“Piemēram, kāda sieviete pēc mātes nāves kopš 2013. gada dzīvo ģimenes īpašumā, taču līdz šim nav uzsākusi kārtot nepieciešamos dokumentus, lai to mantotu un kļūtu par pilntiesīgu mājas īpašnieci. Šādas vilcināšanās dēļ sieviete var zaudēt savu vienīgo dzīvesvietu. Vai cits gadījums – māte savu īpašumu uzdāvināja dēlam, kurš traģiski gāja bojā. Vedekla kļuva par mantinieci un “izlika” veco kundzi no dzimtas īpašuma,” notāru pieredzē dalās Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja.
Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tās pieprasa precīzi izpildīt likumā teikto, kas cilvēkiem bieži vien šķiet sarežģīti. “Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, un tas paver iespējas kļūt par krāpnieku vai negodprātīgu radinieku upuriem. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus. Mantiniekam ir ļoti būtiski izdarīt pirmo soli – atnākt uz notāra biroju, un tālāko jau izdarīs notārs. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas gandrīz 163 000 lietas. Gadu gaitā uzkrātā pieredze ļauj notāram atšķetināt vissarežģītākos gadījumus,” stāsta Sandra Stīpniece.
Mantiniekiem pašiem jāizrāda interese
Atšķirībā no citām valstīm, kurās likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus, Latvijā ir pretēji –-mantiniekiem ir pienākums pie notāra rakstiski izteikt vēlmi mantot. Notārs nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus, Latvijas valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu. Tas nozīmē, ka mantinieks ir tas, kurš ierodas pie notāra un tikai pēc viņa rakstiska, noteiktā kārtībā apliecināta iesnieguma saņemšanas notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu.
“Lai neizaicinātu likteni un nepaliktu bez mantotā īpašuma, tāpēc vien, ka attālāks radinieks ar nolūku būs pasteidzies nokārtot mantojuma lietu, mantošanas iesniegums iesniedzams, piemēram, mēnesi pēc tuvinieka nāves. Iesniegumu sagatavos un visu nepieciešamo informāciju sniegs jebkurš notārs. Jāapzinās, ka mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi procesus vadīt bez liekas vilcināšanās, lai ātrāk būtu skaidrs, kurš ir jaunais īpašnieks, kuram jāmaksā nodokļi, komunālie maksājumi,” skaidro LZNP priekšsēdētāja.
Tas ir īpaši svarīgi komersantiem, jo “laiks ir nauda” un katra diena var radīt zaudējumus un mazināt konkurētspēju. Kā skaidro Sandra Stīpniece, ja mantinieku loks ir skaidrs, notārs parasti nosaka trīs mēnešu pieteikšanās termiņu (termiņu ir svarīgi ievērot ikvienam, kuram ir tiesības mantot, kā arī kreditoriem) un operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Savukārt, ja lieta ir komplicēta un radniecība ir attāla, būs nepieciešams ilgāks laiks īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un lietas izskatīšanai. Taču kopumā vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums ir trīsarpus mēneši, un tas ir trīs reizes ātrāk nekā laikā līdz 2003. gadam, kad bezstrīdu mantojuma lietas veda tiesās.
Kas var pretendēt uz mantojumu
Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir radinieki, likumiskās mantošanas pamatā, vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.
“Uz mantojumu nevar pretendēt mantojuma atstājēja draugi, kaimiņi vai citas personas, kurām nav tiesību uz mantojumu. Taču mantojuma atstājēja kreditoram gan ir tiesības lūgt notāram uzaicināt mantiniekus pieņemt vai atraidīt mantojumu. Dzīvē mēdz būt kā kino, kad bēru mielasta laikā tiek izteikti minējumi par to, kuram pienākas mantojums, bet jāņem vērā, ka, piemēram, mantojuma atstājēja brāļa bērni nemantos, ja mirušajam ir sieva, bērni. Nemantos arī vecāki, ja mirušajam ir bērni. Citādi ir, ja atstāts testaments. Pēc mantojuma lietas uzsākšanas notārs saņem informāciju no Publisko testamentu reģistra un izsludina testamenta nolasīšanu, lai katrs ieinteresētais pats savām ausīm dzirdētu testatora pēdējo gribu. Un tikai šajā brīdī minējumi pārvērtīsies realitātē,” norāda Sandra Stīpniece.
Kā uzzināt, ka mantojums atklājies
Pastāvot dabiskai lietu kārtībai, radinieki parasti ir informēti par tuvinieka nāvi, jo rūpējas viens par otru un atrodas savstarpējā kontaktā. Taču bieži mēdz būt arī citādi – par tuvinieka nāvi un atstāto mantojumu uzzina no draugiem vai kaimiņiem, vai arī Mantojumu reģistrā (https://www.lursoft.lv/lv/mantojumu-registrs), kuru izveidojusi Latvijas Zvērinātu notāru padome. Informāciju var iegūt arī no oficiālās publikācijas “Latvijas Vēstnesī.”
Mantošanai nepieciešamie dokumenti
Ejot pie notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), kā arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantots tiek arī kas cits bez nekustamā īpašuma.
“Vislabāk, ja ir ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja vajadzīgie dokumenti nav pieejami, to sagādāšanu iespējams uzticēt notāram. Viņa rīcībā ir ne tikai vajadzīgās zināšanas, bet pieejami arī valsts reģistri. Sarunā ar notāru var noskaidrot visus ar mantojuma lietu un īpašumtiesību nostiprināšanu saistītos neskaidros jautājumus,” iesaka LZNP priekšsēdētāja.
Aptuvenie izdevumi, ar ko rēķināties
Piemēram, meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, jāmaksā 0.25% no mantotā nekustamā īpašuma novērtējuma kadastrā. Savukārt meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi nav dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju – 0.5%. Ja meitai mantojums ir novēlēts testamentā – 0.125%. Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu, tas ir svarīgi, ja pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot.
Anda
Rižskijs