tendētas savus pakalpojumus piedāvāt kristiešiem, un šo kritēriju visi neiztur. Tātad jāatjauno vai jārada no jauna starpinstitūcija, kas pēc iznākšanas no cietuma palīdz atkal iekļauties sabiedrībā.Nedomāju, ka jāatjauno tādā kvalitātē, kādā tā bija Probācijas dienestā. Jāizvērtē, vai tas bija efektīvi. Viennozīmīgi jāiesaistās pašvaldībām, sabiedriskajam sektoram, nevalstiskajām organizācijām un jādomā citas versijas. Vai tās ir tā saucamās "pusceļa mājas" vai cits risinājums, bet tādam tīklojumam jābūt. Mēs paši radām kriminogēno fonu, un sabiedrība nevar būt droša, ka bijušie ieslodzītie, nespējot socializēties, neveiks jaunus noziegumus, tāpēc, ka cietumā bija vieglāk izdzīvot. Viņam tur ir mazāk rūpju, nav jādomā, kā apmaksāt rēķinus vai kur dabūt pārtiku. Uz miskasti nav jāiet, ja trīsreiz dienā pabaro.Daļā sabiedrības attieksme pret ieslodzītajiem ir "izolēt un aizmirst". Apzināta vai neapzināta tieksme tādējādi atriebties un nevēlēšanās bijušo ieslodzīto iekļaut atpakaļ sabiedrībā jau kā normālu sabiedrības locekli.Jāapzinās, ka aptuveni 2000 ieslodzīto gadā mainās. 2000 iznāk no cietuma, bet tikpat arī nonāk cietumā. Vieta tukša nepaliek. Jādomā – cik sabiedrība ir vai nav kriminogēna, vai paši ikdienā apzināmies, kas mums apkārt staigā un ar ko mēs braucam blakus tramvajā. Tomēr tā nekādā gadījumā nedrīkst būt atriebība. Tā ir atriebības kāre – ielikt cietumā un aizmirst.Tomēr šī atriebības kāre ir diezgan raksturīga parādība. Noraidoša attieksme pret tiem, kuri reiz bijuši ieslodzītie.Tas ir darbs ar sabiedrību. Tāpēc IeVP cenšas informēt sabiedrību par to, ko mēs darām un kādi pasākumi notiek. Es domāju, ka attieksme lēnām mainās. Redzam, ir arī brīvprātīgie, kas arvien vairāk nāk un strādā ar ieslodzītajiem. Pamatā gan tie ir draudžu pārstāvji, bet brīvprātīgo skaits pieaug, laiku pa laikam ir arī kādas iniciatīvas, kas piedāvā īstenot kādu programmu, kāda sabiedriska organizācija, kas vēlas sadarboties. Izmantojam katru šādu iespēju. Darām visu iespējamo, lai efektivitāte darbam būtu pēc iespējas lielāka.

Top komentāri

Dido
D
Igaunijā ir milzīga resocializācijas nodaļā, kurā darbinieki raksta projektus, apmainās ar pieredzēm ar citiem cietumiem, strādā pie datu bāzēm, utt. Vai mums tas viss ir? Nav, bet varēja būt. Kāpēc nav - jo kādam vajadzēja pielikt kabatas.
Knābējs
K
Cietumā par konfektīšu fenderēšanu neliek- tur sēž kārtīgi atsaldeņi. Nesen tepat varēja lasīt par jaunieti, kuram ir ierosinātas jau trīs (!) krimināllietas par laupīšanu grupā, un kurš atkal noķerts par laupīšanu. Atsaldeņus resocializēt nav iespējams pēc būtības, tāpēc viņus ir jāizolē no sabiedrības pēc iespējas ilgāk. Ir jāatjauno recidīvista un īpaši bīstama recidīvista statuss, un viņiem jāparedz īpaši ilgi cietumsodi. Un arguments, ka vajadzēs jaunus cietumus šajā gadījumā nebūs pamatots, jo atsaldēto kompānija, kas dzīvojas pa cietumiem ir viena un tā pati- pēc otsidkas viņi atkal un atkal nokļūst meķī, tātad jauni cietumi nebūs vajadzīgi. Vienīgais- sabiedrības drošība uzlabosies, un mentiem un tiesām arī būs mazāk darba, jo viņu klienti sēdēs aiz čuguna gardīnēm.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē