Sprūdžs: Šī pavasara plūdi un to seku likvidācija ir skarba mācība mums visiem

„Šie plūdi ir un paliks kā skarba mācība daudziem – gan tiem, kuri vēlas dzīvot pēc iespējas tuvāk ūdeņiem, gan pašvaldībām, kurām būs jāpārdomā sava gatavība iespējamām nelaimēm nākotnē, kā arī teritorijas plānošana, pieļaujot vai ierobežojot būvniecību applūstošajās teritorijās. Tā ir mācība arī valdībai par to, kā reaģēt uz krīzes situācijām, kuras skar tik plašas teritorijas un tik daudzus iedzīvotājus,”  ir pārliecināts ministrs.

Viņš atzīmē, ka visām iesaistītajām pusēm ir jāspēj izdarīt secinājumi un jāatbild uz jautājumiem – kas ir darīts un tiks darīts, lai nostiprinātu hidrotehniskās būves un dambju pārraušanā nevarētu vainot vienu bebru ģimeni. Kāda koordinācija ir notikusi starp pašvaldībām, lai vienā vietā spridzinot ledu, tas nesaasinātu situāciju citur.

„Saprotams, ka katram sava āda ir vistuvākā, bet tieši tādēļ ir vairāku pašvaldību apvienotās civilās aizsardzības komisijas un tieši par šādu sadarbību ir runa, arī aicinot diskutēt par lielākiem novadiem,” piebilst ministrs.

Tik pat būtisks aspekts ir arī uz daudzām upēm uzbūvētās mazās hidroelektrostacijas. Ministrs uzsver, ka HES ir jādomā ne tikai par elektrības ražošanu, bet arī atbildīgi un operatīvi jāspēj regulēt ūdens līmenis, lai ierobežotu plūdu veidošanos un to apsaimniekotājiem ir jārūpējas par to, lai visas tehniskās lietas un slūžas spēj strādāt ne tikai siltajos gadalaikos, bet arī sala laikā ziemā.

„Taču viena no svarīgākajām mācībām šie plūdi ir valdībai kopumā. Lai gan no vienas puses ir gandarījums, ka Ministru kabinets beidzot uzklausīja pašvaldības un nolēma divās no tām izsludināt ārkārtas stāvokli, ir divējādas izjūtas, jo šis lēmums pieņemts tik vēlu,” atzīst E. Sprūdžs. Viņš ar nožēlu piebilst, ka nereti amatpersonas ļoti naski izsaka līdzjūtības par dažādām pasaulē notiekošām nelaimēm, taču, kad palīdzība vajadzīga pašu iedzīvotājiem, tad uz lēmumiem jāgaida dienām.

„Šīs neizlēmības un vilcināšanās dēļ visas brīvdienas pašvaldības bija atstātas praktiski vienas pašas,” atzīst ministrs.

E. Sprūdžs norāda, ka pagaidām vēl plašas teritorijas ir applūdušas un notiek operatīvie glābšanas darbi, taču pavisam drīz pašvaldības un iedzīvotājus sagaida milzīgs darba apjoms, lai cīnītos ar dabas stihijas sekām un šajā brīdī valdības atbalsts un izpratne ir vajadzīga vairāk kā jebkad.

Jāpiebilst, ka otrdienas, 23.aprīļa, Ministru kabineta sēdē plānots lemt par iespēju plūdu skartajām pašvaldībām ne tikai sniegt nepieciešamo atbalstu plūdu seko novēršanai to īpašumā esošajiem objektiem, bet vienlaikus arī segt visus ar plūdiem saistītos zaudējumus fiziskām personām no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.