"Patlaban valsts pārvalde vēl arvien ir nodalīta gan no uzņēmējiem, gan no tautas. Tā ir birokratizējusies. Ja par kādu interesējošu jautājumu gribi saņemt atbildi no valsts institūcijām, tad tā bieži ir tikai atrakstīšanās. Mūsu princips savukārt ir skaidrs: jebkurš jautājums jādiskutē tikai no šāda aspekta, proti – vai risinājums nāk jeb nenāk par labu valsts attīstībai. Viens vienīgs kritērijs, vienkārši un skaidri. Šī domāšana arī mūsu pašu galvās ir salīdzinoši jauna. Ja pirms 10 gadiem es būtu ar šādu izpratni, tad daudzos gadījumos varbūt rīkotos citādāk. Šodien mums jādomā proaktīvi, kā nākotnes arhitektiem," sacīja E.Repše.
"Apgalvot, ka latviešiem klājas grūtāk nekā miljoniem citu cilvēku pasaulē, ir pārspīlēti. Protams, mums ir savas nelaimes, daudzas nāk līdzi no 50 okupācijas gadiem. Ne visu esam pēdējos neatkarības gados darījuši pareizi. Lielā mērā tas izskaidrojams ar pieredzes trūkumu," sacīja E.Repše.
Jautāts, ko latvieši "salaiduši grīstē", E.Repše atzina, ka no sākta gala pārmērīgi liela uzmanība pievērsta tā saucamo ārvalstu investoru glorifikācijai, pārāk maz domājot paši par savas tautsaimniecības nostiprināšanu. "Nekur citur pasaulē tik vieglprātīga attieksme pret ārvalstu konkurentu ienākšanu nav bijusi kā Latvijā. Nekur citur tā nav traucēta nacionālā biznesa attīstība kā šeit. Laika gaitā esam uzaudzējuši arī pārāk smagnēju birokrātiju," piebilda E.Repše.
Runājot par biedrību Latvijas attīstībai, E.Repše sacīja, ka cilvēkus, kuri pulcējušies biedrībā, interesē valsts attīstība. "Viņiem ar savu personisko biznesu viss ir labākajā kārtībā. Šie ļaudis ir redzējuši, kā plaukstošas pilsētas gada laikā pārvēršas graustos, ja biznesa nozare, uz kuru tās balstījušās, negaidīti piedzīvo krīzi. Viņi labi zina, no kādām kļūdām jāizvairās, lai arī Latvija nenonāktu līdzīgās problēmās," skaidroja E.Repše.
"Mēs centīsimies sadarboties ar veselām nozarēm. Mēraukla ir tā, cik nozare būs apmierināta ar ministra darbību un panāktajām reformām. Nozare pati pārraudzīs, vai tur nenotiek kāds neētisks atsevišķu uzņēmumu favorītisms," par biedrības mērķiem stāstīja E.Repše. Kā vienu no citiem priekšlikumiem Vienotības biedrs minēja arī valsts pārvaldes darba uzlabošanu. "Ir vēl kāda ideja. Piemēram, ja budžeta līdzekļi ir ierobežoti, bet kādai jomai radušās problēmas, tad ar Saeimas balsojumu to risināšanai tiek piešķirti noteikti līdzekļi. Nākamais solis – jāaicina talkā spējīgi vadītāji, lai viņi domātu, kā šos līdzekļus efektīvi izmantot. Šī vadītāja kompetencē būtu, vai viņš konkrētās problēmas risināšanai (piešķirtā finansējuma ietvaros) izmanto 20 cilvēkus par salīdzinoši nelielu atalgojumu jeb piecus par proporcionāli lielāku samaksu. Vadītāja uzdevums būtu atrisināt problēmu optimāli, ar minimālu birokrātijas slogu. Šādi, piešķirot lielāku izvēles brīvību, varētu nodrošināt spējīgu cilvēku atrašanos valsts pārvaldē un ierēdņu rindās," sacīja E.Repše.
"Ar Vienotību mēs labprāt sadarbosimies parlamenta ietvaros. Savukārt, kas attiecas uz valsts attīstības idejām, tad ļoti reti kuram Latvijas politiskajam spēkam uzņēmējdarbības atbalstīšana šobrīd ir absolūta prioritāte. Ir jāmotivē valsts pārvalde, lai uzņēmēji justu, ka valsts ar tiem sadarbojas un atbalsta," par plāniem stāstīja E.Repše.